Tikko trešo reizi pārvēlēts Rakstnieku savienības priekšsēdētāja amatā, Arno Jundze atzīst – beidzot ir skaidra vīzija, kādā virzienā jādarbojas viņa vadītajai Latvijas literātu organizācijai. Tiesa, jaunu grāmatu rakstīšanai līdz ar to viņam laika atliek aizvien mazāk, jo Rakstnieku savienība iesaistās diskusijās par jautājumiem, kas skar viņu interešu sfēru – piemēram, literatūras mācīšanu skolās un latviešu valodas jautājumus. Savukārt, vērtējot latviešu literatūrā notiekošo, A. Jundze uzskata – spektram ir jābūt daudzveidīgam un ir nepieciešama visdažādākā literatūra.

Raivis Zeltīts, lai gan vēl gados pietiekami jauns cilvēks, ir guvis ievērojamu politisko pieredzi. Šobrīd viņš ir Nacionālās apvienības valdes loceklis un ģenerālsekretārs, Mārupes novada domes deputāts, Nacionālās apvienības jauniešu organizācijas vadītājs, bijis arī apvienības Mārupes nodaļas vadītājs, raksta grāmatas. Tikko atklāšanas svētki tika svinēti R. Zeltīta grāmatai “Dr. Pauls Jurevičs un latviešu tautas misija”.

Kad sarunāju interviju ar populārās animācijas filmu sērijas “Avārijas brigāde” režisoru Jāni Cimmermani, man pat prātā nevarēja ienākt, kādas bagātības slēpjas vienā no Rīgas Kinostudijas telpām – šeit, izrādās, ir izstādītas un apskatāmas teju visas lelles, kas laikā, kopš pastāv filmu studija “Animācijas brigāde”, bijušas redzamas 130 īsmetrāžas, pilnmetrāžas, reklāmas un mācību filmās.

Andra Manfelde dzimusi Kuldīgā, mācījusies mākslas skolā, pusaudža gados lietojusi narkotikas, bet ar Dieva palīdzību tikusi no tām vaļa. Dzīvojusi Krimuldas Krusta skolā. Un, lai gan speciālisti vispirms novērtē viņas dzeju – 2003. gadā Andra Manfelde saņēmusi Latviešu literatūras gada balvas speciālo balvu par dzejas kopas publikāciju žurnālā “Luna”, bet 2005. gadā ieguvusi prestižo Ojāra Vācieša dzejas prēmiju par krājumu “Tranšejas dievi rok” –, tomēr latviešu lasītāji viņu spilgti pamanīja 2005. gadā, kad tika izdots romāns “Adata”.

Čekas maisu tēma daļai sabiedrības jau ir apnikusi, savukārt tā daļa, kas turpina meklēt atbildes uz okupācijas gados notikušo gaida nākamo VDK dokumentu kopumu, kas tikšot publiskots maijā, tātad jau šomēnes. Par pētniecību un grūtībām, kas ar to saistītas, ar vēstures zinātņu doktoru Kārli Kangeri sarunājas Māris Zanders.

Šajā nedēļā kristiešiem noslēdzas gavēņa jeb ciešanu laiks un, sākot ar Zaļo ceturtdienu, kas ir Svētā Vakarēdiena iestādīšanas diena, iesākas Klusās nedēļas kulminācija, kas noslēdzas ar nozīmīgākajiem svētkiem – Lieldienām. Visos Lielās dienas notikumos centrā ir Dieva Dēls Jēzus Kristus, Viņa nāve un augšāmcelšanās, kas ir un paliek visas cilvēces vēstures centrālais notikums.

Valmieras Drāmas teātra aktieris Mārtiņš Meiers laiku intervijai var atrast tikai vēlu vakarā, jo pašlaik teātrī visai saspringtā režīmā strādā pie titullomas režisores Indras Rogas jauniestudējumā – Šekspīra lugas “Hamlets”, kura pirmizrāde paredzēta šo piektdien, 12. aprīlī.

"Vikipēdija" apgalvo, ka 1. aprīlis kā joku diena Rietumu kultūrā parādās jau Džefrija Čosera "Kenterberijas stāstos", tātad 14. gadsimtā. Lai kā arī būtu, daudzās valstīs par īsto dienu izjokošanai uzskata 1. aprīli, citās, piemēram, Dienvidamerikā, citu datumu, tomēr īpaša diena jokiem atvēlēta ir arī tur. 1. aprīļa priekšvakarā ar publicistu DZINTRI KOLĀTU pavisam nopietni sarunājas Māris Zanders.

Atbilstoši demokrātijas tradīcijām mēs varam pēc sirds patikas paust kritiskas piezīmes par politiku, deklarēt savu neuzticēšanos politiķiem, tomēr arī vislielākajam skeptiķim ir svarīgi apzināties, ka vismaz vēlēšanu procesā (priekšvēlēšanu kampaņas ir cita tēma) nekādas šmugulēšanās nav. Tā nu sagadījies, ka par to ilgu laiku atbildīgā persona Latvijā augstajā amatā ir gandrīz vai rekordists starp amatpersonām darbošanās ilguma ziņā – vairāk nekā divdesmit divi gadi!

Ekspolitiķe un bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece atšķirībā no daudziem citiem bijušajiem politiķiem nekur nav pazudusi – jau septiņus gadus viņa vada viesnīcu “Hotel Roma” un teju katru dienu ieraksta kādu interesantu vai atklātu domugraudu “Twiter” vai “Facebook”, turklāt šie ieraksti allaž izpelnās ļoti lielu interesi un rezonansi. Atgriezties politikā Linda nedomā, taču, ja kādam būtu nepieciešamas viņas zināšanas, tad gan, iespējams, neatteiktu. Bet pašlaik Linda Mūrniece no sirds izbauda brīvību.

Ja ir griba un neatlaidība, viss ir iespējams. Līga Raimere tam ir labs piemērs. Pēc astoņiem Lielbritānijā pavadītiem gadiem Līga atgriezusies Latvijā un kopā ar vīru Kristoferu, pēc tautības britu, un bērniem Sebastianu un Maribellu nepilnus trīs gadus dzīvo Siguldā. Līgai ir augstākā izglītība pedagoģijā, un laikā, ko pavadīja Lielbritānijā, viņa apguvusi vēl dažādas prasmes. Kā pati saka, mācījās visu, ko varēja.