Kādas ir mūsdienu sociālisma izpausmes un sekas, kādas ir latviešu attiecības ar to un kāda ir konservatīvā attieksme pret mūsdienu sociālismu – atbildes uz šiem jautājumiem tika meklētas konservatīvās domas konferences “Demos” piektajā sesijā “Nost ar sociālismu!”. Viens no runātājiem konferencē bija daudzu “Telos.lv” publikāciju par ekonomiku autors, austriešu ekonomikas skolas interesents Ģirts Brūders, kurš savā referātā atklāja mūsdienu sociālisma lienošās izpausmes.

Salaspilietis Jānis Amoliņš ir profesionālis ar lielo burtu, jo, būdams fizioterapeits, dabūjis kājās ne vienu vien pacientu, kuram ārsti izteikuši pesimistiskas prognozes par iespējām normāli kustēties – pat staigāt, kur nu vēl skriet. Jānis strādā “Veselības centra 4” rehabilitācijas nodaļā un mīl savu darbu. Taču ir vēl viena lieta, kas arī viņam tuva – Jānis aktīvi nodarbojas ar ārmreslingu jeb roku divcīņu, kur savā svara kategorijā uzvarējis visos iespējamajos turnīros. Un vēl viņš ir fantastisks tētis trim bērniem.

Ķekavietis Toms Grīnvalds ir viens no plaši pazīstamās vīru kopas “Vilkači” dalībniekiem jau desmit gadus. Viņa ģimenē aug trīs bērni, kuriem Toms velta iespējami daudz kopā būšanas laika. Viņš joprojām turpina gan muzicēt, gan doties medībās un kalpot Zemessardzē, taču sakarā ar prāvo bērnu pulciņu tagad daudz mazākā apmērā. Toms Grīnvalds uzskata, ka diviem cilvēkiem ne vien jārada bērni, bet abiem kopā tie arī jāaudzina. Tā nav tikai nejauša sakritība, ka Toma IT uzņēmums SIA “TAPP” profilējas tieši interaktīvu datorspēļu veidošanā, lai sniegtu bērniem un jauniešiem iespēju daudzveidīgi un aizraujošā veidā paplašināt savas zināšanas.

Pasaulē, arī Latvijā, ir ne mazums policistu, advokātu un izmeklētāju, kas raksta grāmatas, īpaši kriminālromānus vai dokumentālo prozu. Bet nekas nav dzirdēts par praktizējošiem prokuroriem, kas būtu arī rakstnieki. Džena Andersone šai ziņā ir unikāla vismaz Latvijā – prokurore un vienlaikus izcila rakstniece.

Rast spēku, dzīvojot caur mūziku, dzeju, bērniem un, protams, ar Dievu, un pabūt vietās, kuras var saukt par savām. Allaž censties būt patiesam pret sevi un līdzcilvēkiem. Arī tad, ja otrs ir svešinieks. Un vienmēr spēt apzināties savas dzīves vienreizējo skaistumu. Tādas ir dzejnieces un dziesminieces Elīnas Līces dzīves galvenās vērtības. Viņa strādā pie sava trešā dzejas krājuma un pirmās īsprozas grāmatas, sekojot mātes, pazīstamās dzejnieces un prozaiķes Andas Līces, pēdās. Elīna aktīvi darbojas arī mūzikā. Viņu saista dažādu tautu mūzika, bet no latviešu mūzikas šobrīd galvenā ir etnomūzika – ne velti viņa darbojas etnomūzikas grupā “Ogas”.

Gada sākumā pie lasītājiem devās literatūrkritiķes un žurnālistes Lāsmas Gaitnieces grāmata “Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē” (izdevējs “Latvijas Mediji”). Grāmata vēsta par laika posmu no 1947. gada, kas kriminālistikas vēsturē slavens ar kanibālisma jeb Šakāļu lietu, līdz 1994. gadam, kad viena gada laikā Latvijā notika vairāk nekā četrsimt slepkavību. Grāmatā pārsvarā apkopots leģendārās Ritas Aksenokas (bijusī Ģenerālprokuratūras Sevišķi bīstamu lietu izmeklēšanas nodaļas priekšniece) stāstījums un atklāsmes, pieraksti un atmiņas.

Komponists Gaitis Lazdāns dzimis Jēkabpilī, kur savulaik pabeidza mūzikas skolu sitaminstrumentu specialitātē. Viņš uzauga pavisam parastā ģimenē, taču vecāki pamanīja dēla interesi par mūziku un nolēma Gaiti aizvest uz mūzikas skolu. Skolas laikā viņš bija liels grupas “Depeche Mode” fans. Jēkabpilī Gaitis Lazdāns profesionālā mūziķa gaitas sāka kā bundzinieks grupā “Ilūzija” un taustiņinstrumentālists grupā “Svīta”. Agri sāka koncertēt ballēs un kāzās, iepazina šlāgermūzikas pasauli.

Var droši teikt, ka Latvija ir ērģeļu zeme. Bet kas gan tā būtu bez saviem ērģelniekiem! Pazīstamāko Latvijas ērģelnieku vidū noteikti minama Edīte Alpe. Viņa ir ne tikai Dubultu evaņģēliski luteriskās draudzes ērģelniece, bet arī muzikālās dzīves vadītāja un koncertu producente, starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla “Vox angelica” dibinātāja un vadītāja. Viņas vadītie projekti vairākkārt ieguvuši Jūrmalas Gada balvu kultūrā dažādās nominācijās. Jau ceturtdaļgadsimtu viņa ir Jūrmalas Mūzikas vidusskolas pedagoģe un kopš 2007. gada pasniedz ērģeļspēli. Viņa bieži uzstājusies nozīmīgākajās Latvijas ērģeļmūzikas koncertu norises vietās un sadarbojusies ar daudziem solistiem un instrumentālistiem.

Kaspars Markševics ir gan profesionāls mūziķis un “Radio 2” ētera personība, gan Latvijas Bērnu atbalsta fonda un centra “Augstāk par zemi” vadītājs. Atbalsts bērniem ar uzvedības problēmām un darbs ar ģimenēm ir viņa dzīves aicinājums un darbs, līdz kuram viņu aizveda paša bērnībā piedzīvotais. 26. janvārī, kad sarunājāmies ar Kasparu, Latvijas Bērnu atbalsta fonds svinēja savu trīsdesmito dzimšanas dienu.

Varētu vaicāt, vai tiešām šodien kāds vēl nezina, ar ko atšķiras sieviete no vīrieša, un ko vēl jaunu un pārsteidzošu par šo tēmu varētu atklāt zinātne. Šī būs saruna ar ārstu epidemiologu Renē Ekošāru (René Ecochard) no Francijas, kurš bieži no rītiem pie brokastīm savai sievai pārstāsta savus jaunākos atklājumus un zinātnisko pētījumu kopsavilkumus. Zinātne ir viņa dzīve, bet lielākā bagātība – četri bērni un nu jau piecpadsmit mazbērnu. Pēdējos gadus Renē Ekošārs, emeritētais profesors Kloda Bernāra universitātē Lionā, ir veltījis antropoloģijas neirozinātnei, par ko viņš ir gatavs pastāstīt “Kodola” lasītājiem, ļaujot mazliet ieskatīties arī savā jaunākajā grāmatā “Vīrietis, sieviete… Ko mums stāsta neirozinātne”, kas satricinājusi ne vienu vien prātu, jo sniedz atbildi uz jautājumu, ko jaunu par vīrieti un sievieti atklājusi neirozinātne.

Juriste Inga Bite kopā ar ģimeni dzīvo Salaspils novadā, taču bērni mācās Ropažu novada Garkalnes pagastā. Uz sarunu Ingu aicināju, lai runātu par Pierīgas novados aktuālo tēmu – pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu pieejamību un, protams, izglītības saturu.