Jauniešu deju kolektīva “Katlakalns” radītāja un mentore Vita Priede jau vairāk nekā 20 gadu strādā Katlakalna Tautas namā. Paralēli darbam ar dažādiem kolektīviem viņa nodarbojas arī ar pasākumu organizēšanu un sabiedrības informēšanu par gaidāmajām kultūras aktivitātēm. Dejošana Vitai Priedei iepatikās jau agrā bērnībā, un dzīves laikā viņa dejojusi dažādos deju kolektīvos, kā arī ieguvusi atbilstošu izglītību. Viņa uzskata sevi par laimīgu cilvēku, jo hobijs vienlaikus ir arī darbs, ar ko var pelnīt iztiku.

“Mūsu nav tik daudz, lai mēs velti šķiestu savu dzīvību,” sarunā ar “Rīgas Apriņķa Avīzi” teic ikšķilniece Lāsma Nikolaisone, biedrības “EuropaColon Latvija” valdes locekle. Viņa pati pirms vairākiem gadiem uzvarēja vēzi un tagad kopā ar saviem kolēģiem un domubiedriem ir gatava palīdzēt ikvienam cīņā ar šo briesmīgo slimību. Tiesa, šajā jomā joprojām ir ļoti daudz problēmu, un arī par tām Lāsma runā tieši un nesaudzīgi.

Baložniece Ārija Artmane pēc pamatizglītības ir medicīnas māsa un desmit gadu nostrādājusi medicīnas jomā, bet dzīves gaitā izmēģinājusi arī citus darbus. Kādā brīdī viņa sāka just, ka sēdošs darbs visai saspringtā biroja gaisotnē nav gluži tas, ko viņa vēlas savā dzīvē, turklāt parādījās veselības problēmas – dažādas sāpes. Tāpēc viņa sāka aktīvi meklēt risinājumus, kā brīvajā laikā izkustēties, taču ilgi nespēja atrast sev tīkamu aktivitāšu veidu, līdz kādā dienā nejauši uzzināja par cigun vingrošanu. Ārija Artmane aizrāvās ar jaunajām iespējām, ko piedāvāja cigun, un nu jau daudzus gadus pati strādā kā cigun instruktore, vadot vingrošanas nodarbības arī Pierīgā.

Uzlūkojot pūci, šķiet, ka tā tūlīt izlidos ārā no gleznas rāmja un nolaidīsies man uz pleca, un, lūkojoties uz mīlīga, uzticama paskata suņuku, sagaidu, ka viņš tūliņ skanīgi ieriesies, – tā es iepazinu mākslinieces Martas Gotlības īsto un pārsteidzošo mākslas valodu, pie kuras viņa atgriezusies teju pirms desmit gadiem, kad sāka darboties ar mašīnizšūšanu. Neilgi pēc tam viņa ņēmusi rokās arī zīmuli un otu.

“Mums ir jāiemācās vairāk mīlēt sevi, tad dzīvosim starodamas,” saka Vineta Tomsone-Lipšāne, un viņa pati tam ir īsts pierādījums – Vinetas enerģiskums un pozitīvisms apbur. Viņa ir sieva un mamma meitai un diviem dēliem, kā arī augstu novērtēta speciālā pedagoģe, kas palīdz bērniem, kam ir mācīšanās problēmas, garīgās attīstības un veselības traucējumi. Un vēl Vineta ir ļoti skaista sieviete. Šogad viņa ieguva titulu “Misis Latvija Klasika 2025” un piepildīja bērnības un jaunības sapni – uz mirkli iejusties karalienes ādā. Patiesībā mums, sievietēm, šī sajūta sevī jālolo vienmēr, viņa smej. Un tad, kad būsim piepildītas pašas, varēsim dot arī citiem. Par dzīves kāpumiem un kritumiem un sievišķīgām atziņām – šajā sarunā.

Latvijā ir daudz ģimeņu, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, taču sabiedrībā un lēmumu pieņēmēju vidū joprojām bieži trūkst izpratnes par to, kādus šķēršļus un grūtības šīm ģimenēm nākas pārvarēt sistēmas nepilnību dēļ. Tīnūžu pagasta iedzīvotāja un astoņus gadus vecās Elizabetes mamma Kete Prūse piekrita atklāti pastāstīt par savu ikdienu, audzinot meitu ar autismu. Intervijas laikā viņa neslēpj sašutumu par to, ka īpašo bērnu nākotne pēc skolas beigšanas bieži vien paliek gaisā karājamies, tāpēc Kete to sākusi būvēt pati.

Jaunā mūziķe Līva Liepa dzīvo Ķekavas novada Daugmalē, bet mācās Rīgā, Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, kur septembrī turpinās zinību apguvi 12. klasē. Viņa jau kopš bērnības ir saistīta ar kultūras aktivitātēm, jo vēl bērnudārzā dejoja tautas deju kolektīvā, bet kopš pirmās klases dzied korī. Vēlāk Līvai radās iespēja izmēģināt koklēšanu, viņa aizrāvās ar to un nu jau septiņus gadus spēlē koncertkokli. Viņa piedalījās arī aizvadītajos XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.

“Es jau bērnības fotogrāfijās esmu redzams, sitam bungas vai strinkšķinām ģitāru,” smej Emīls Mangulis. Citu variantu nemaz neesot bijis, jo visa viņa ģimene ir ļoti muzikāla. Nule 10. maijā VEF Kultūras pilī uz sirsnīgu koncertu un kopā sanākšanu tika aicinātas Latvijas dziedošās ģimenes, kuras skatītāji iepazina TV šovā “Dziedošās ģimenes”, kurā savulaik Emīls piedalījās kopā ar vecākiem un māsu.

Kad pats esi izgājis cauri neskaitāmām grūtībām un vienmēr esi centies atrast tām risinājumu, raksturs norūdās daudz agrāk. Tas arī ļauj skaidrāk saredzēt sarežģījumus citu jauniešu dzīvē un palīdz tos kopīgi šķetināt. Tieši ar šādu apņemšanos un tādu kā misijas apziņu – atbalstīt un stiprināt jaunos cilvēkus – kopš pagājušā gada beigām Ķekavas novada pašvaldības darbā ar jauniešiem strādā allaž smaidīgais un atsaucīgais kurzemnieks Ainis Kuzņecovs. Tieši gads brīvprātīgajā darbā Portugālē izmainīja viņa dzīvi pilnībā – Ainis sajuta savu īsto aicinājumu un vienlaikus ļāvās pilnībā atpestīties no smagās depresijas nastas.

Ādažniece Evija Gavrilko ir tūrisma speciāliste ar atbilstošu izglītību, bet viņai vienmēr patikusi arī mūzika un dejas. Tāpēc nav brīnums, ka laikā, kad Latvijā ienāca zumba, Evijai šī tolaik mazliet neparastā nodarbošanās iepatikās. Zumba nav vienkārša deja, īstenībā tā ir unikāla fitnesa programma, kurā apvienoti aerobikas elementi ar Latīņamerikas mūzikas ritmiem un dejas horeogrāfiju. Zumbas treniņos iekļauti arī izturības un spēka vingrinājumi, tādējādi šādas deju fitnesa nodarbības palīdz uzlabot sirds un asinsvadu veselību, sadedzināt liekās kalorijas un attīstīt vispārējo fizisko sagatavotību.

“Tagad varu virpot kaut aizvērtām acīm,” smej keramiķe Linda Sulutaura, stāstot par to, cik ilgs laiks nepieciešams, lai noslīpētu meistara prasmes. Beidzot vidusskolu, viņa nemaz nebija plānojusi apgūt šo amatu, bet dzīvē notika citādāk, par ko Linda ir ļoti pateicīga. Lindas un viņas vīra vadītajā saimniecībā “Dorītes” Daugmalē ne tikai kūp keramikas darbnīcas skurstenis, bet arī san bišu saimes un šiverē vistas, pīles, zosis, tītari un divi pāvi.