Menu
 

Vācijas un Francijas starpā domstarpības par EK prezidenta izvēles procesu

  • Autors:  LETA--DW

Pirms Eiropas Savienības (ES) līderu samita, kurā tiks runāts par Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātiem, Francijas un Vācijas līderu starpā ir radušās nesaskaņas par procesu, kā izvēlēties nākamo Eiropas Komisijas prezidentu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons izteicies, ka procesam nevajadzētu būt automātiskam, bet Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka Berlīne joprojām atbalsta ideju, ka par nākamo Eiropas Komisijas (EK) prezidentu jākļūst svētdien notikušajās EP vēlēšanās uzvarējušās partijas kandidātam. Otrdien Briselē gaidāms ES līderu samits, kurā runās par EP vēlēšanu rezultātiem un sāks izvirzīt kandidātus ES institūciju augstākajiem amatiem.

Pirmdienas vakarā Merkele uzsvērusi, ka ES līderiem lēmums jāpieņem ātri. "Mēs vēlamies atrast risinājumu pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā, ka Eiropas Parlaments sanāks jūnija sākumā, un ir tikai dabiski vēlēties, lai līdz tam laikam Eiropadomei būtu savi priekšlikumi," Vācijas kanclere norādīja preses konferencē.

Merkele piebilda, ka viņas pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas māsaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU) –, kā arī koalīcijas mazākuma partneri sociāldemokrāti (SPD) joprojām atbalsta ideju, ka EK prezidenta amatā tiek apstiprināts kandidāts, kuru pirms EP vēlēšanām izraudzījusies uzvarējusī partija. Lai gan svētdienas vēlēšanās konservatīvā Eiropas Tautas partija (EPP) zaudējusi atbalstu salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām, vācieša Manfrēda Vēbera vadītā politiskā grupa joprojām ir lielākā EP frakcija.

Arī Makrons paudis vēlmi, lai ātri – "ideālā gadījumā" jau jūnijā – tiktu panākta vienošanās par EK prezidenta amata kandidātu, tomēr pirmdien viņš iztecies, ka tā dēvētajai vadošo kandidātu sistēmai nevajadzētu būt automātiskai, ziņu aģentūrai "Reuters" atklājusi kāda Makrona kancelejas amatpersona. Izskanējušas ziņas, ka Makrona pārstāvētā centriskā koalīcija "Atdzimšana" iebilst pret "spices kandidāta" sistēmu.

EPP, kurā darbojas ES konservatīvās partijas, bijusi lielākā EP frakcija kopš 1999. gada. Neskatoties uz uzvaru EP vēlēšanās, EPP ir zaudējusi 36 mandātus, un jaunajā EP sasaukumā to pārstāvēs 180 deputāti. Savukārt kreisi centriskā Sociālistu un demokrātu frakcija (S&D) zaudējusi 39 mandātus, iegūstot 146 vietas EP. Tādējādi abām partijām vairs nebūs tradicionālā vairākuma EP, kur kopumā ir 751 deputāta vieta. Tas nozīmē, ka vajadzēs iesaistīt citas frakcijas, lai panāktu vienošanos par ES augstāko amatu sadali.

Svētdienas vēlēšanu rezultāti ir pastiprinājuši Makrona ietekmi, jo koalīcija, kurā pārstāvētā viņa 2016. gadā izveidotā partija "Uz priekšu, Francija!", ieguvusi 21 mandātu EP un, visticamāk, būs lielākā partija Eiropas liberāļu un demokrātu aliansē (ALDE), kas aiz EPP un S&D ir trešā lielākā EP frakcija.

EPP līderis Vēbers, kurš pārstāv CSU, paziņojis, ka runās ar citām politiskajām grupām, lai izveidotu koalīciju, kas aptver plašāku politisko spektru. "Demokrātu uzdevums ir sēsties pie viena galda," pirmdien uzsvēris Vēbers.

Tomēr tas varētu būt sarežģīts uzdevums. "Mūsuprāt, Angelas Merkeles atbalstītais kandidāts tagad ir pilnībā diskvalificēts," pirmdien intervijā radiostacijai "Inter" izteicies viens no Makrona partijas līderiem Paskāls Kanfēns. "Eiropas Parlamenta vairākums nākotnē neapšaubāmi balstās uz mums. Bez mums nav vairākuma," viņš paziņoja. Bijušais Francijas Zaļās partijas biedrs Kanfēns norādīja, ka atbalstītu iespējamo aliansi ar "zaļajiem".

Uz EK prezidenta amatu kandidē arī pašreizējais EK viceprezidents Franss Timmermanss, kas pārstāv Eiropas sociālistu partijas un ES konkurences komisāre Margrēta Vestagere no ALDE.

 

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.