Aizvadītie Latvijas valsts svētki, kurus šogad īpašus padara karš tuvējā kaimiņzemē Ukrainā, vairāk nekā citus gadus lika aizdomāties par to, kas ir lielākā vērtība, ko valsts var sniegt saviem pilsoņiem. Aiga Rotberga – ginekoloģe, dzemdību speciāliste, klīnikas “Ģimenes sirds” dibinātāja un vadītāja, sešu bērnu mamma – ir pārliecināta, ka tā ir jebkura cilvēka dzīvības nosargāšana, sākot jau no brīža, kad tas ir radies mātes miesās.

Oktobra nogalē Latvijā viesojās ASV Ģimenes pētniecības institūta (Family Research Institute) vadītājs un dibinātājs dr. Pols  Kamerons (Paul Cameron). Viņš bieži lasa lekcijas par to, cik homoseksuāls dzīvesveids ir kaitīgs, pat bīstams, gan katram indivīdam atsevišķi, gan sabiedrībai kopumā.

No 21.oktobra Latvijas kinoteātros būs skatāma spēlfilma “Māsas”. Sociāla drāma par bērnunamā uzaugušām māsām, kurām paveras iespēja tikt adoptētām amerikāņu ģimenē. Deviņgadīgā Diāna ir laimīga, ka viņai beidzot būs īsta ģimene, bet trīspadsmitgadīgā Anastasija nolemj darīt visu, lai atrastu savu bioloģisko māti. “Māsas” ir režisores Lindas Oltes debijas pilnmetrāžas spēlfilma. Viņa ir arī šī darba scenārija autore un materiāla izpētei veltījusi vairākus gadus.

Ar vienmēr atvērto un sirds silto latviešu aktrisi Leldi Vikmani nācies sadarboties kā ar Eiropas Latviešu apvienības kultūras nozares vadītāju. Sarunājamies Dzejas dienu laikā. Saruna notiek videozvanā, jo pašlaik Lelde ir savās Parīzes mājās – viņas vīrs Ēriks ir francūzis. Runājam par līdzīgo un atšķirīgo kultūrā, par vienojošo un graujošo pasaules telpā.

Jūlija beigās dienasgaismu ieraudzīja sen vajadzīga grāmata – 400 lappušu biezā “Ukrainas vēsture” cietajos vākos. Grāmata sastādīta tā, lai lasītājs varētu sākt ar sev interesējošām sadaļām, piemēram, senvēsture, kazaku laiki, 20. gadsimts, šā gada Krievijas militārais iebrukums u.c., pēc tam pārejot pie citām nodaļām un lasot tās jebkādā secībā. Šo nozīmīgo darbu paveica trīspadsmit autoru kolektīvs. Piedāvājam sarunu ar Imantu Liepiņu, kurš ir šī izdevuma sastādītājs un viens no līdzautoriem.

Jāzeps Baško vada izdevniecību “Kodoka”. Tā izveidota pirms aptuveni gada, un tās izdotās grāmatas atšķiras ar ļoti īpašu tematiku. Par sevi Jāzeps Baško saka: “Esmu programmētājs ar divdesmit gadu pieredzi un izdevējs iesācējs. Dzimis Rīgā, studējis datorzinātni Ventspilī un evolucionāro skaitļošanu Taivānā, desmit gadus nodzīvojis Londonā. Meklēju sievu.” Piedāvājam “Kodola” lasītājiem sarunu ar Latvijā atgriezušos tautieti.

Atļaušos sacīt – mūsdienu mūzikas dzīves leģenda – Uldis Rudaks šogad piekto reizi rīko mūzikas festivālu “Kartupeļpalma”, kas aizsākās 2018. gadā Salaspils Botāniskajā dārzā, bet šogad jau izpleties pa pusi Latvijas un notiek trīs vietās – 23. jūlijā k/n “Wiktorija” Liepājā uzstājās Zaķis, Uguns, “Pauls Raimonds”, “Ministry Of Echology”, 13. augustā Mākslas telpā “Mala” Cēsīs akustisku koncertu sniegs Keitija Bārbale un Juris Simanovičs, bet 20. augustā Mūzikas un mākslas dārzā “Rīgava” Salaspilī spēlēs “Kalnejas”, “ŠŅK”, “Nikotīņi”, DJ Krankenwagen, "Bēdu Brāļi", “Nohow”, “JUUR” (Igaunija) un “Buer & Andromalius”.

Jūnijā ASV Augstākā tiesa atcēla gandrīz pirms pusgadsimta pasludinātu spriedumu, līdz ar to atļaujot štatiem aizliegt vai būtiski ierobežot abortus. Šobrīd tiesa pasludinājusi, ka “konstitūcija neparedz tiesības uz abortu”. “Pilnvaras regulēt abortus tiek atdotas tautai un tās ievēlētajiem pārstāvjiem,” paziņojusi Augstākā tiesa. Sagaidāms, ka apmēram pusē no 50 ASV štatiem tiks aizliegti vai būtiski ierobežoti aborti. Spriedums izsaucis vētrainu reakciju liberāļu aprindās. Par ko ir šis spriedums un kāpēc tas izsaucis tik asu reakciju, šos jautājumus “Kodols” intervijā uzdeva tiesību zinātņu doktoram Jurim Rudevskim.

Lai palielinātu šķeldas ieguvi, valdība ir vienojusies izdarīt grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku koku ciršanu. Grozījumu anotācijā ir norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot gan kaimiņvalstu pieredzi un praksi šajā jomā, gan ņemot vērā zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros ir konstatēts, ka ir jāmaina galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju. Uzreiz pēc jauno noteikumu apstiprināšanas vides organizācijas nāca klajā ar skaļiem paziņojumiem, apgalvojot, ka valdība izlēmusi aiz sevis atstāt kailcirtes, turklāt pieņemtais lēmums vēl vairāk mazināšot Latvijas mežu ekosistēmu noturību, kas ir tik būtiska klimata un dabas daudzveidības krīzes kontekstā. Uz sarunu par to, vai jaunais regulējums tiešām nozīmē novirzi no Latvijas zaļā kursa,  kā arī par gaidāmo apkures sezonu un koksnes lomu tajā «Kodols» aicināja Latvijā, iespējams, viszinošāko cilvēku šajā jomā, proti, Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītāju Kristapu Klausu.

Kopš kara sākuma Ukrainā politologs Andis Kudors ir publicējis vairākus viedokļa rakstus, kuros analizē gan to, no kurienes mūsu informatīvajā telpā nereti izriet izplatītie naratīvi, gan asi kritizē Krievu Pareizticīgās baznīcas nostāju kara jautājumā. Pirms vairākiem mēnešiem viņš ieguva Baltijas-Amerikas Brīvības fonda stipendiju, tāpēc jau kādu laiku dzīvo Vašingtonā un ir Džordža Vašingtona universitātes viespētnieks. Jau vairākus gadus viņš pēta Krievijas ārpolitikas iniciatīvas Latvijā un raksta par to grāmatu, kas varētu būt sagaidāma pēc gada. Sarunā ar Andri Kudoru par karu un par meliem informatīvajā laukā, un par to, kā saglabāt skaidru galvu un izpratni par pamatvērtībām.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vadošais pētnieks spānis Manuels Fernandezs ir unikālā pētījuma “Skolēnu tikumiskā audzināšana Latvijas skolās” autors. Viņš uzsver, ka tikumiskā audzināšana skolās ir visaptveroša, tā neattiecas tikai uz kādu seksuālās uzvedības jomu, kā daži sabiedrībā to vēlas saprast. Pētnieks ir gandarīts, ka tikumiskā audzināšana Latvijā tiek uzskatīta par svarīgu un ir iekļauta Izglītības likumā, ar ko mūsu valsts var lepoties arī starptautiskajā vidē. Jāpiebilst gan, ka šobrīd atkal notiek atsevišķu politisko spēku mēģinājumi šo būtisko pedagoģijas jomu no mācību programmām izņemt.