“Es jau bērnības fotogrāfijās esmu redzams, sitam bungas vai strinkšķinām ģitāru,” smej Emīls Mangulis. Citu variantu nemaz neesot bijis, jo visa viņa ģimene ir ļoti muzikāla. Nule 10. maijā VEF Kultūras pilī uz sirsnīgu koncertu un kopā sanākšanu tika aicinātas Latvijas dziedošās ģimenes, kuras skatītāji iepazina TV šovā “Dziedošās ģimenes”, kurā savulaik Emīls piedalījās kopā ar vecākiem un māsu.
Kad pats esi izgājis cauri neskaitāmām grūtībām un vienmēr esi centies atrast tām risinājumu, raksturs norūdās daudz agrāk. Tas arī ļauj skaidrāk saredzēt sarežģījumus citu jauniešu dzīvē un palīdz tos kopīgi šķetināt. Tieši ar šādu apņemšanos un tādu kā misijas apziņu – atbalstīt un stiprināt jaunos cilvēkus – kopš pagājušā gada beigām Ķekavas novada pašvaldības darbā ar jauniešiem strādā allaž smaidīgais un atsaucīgais kurzemnieks Ainis Kuzņecovs. Tieši gads brīvprātīgajā darbā Portugālē izmainīja viņa dzīvi pilnībā – Ainis sajuta savu īsto aicinājumu un vienlaikus ļāvās pilnībā atpestīties no smagās depresijas nastas.
Ādažniece Evija Gavrilko ir tūrisma speciāliste ar atbilstošu izglītību, bet viņai vienmēr patikusi arī mūzika un dejas. Tāpēc nav brīnums, ka laikā, kad Latvijā ienāca zumba, Evijai šī tolaik mazliet neparastā nodarbošanās iepatikās. Zumba nav vienkārša deja, īstenībā tā ir unikāla fitnesa programma, kurā apvienoti aerobikas elementi ar Latīņamerikas mūzikas ritmiem un dejas horeogrāfiju. Zumbas treniņos iekļauti arī izturības un spēka vingrinājumi, tādējādi šādas deju fitnesa nodarbības palīdz uzlabot sirds un asinsvadu veselību, sadedzināt liekās kalorijas un attīstīt vispārējo fizisko sagatavotību.
“Tagad varu virpot kaut aizvērtām acīm,” smej keramiķe Linda Sulutaura, stāstot par to, cik ilgs laiks nepieciešams, lai noslīpētu meistara prasmes. Beidzot vidusskolu, viņa nemaz nebija plānojusi apgūt šo amatu, bet dzīvē notika citādāk, par ko Linda ir ļoti pateicīga. Lindas un viņas vīra vadītajā saimniecībā “Dorītes” Daugmalē ne tikai kūp keramikas darbnīcas skurstenis, bet arī san bišu saimes un šiverē vistas, pīles, zosis, tītari un divi pāvi.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas daudzi ciemi ir kļuvuši par nomaļām vietām un to iedzīvotāji jūtas aizmirsti. Pagastu centri vairs neeksistē, un saikne ar pašvaldību ir zudusi. Pašvaldības ir kļuvušas lielākas un attālinātākas, un tas apgrūtina vietējo iedzīvotāju iespējas sadarboties ar tām. Mazajos ciemos iniciatīva un attīstība lielā mērā ir atkarīga no pašu iedzīvotāju spējas aktivizēties – uzrunāt pašvaldību, atgādināt par sevi un pievērst uzmanību aktuālajām problēmām un vajadzībām. Lai risinātu šo situāciju, vairākās pašvaldībās ir izveidotas iedzīvotāju padomes, bet citviet darbojas kopienu speciālisti, kuri strādā ar ciemu iedzīvotāju grupām, veicinot vietējo kopienu attīstību.
“Kad iepazinos ar dainām, iemīlējos latviešu tautā,” saka Rūta Muktupāvela, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, kultūras pētniece, folkloriste un dziedātāja. Pagājušā gada nogalē viņa tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni par darbu augstākās izglītības un kultūras jomā. Rūta ir dzimusi Lietuvā, Kauņā, bet nu jau vairākus gadu desmitus dzīvo Latvijā. Rūtas ikdiena ir patiešām dinamiska – viņa ne tikai māca studentus, bet ir arī kultūras ministres padomniece un pārstāv Latviju UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu starpvaldību komitejā. Un vēl Rūta kopā ar vīru Valdi Muktupāvelu muzicē un uzstājas dažādos pasākumos.
Viens no Latvijas visu laiku izcilākajiem ģitāristiem Aivars Gudrais arvien ir ierauts ļoti aktīvā koncertdzīvē, lai gan pats savulaik teicis, ka pēc četrdesmit gadu vecuma vairs uz skatuves nekāps. “Īsti gulēt kā pensionārs nevaru, lai gan par tādu esmu jau kļuvis,” smej mūziķis.
“Galvenais ir vienkārši kustēties,” saka pieredzes bagātā fitnesa trenere Inga Velmere. Daudziem tik aktuālo jaunā gada apņemšanos biežāk apmeklēt sporta zāli Mārupē mītošā trenere uztver ar smaidu, jo ir novērojusi, ka cilvēku motivācija drīz vien pazūd. “Kustībai ir jānāk ar prieku, nevis piespiešanos, jo tikai tad tā kļūs par dzīvesveidu,” saka Inga, un vislabākais veids, kā pārvarēt kūtrumu, esot atrast aktivitāti, kas patiesi iepriecina. Tā var būt arī pastaiga ar suni, izjāde vai dejas. Tieši dejošana un dejas nodarbību pasniegšana ir Ingas ilggadēja nodarbošanās.
Lauma Pakalnīte varētu būt iedvesmas avots daudziem jauniešiem. Viņa mērķtiecīgi piepilda savu sapni kļūt par veterinārārsti un ik nedēļu mēro gandrīz četras stundas garu ceļu no mājām Baldonē uz Smiltenes tehnikumu. No mācībām brīvajā laikā Lauma nododas saviem daudzajiem vaļaspriekiem – kokles spēlei, dziedāšanai korī un jāšanas sportam. Tur īkšķus, lai varētu piedalīties gaidāmajos dziesmu svētkos. Un, par spīti tam, ka sirgst ar kādu reti sastopamu slimību, bauda pilnvērtīgu dzīvi un nejūtas ierobežota savu mērķu sasniegšanā. Gluži otrādi – šķiet, ka viņā ir kāds mazs mūžīgais dzinējs, kas liek darboties ar aizrautībā mirdzošām acīm. Par to un daudz ko citu – mūsu sarunā.
“Te viss notiek kā labā prozā, jo autorei ir rakstnieces ķēriens savīt virspusi ar dziļumu, miesu ar dvēseli. Garlaicīgi un vienmuļi lasītājam nebūs nevienu brīdi, jo savu dzīvi autore apraksta tik patiesi un empātiski, kā tas izdevies reti kuram rakstniekam.” Šādus vārdus līdz šim vēl rakstnieces godā neieceltajai latviešu trīs bērnu mammai velta īstā latviešu rakstniece Inga Ābele. Īstā, jo viņas grāmatas jau gadiem ilgi var atrast grāmatu mīļotāju plauktos vai uz naktsgaldiņiem.
“Ja dari to, kas ļoti patīk, laiks pastiepjas,” smej Līga Broduža, “Mežauļu” saimniece, uzņēmēja, zirgkope, folkloras kopas vadītāja un skolotāja, kas muzicē kopā ar mūžīgajiem bērniem. Arī sieva un mamma divām meitām, tāpat aktīva savas apkaimes entuziaste. Dažās rindiņās grūti pat nosaukt visu, ko viņa ir paveikusi un diendienā turpina darīt. Plašākam cilvēku lokam Līga kļuva zināma pēc dalības šovā “Īstās latvju saimnieces”. Viņa nudien ir īsts nemiera gars ar plānotāja talantu. “Vislielākais gandarījums ir redzēt prieku cilvēku acīs,” atzīst Līga. Par to un daudz ko citu – šajā sarunā.
