Lielbritānijas municipālajās vēlēšanās zaudējumus cieš gan toriji, gan leiboristi
- Autors: LETA/BBC
Ceturtdien notikušajās municipālajās vēlēšanās Anglijā un Ziemeļīrijā vēlētāji, šķiet, sodījuši abas lielākās partijas, paužot savu neapmierinātību ar strupceļā nonākušo breksitu, liecina sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti.
Vēlēšanās norisinājās cīņa par deputātu vietām 248 Anglijas municipālajās padomēs, par sešu pilsētu mēru krēsliem un par vietām 11 Ziemeļīrijas municipālajās padomēs.
Lai gan municipālajās vēlēšanās vēlētājiem dota iespēja izraudzīties savus pārstāvjus vietējās pašvaldībās, kurām jālemj par viņu ikdienas dzīves jautājumiem, šoreiz lielu lomu acīmredzot spēlējuši nacionālās politikas jautājumi.
Lielbritānijas parlamenta deputāti joprojām nespēj rast vienprātību par breksita vienošanos, un izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) nācies atlikt no 29.marta līdz 31.oktobrim.
Sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti liecina, ka zaudējumus ceturtdien notikušajās vēlēšanās cietuši gan premjerministres Terēzas Mejas pārstāvētie konservatīvie, gan opozīcijā esošie leiboristi, kamēr savas pozīcijas uz viņu rēķina nostiprinājuši liberāldemokrāti, "zaļie" un neatkarīgie kandidāti.
Konservatīvie municipālajās padomēs zaudējuši vismaz 300 vietas, taču aplēses liecina, ka toriju zaudēto vietu skaits galu galā varētu pārsniegt pat 800.
Tikmēr liberāldemokrāti papildus izcīnījuši vismaz 200 vietas, taču pagaidām ir pāragri spriest par vēlēšanu rezultātu kopainu.
Savukārt "zaļie" līdz šim papildus izcīnījuši 34 vietas, kamēr eiroskeptiķu Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP) 33 vietas zaudējusi.
Šobrīd jau zināms, ka konservatīvie zaudējuši kontroli pār vismaz 12 municipālajām padomēm, tostarp Pīterboro, Bezildonā un Sentolbansā. Savukārt leiboristi zaudējuši trīs pašvaldības - Hārtlpūlu, Bolsoveru un Viralu. Leiboristi zaudējuši arī Midlsbro mēra krēslu, kuru izcīnījis neatkarīgais kandidāts.
Tomēr torijiem izdevies iekarot divas municipālās padomes, kuras līdz šim neviena no partijām nekontrolēja. Savukārt leiboristi atkarojuši vienu municipālo padomi torijiem.
Tikmēr liberāldemokrāti ieguvuši kontroli vismaz pār piecām municipālajām padomēm.
Divās padomēs vairākumu izcīnījuši neatkarīgie kandidāti, kas caurmērā visur, kur tie kandidējuši, vidēji ieguvuši 25% balsu.