Nez vai arī vidzemnieki zina, ka Kurzemē starp Pāvilostu un Liepāju ir īsta mazā Lapzeme, ko decembrī sauc par Rūķupi, bet visu pārējo gadu – par Ziemupi. Un ka ap Ziemsvētku laiku tur notiek brīnumu lietas! Ar Rūķi Rakstītāju, kurš pārzina un sadzird Rūķupes stāstus, leģendas un vēsturiskos notikumus, izdevās aprunāties tikai dziļā naktī, kad ciemiņu Rūķupē vairs nav, uz bērnu vēstulēm ir atbildēts un dāvanu maisi sakārtoti kamanās.

Ar basģitāristu un kontrabasistu Norbertu Skrauci sarunājamies īsi pirms pusnakts, kad mūziķis tikko pārradies mājās pēc nospēlēta koncerta... bez skatītājiem. Tiešsaistē, kā tagad modē. Viņa mūziķa pieredze ir bagāta izciliem projektiem un partneriem – Norberts spēlē ar grupām “Jauns mēness”, “Shake&Bake” un “Deniss Pashkevich Group”, ar Mariju Naumovu, Ievu Kerēvicu, Raimondu Paulu... Viņš ir arī viens no “Latvijas vīru biedrības” aktīvistiem, kuri panāca parakstu vākšanu par Satversmes 110. panta grozījumiem, kas skar ģimenes jēdzienu un intereses un ko spēki, kas sevi dēvē par progresīviem, negrib pieļaut.

Jāatzīst, šis ir stāsts ar sakrālu saikni. Rakstnieci un intervijas varoni vieno... mājas. Vienas un tās pašas mājas, ko abas mīl no visas sirds. Topošā žurnāliste un rakstniece Mālpils “Salzemniekos” – tolaik padomju saimniecības īpašumā – sāka dzīvot līdz ar skolas gaitu uzsākšanu. Trīsdesmit piecos gados tur piedzīvoti vai visi mūža svarīgākie notikumi.

Literatūrzinātniece, publiciste un dzejniece Sandra Ratniece vairāk nekā desmit gadus veltījusi jūgendstila pētniecībai literatūrā, 2011. gadā viņa aizstāvēja doktora darbu par šo tēmu un cer, ka nākamajā gadā pētījums iznāks grāmatas formātā. Pērn iznāca viņas debijas dzejas krājums “Šķietami klusu”. Pateicoties Sandras altruismam, neatlaidībai un ticībai, 2017. gada aprīlī sāka iznākt Latvijas Rakstnieku savienības mēnešraksts “KonTeksts”, no kura šogad bija jāaiziet. Viņas spēka vieta ir lauku mājas Sējas pagastā, no kurām 1949. gada 25. martā izsūtīja viņas tuviniekus un kurās varēja atgriezties pēc Trešās atmodas. Šajās mājās rīkoti pat “Aicinājuma” semināri.

Filozofes, filoloģes, dzejnieces un divu lielisku pianistu mammas Ivetas Šimkus dzīvē sācies jauns posms. Pēc divdesmit sešiem Rīgas Doma kora skolā nostrādātiem gadiem viņa ir atteikusies no cīņas ar vējdzirnavām, proti, no cerības, ka izglītībā iespējamas jēgpilnas pārmaiņas un ka skolotāja darbam varētu būt adekvāts novērtējums. Uzreiz pēc Dzejas dienām nolaupu Ivetai tik dārgo vienatnes brīdi rakstnieku mājā Dubultos un aicinu uz sarunu.

Pagājušajā nedēļā tika uzsākta parakstu vākšana referendumam par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē. «Latvijas vīru biedrība» (kā iniciatīvas grupa) Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk – CVK) bija iesniegusi pieteikumu par parakstu vākšanas uzsākšanu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta grozījumu projektam. Kopā ar iesniegumu tika iesniegts pilnīgi izstrādāts Satversmes 110. panta grozījumu projekts (turpmāk – likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts) un tā anotācija. CVK izsludināja parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē, kas paredz noteikt 110. pantu šādā redakcijā:

Agnese Irbe ir sengrieķu valodas filoloģe, Dr. Philol., tulko antīko filozofiju. Lasītājiem pazīstama kā publikāciju autore žurnālā “Rīgas Laiks”, interneta žurnālā “Satori”, bet kops šā pavasara ir portāla “Telos.lv” galvenā redaktore. “Telos ir tīmekļa portāls, kuru 2021. gadā izveidoja filozofu biedrība “Peripatos”. Tas ir intelektuālas ievirzes polemiski izglītojošs tīmekļa žurnāls, kas apvieno Latvijas konservatīvos domātājus, kuriem līdz šim nav bijis savas vietnes un savas vienojošās telpas,” tā rakstīts portāla vadlīnijās.

Jūlija Stepaņenko ir Latvijas politiķe, viņa kā deputāte ir tikusi ievēlēta 12. un 13. Saeimā. Pēc profesijas juriste, advokāte. Bijusi  partijas “Gods kalpot Rīgai“ biedre, darbojusies partijā “Likums un kārtība“, no kuras gan pirms nedēļas izstājusies. Šobrīd Saeimā darbojas kā ārpusfrakciju deputāte.

Pamest aizraujošu starptautisku karjeru reklāmas un mediju nozarē, darbavietu Barselonā Spānijā un atgriezties Latvijā, lai uzsāktu kaut ko pavisam jaunu, – tāds ir valmierietes Laimas Dances stāsts, kura caur pasaules ceļiem ir sapratusi, ka māju sajūtu tomēr var iegūt tikai tur, kur ir tuvinieki.

Gatis Šļūka ir viens no dažiem Latvijā plaši pazīstamajiem karikatūristiem. Jau gadiem zīmē “Latvijas Avīzei” un “Sporta Avīzei”. Iznākušas trīs viņa karikatūru grāmatas, tās publicētas prestižos ārzemju portālos, viņa zīmējums bija uz Spānijas vides žurnāla “Ballena Blanca” vāka. Piedalījies karikatūru izstādēs visā pasaulē, un gandrīz katru gadu viņa darbi iekļauti vienā no pasaulē atzītākajām karikatūru izstādēm “World Press Cartoon”. Vairāk par mākslinieku un viņa darbiem – viņa mājaslapā "karikatura.lv".

Ivara Ciaguna vārds daudziem, iespējams, saistās ar viņa sasniegumiem kalnu slēpošanā, vairākkārt pārstāvot Latviju Ziemas olimpiskajās spēlēs. Lai gan profesionālo slēpotāja karjeru viņš ir noslēdzis, slēpošana vēl aizvien ir būtiska viņa un viņa ģimenes dzīves daļa. Paralēli tam Ivars jau vairāk nekā desmit gadus nodarbojas ar uzņēmējdarbību – viņš vada piedzīvojumu parku “Tarzāns”, kas no vienas rodeļu trases izaudzis par pieciem aizraujošiem piedzīvojumu parkiem.