Menu
 

Eiropas Komisija: Eiropas ekonomika aug un 2020.gadā augs vēl straujāk

  • Autors:  LETA
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Eiropas ekonomikas pieaugums turpinās septīto gadu pēc kārtas, un ir paredzams, ka tas 2020.gadā būs vēl lielāks un skars visu dalībvalstu ekonomikas, neraugoties uz nelabvēlīgākiem apstākļiem un globālo nenoteiktību, teikts Eiropas Komisijas (EK) trešdien publiskotajā ziņojumā, kurā sniegti ieteikumi dalībvalstīm, lai sekmētu ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecība Latvijā, Komsija uzsver, ka nodarbināto cilvēku skaits ir rekordaugsts, un bezdarba līmenis ir rekordzems. "Tajā pašā laikā joprojām pastāv būtiskas atšķirības starp valstīm, reģioniem un iedzīvotāju grupām," atzīmēts EK paziņojumā, "ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija aicina dalībvalstis turpināt pēdējos gados panākto progresu. Efektīvas reformas, ko papildina mērķtiecīgas ieguldījumu stratēģijas un atbildīga fiskālā politika, joprojām ir Eiropas ekonomikas sekmīgas modernizācijas ķīla."

EK ir izsniegusi konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, kuros izklāstītas ekonomikas politikas norādes visām ES dalībvalstīm turpmākajiem 12 līdz 18 mēnešiem. EK iesaka slēgt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru attiecībā uz Spāniju un pieņem vairākus dokumentus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.

"Eiropas Semestris ir devis vērā ņemamu ieguldījumu Eiropas ekonomiskās un sociālās situācijas uzlabošanā. Tomēr joprojām ir vairāki izaicinājumi, kas var ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Tā, piemēram, dažās valstīs ir samērā vājš progress reformu īstenošanā. EK aicina dalībvalstis pievērst vairāk uzmanības tam, lai Eiropas ekonomiku padarītu izturīgāku pret iespējamiem satricinājumiem, ilgspējīgu un iekļaujošu. Precīzāk plānotas investīcijas palīdzētu labāk sasniegt šo mērķi, tāpēc šoreiz dalībvalstīm ir sniegtas arī rekomendācijas investīciju jomā," izteicies EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir arī eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība.

Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī piebildis, ka "ar šo pēdējo pavasara paketi mūsu pilnvaru laikā mēs vēlreiz apliecinām apņemšanos saprātīgi piemērot Stabilitātes un izaugsmes paktu. Tas nozīmē balstīt mūsu lēmumus nevis uz mehānisku vai juridisku noteikumu piemērošanu, bet gan uz to, vai tie ir labvēlīgi izaugsmei, nodarbinātībai un stabilām valsts finansēm. Mūsu rezultāti liecina, ka šī ir pareizā pieeja: valstu finanšu stāvoklis pastāvīgi uzlabojas, un tas nemazina izaugsmi. Turklāt mēs šodien uzsveram, ka vairākām dalībvalstīm ir jāīsteno un vajadzības gadījumā jāpastiprina centieni novērst agresīvu nodokļu plānošanu, lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret visiem nodokļu maksātājiem".

EK uzskata, ka tās šodienas ieteikumi sniegs dalībvalstīm norādes, kā pienācīgi reaģēt uz esošām un jaunām ekonomiskām un sociālām grūtībām un sasniegt kopīgos galvenos politikas mērķus. Ieteikumu saturs atspoguļojot vispārējās prioritātes, kas noteiktas 2019. gada izaugsmes pētījumā un novembrī pieņemtajā 2019. gada ieteikumā par ekonomikas politiku eirozonā. Tie balstās uz analīzi februārī publicētajos valstu ziņojumos un aprīlī iesniegto valstu programmu novērtējumu.

"Izaugsmes palēnināšanās pasaulē aktualizē nepieciešamību veikt strukturālas reformas, par prioritāti uzskatot tās reformas, kuru mērķis ir ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme. Dalībvalstīm būtu jāveicina sociālā konverģence saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Saskaņā ar eirozonas ieteikumu dalībvalstīm būtu arī jāturpina simetriskāka līdzsvarošana visā eirozonā un jāturpina centieni stiprināt vienoto tirgu un padziļināt Eiropas ekonomisko un monetāro savienību," teikts EK paziņojumā.

Konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos 2019.gadam lielāks uzsvars likts uz investīciju vajadzību apzināšanu un noteikšanu par prioritāti valsts līmenī un īpašu uzmanību pievērš reģionālajām un teritoriālajām atšķirībām.

Vērtējot ieteikumu īstenošanā panākto progresu, EK norāda, ka kopš Eiropas pusgada sākuma 2011.gadā dalībvalstis ir panākušas vismaz "nelielu progresu", īstenojot vairāk nekā divas trešdaļas tām adresēto konkrēto ieteikumu. Progress lielākoties ir gūts finanšu pakalpojumu un nodarbinātības politikā, savukārt īpaši zems īstenošanas līmenis ir raksturīgs ieteikumiem paplašināt nodokļu bāzi, veselības aprūpes, kā arī pakalpojumu konkurences jomā. "Ņemot vērā atlikušās ekonomiskās un sociālās problēmas un ekonomikas perspektīvas pasliktināšanās riskus, ir būtiski uzlabot reformu īstenošanu visās jomās, lai stiprinātu ES ekonomikas noturību," uzsvērts EK ziņojumā.

EK skatījumā, turpinās progress makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanā, bet politikas darbības šajā jomā esot jāturpina. Dažas dalībvalstis turpina reģistrēt vēsturiski augstu privātā un valsts parāda līmeni, kas samazina manevrēšanas iespējas negatīvu satricinājumu novēršanai, norāda EK. Dažas citas dalībvalstis saskata iespējamas pārkaršanas pazīmes, kas saistītas ar dinamisko mājokļu cenu kāpumu un darbaspēka vienības izmaksu pieaugumu. Visās dalībvalstīs nepieciešami papildu pasākumi, lai uzlabotu ražīgumu, veicinātu ieguldījumus un stimulētu potenciālo izaugsmi.

Februārī Komisija secināja, ka nelīdzsvarotība ir vērojama 13 dalībvalstīs: Bulgārijā, Francijā, Horvātijā, Īrijā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā, tostarp pārmērīga nelīdzsvarotība ir vērojama trīs valstīs - Grieķijā, Itālijā un Kiprā.

Balstoties uz novērtējumu par 2019. gada stabilitātes un konverģences programmām, Komisija veikusi vairākus pasākumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Komisija iesaka atcelt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru attiecībā uz Spāniju. Kad Padome pieņems šo lēmumu, būs slēgtas visas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras, kas uzsāktas kopš krīzes sākuma. 2011. gadā pakta korektīvā daļa attiecās uz 24 dalībvalstīm.

Ungārijai un Rumānijai tika piemērota būtiskas novirzes procedūra attiecīgi kopš 2018. gada un 2017. gada. Komisija šodien nosūtīja brīdinājumu Ungārijai un Rumānijai par to, ka 2018. gadā tika novērota būtiska novirze, un aicina Padomi sagatavot ieteikumu šīm dalībvalstīm labot novēroto būtisko novirzi.

Komisija šodien pieņēma trešo ziņojumu par Grieķiju saskaņā ar pastiprinātas uzraudzības sistēmu, kas tika noteikta, pamatojoties uz Eiropas Stabilizācijas mehānisma stabilitātes atbalsta programmas secinājumiem. Ziņojumā ir minēts, ka Grieķija kopš 2018. gada augusta ir veikusi saprātīgus pirmos pasākumus, reaģējot uz programmas secinājumiem, tomēr konstatēts, ka reformu īstenošana Grieķijā pēdējo mēnešu laikā ir palēninājusies, ka nav nodrošināta dažu pasākumu saskaņotība ar Eiropas partneriem dotajiem solījumiem un tas var radīt riskus saskaņotajiem finanšu mērķiem.

Kā atzīmēts EK paziņojumā, valstīm adresētie konkrētie ieteikumi atspoguļo plašākas prioritātes, kas izklāstītas EK priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera runā par stāvokli Savienībā un gada izaugsmes pētījumā. Tos pārskata katru gadu, lai atspoguļotu panākto progresu un ekonomiskās situācijas izmaiņas. Eirozonas dalībvalstis saņem arī ieteikumus par eirozonas ekonomikas politiku.

EK uzsver, ka esot īstenojusi vairākas iniciatīvas, lai veicinātu dialogu, iesaistītu ieinteresētās personas un palielinātu valstu atbildību par reformām. Tā pirms publicēšanas ir apspriedusies ar dalībvalstīm par attiecīgo valstu ziņojumu analītiskajām daļām. Pēdējos mēnešos EK tikās ar valstu iestādēm un ieinteresētajām personām, lai apzinātu galvenās problēmas un noskaidrotu, kā tās varētu pārvērst konkrētām valstīm adresētos ieteikumos. Vienlaikus Komisija regulāri apspriežas ar sociālajiem partneriem un ir aicinājusi dalībvalstis būt atsaucīgākām pret valstu sociālo partneru pienesumu.

Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienests pēc dalībvalstu pieprasījuma sniedzot tām palīdzību reformu jomā, tādējādi atbalstot reformu izstrādē un īstenošanā. Februārī Komisija iepazīstināja ar detalizētu analīzi par katras dalībvalsts ekonomikas un sociālo stāvokli ziņojuma par valsti formātā, kas ir daļa no Eiropas pusgada 2019. gada ziemas paketes. Aprīlī dalībvalstis iesniedza savas valsts reformu programmas un stabilitātes programmas (eirozonas valstīm) vai konverģences programmas (valstīm ārpus eirozonas), kurās ietverti arī turpmāki pasākumi pēc ziemas paketes.

Komisija aicina Padomi pieņemt konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, bet dalībvalstis - tos pilnībā un laikus īstenot. Komisija turpinās darbu ar ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu plašu iesaisti un efektīvus turpmākos pasākumus un īstenošanu. Paredzams, ka ES ministri apspriedīs konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, pirms tie būs jāapstiprina ES valstu vai valdību vadītājiem. Pēc tam ieteikumu īstenošana būs dalībvalstu ziņā, attiecīgi pieskaņojot valsts ekonomikas un budžeta politiku. Konkrētām valstīm adresētie ieteikumi un to pamatā esošā analīze ziņojumos par valstīm arī kalpos par analītisku bāzi ES kohēzijas politikas līdzekļu plānošanai 2021.- 2027.gadā.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.