Pēdējos gados Latvijā aktuālas ir kļuvušas diskusijas par ģimenes un laulības definīciju, daži aktīvisti iestājas pat par bērnu adopciju viendzimuma pāriem. Šajās diskusijās uzmanības centrā nereti tiek liktas pieaugušo vēlmes pēc personīgās laimes, neapzināti šīm vēlmēm pakārtojot bērnu pamatvajadzības un dabiskās tiesības. Apzinoties šo netaisnību pret bērniem, amerikāniete Keitija Fausta aizsāka globālu kustību “Them Before Us”, kas aizstāv bērna dabiskās tiesības un pamatvajadzības uz saikni ar savu bioloģisko mammu un tēti visos gadījumos, arī tad, kad to atzīšana prasa pieaugušajiem upurēt savas vēlmes un plānus.

Sabiedrisko attiecību padomnieks, politikas eksperts, rakstnieks un publicists Jurģis Liepnieks ir pamanāma personība. Viņa izteikumi publiskajā telpā vienmēr bijuši nelaipojoši un pat izaicinoši – kā šāviens pierē.

Diāna Feldmane ir psiholoģe, sertificēta vērtīborientētas dzimumaudzināšanas programmas “Cikla šovs” nodarbību vadītāja, divu meitu māmiņa. Pirms vairāk nekā divdesmit gadiem Diāna sāka vadīt nodarbības jauniešiem par dzīvības vērtību un attiecībām, bet pirms gadiem piecpadsmit viņa kādā konferencē uzzināja par interaktīvu programmu pusaugu meitenēm “Cikla šovs – mana ķermeņa slepenā koda atklāšana”. Kopā ar kolēģi Diāna devās uz Vāciju, lai to apgūtu, un no 2015. gada programma ir pieejama arī Latvijā. Tas ir interaktīvs veids, kā runāt ar meitenēm par intīmām lietām un ļaut viņām ieraudzīt sevi, savu ķermeni kā īpašu vērtību.

Gundega Repše, nenoliedzami, ir viena no mūsdienu latviešu literatūras izcilākajām autorēm. Vēl vairāk – viņa veido latviešu oriģinālliteratūru, iniciējot romānu sērijas un nekad nebaidoties paust savu neglaimojošo viedokli. Viņa necieš dažādas literāras sacensības, lai gan pašas romāni ir gan nominēti, gan pelnīti apbalvoti. Par vēsturiskās romānu sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” viņa saņēma Baltijas Asamblejas balvu.

Agnese Megne ir kapelāne, raidieraksta “Visam savs laiks” veidotāja. Savā dzīvē viņa pati ir piedzīvojusi smagu un sāpīgu pieredzi, kas saistīta ar dēla slimību, bet šīs ciešanas un slimnīcā piedzīvotais Agnesei deva spēcīgu impulsu ieskatīties dziļāk zaudējuma un ciešanu tēmā un ieraudzīt šo profesiju – kapelāns. Vienreiz nedēļā kā brīvprātīgā kapelāne Agnese strādā Paula Stradiņa slimnīcā – ir līdzās smagas un bieži vien neārstējamas slimības skartiem cilvēkiem. Savukārt caur atbalsta grupām semināru un vebināru veidā viņa veicina izpratni par to, kas notiek ar cilvēku slimībās un zaudējumos, un, veidojot raidierakstu, dod iespēju cilvēkiem dzirdēt arī citu pieredzes stāstus.

Arnis Banga ir 2022. gada “Latvijas lepnums” nominācijā “Cilvēks cilvēkam”. Viņš darbojas ar pusaudžiem, kam ir dažādas atkarības. Strādā par mentoru Gintermuižā, kur šie pusaudži uz mēnesi nonāk motivācijas programmas ietvaros, pēc tam darbu ar viņiem turpina individuāli pie sevis mājās. Vairāk nekā divdesmit pieci pusaudži trīs gadu laikā ir atraduši savu atbalstu un palīdzību pie Arņa. Arņa paša ģimenē aug četri bērni, no kuriem trīs ir adoptēti. Arnis cenšas palīdzēt arī maznodrošinātām ģimenēm, rīko tām pasākumus savas mājas pagalmā, lai iepriecinātu un atbalstītu.

Ar dzejnieku un atdzejotāju Guntaru Godiņu sarunājos jau pirms ilgāka laika multimediālās grāmatas “Kurbads. Latvju varoņstāsts” atvēršanas pasākumā, taču gadu mijā ir vērts atskatīties uz aizvadīto gadu, arī izvērtējot to no nācijas veidošanās un nobriešanas skatpunkta. Guntars Godiņš Anša Lerha-Puškaiša pierakstīto tautas pasaku par Kurbadu pārstāstījis jaunā – mūsdienīgā un daudz īsākā – versijā, mijiedarbojoties ar mākslinieces Sindijas Ančas ilustrācijām un “Skyforger” dziesmu tekstiem. Šī saruna par tumsas un gaismas cīņām līdzīgi kā folklora nekad nekļūs neaktuāla. Un, ja meklējat tiešām kvalitatīvu un latviski stipru Ziemassvētku dāvanu, ņemiet šo grāmatu – tā nekad nekļūs veca.

Šomēnes Latvijā viesojās dr. Deivids Ille (David Ille) no Rumānijas – pediatrs un starptautiskas organizācijas “Life International” Eiropas filiāles vadītājs, kuram ir ilggadēja pieredze cīņā par cilvēka dzīvības aizstāvību. Viņš nāk no valsts, kur ik gadu abortos iet bojā aptuveni 80 tūkstoši nedzimušu bērnu. Kāda ir ārsta pieredze, saskaroties ar situācijām, kad sievietei šķiet, ka nav citas izejas, kā vien atbrīvoties no bērna, – par to sarunā ar viesi no Rumānijas.

Režisors Gatis Šmits Jaunajā Rīgas teātrī iestudējis izrādi “(r)evolūcija” pēc mūsdienu domātāja un vēsturnieka Juvāla Naosa Harari grāmatas motīviem. Izrāde ironiskā noskaņā stāsta par transhumānismu un globālo politiku. Arī režisors Gatis Šmits ir domātājs un nebaidās publiski runāt par lietām, par ko vairums izvēlas paklusēt. Un viņš nelieto “WhatsApp”. Nepajautāju, vai tā ir protesta forma.

Aizvadītie Latvijas valsts svētki, kurus šogad īpašus padara karš tuvējā kaimiņzemē Ukrainā, vairāk nekā citus gadus lika aizdomāties par to, kas ir lielākā vērtība, ko valsts var sniegt saviem pilsoņiem. Aiga Rotberga – ginekoloģe, dzemdību speciāliste, klīnikas “Ģimenes sirds” dibinātāja un vadītāja, sešu bērnu mamma – ir pārliecināta, ka tā ir jebkura cilvēka dzīvības nosargāšana, sākot jau no brīža, kad tas ir radies mātes miesās.

Oktobra nogalē Latvijā viesojās ASV Ģimenes pētniecības institūta (Family Research Institute) vadītājs un dibinātājs dr. Pols  Kamerons (Paul Cameron). Viņš bieži lasa lekcijas par to, cik homoseksuāls dzīvesveids ir kaitīgs, pat bīstams, gan katram indivīdam atsevišķi, gan sabiedrībai kopumā.