Pagājušā gada nogalē klajā nāca Anda Kudora grāmata “Russia and Latvia: A Case of Sharp Power”. Tā ir nopērkama izdevniecības ”Routledge” internetveikalā. Grāmata ir veltīta Krievijas asās varas īstenošanas Latvijā izpētei, sevišķu uzmanību veltot Krievijas ārpolitikai Vladimira Putina valdīšanas laikā.
Ar arhibīskapu Jāni Vanagu par kristīgo un tradicionālo tradīciju rīvēšanos sarunājamies Adventa otrās svētdienas priekšvakarā. Divas dienas vēlāk mediji ziņos, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ilggadējais vadītājs drīzumā dosies emeritūrā jeb pensijā. Sarunā šo faktu viņš nepieminēja ne ar vārdu, vien pajokoja, ka nesen pamanījis – kāds lielveikalu tīkls viņam piedāvā senioru atlaides. Ar Skolotāju esam pazīstami kopš 80. gadu sākuma, kad Jānis Vanags mācīja ķīmiju Rīgas 31. vidusskolā. Biju viņa skolniece.
Rakstniece un žurnāliste, daudzu “Kodola” interviju autore Guna Roze ir tukumniece. Tātad piederīga pirmajai un pagaidām vienīgajai Latvijas pilsētai, kas nupat, 31. oktobrī, iekļauta UNESCO Radošo pilsētu tīklā kā Literatūras pilsēta. Jau pāris dienu vēlāk Guna devās uz Angliju, jo viņas romāns “101. kilometrs” ir starptautiska vēsturiska pētījuma objekts.
Grāmatas un mācību materiāli, kuros pieauguši cilvēki maziem bērniem māca par dzimumu kā sociālu konstruktu, pornogrāfijai un pedofilijai pielīdzināmā veidā attēlo dzimumorgānus un ataino bērnus seksualizētās situācijās ar pieaugušiem pretējā dzimuma pārstāvjiem, – tas viss ir izsaucis skarbu to vecāku reakciju, kuri pilnīgi noteikti nevēlas, lai viņu bērniem šāda indes ideoloģija tiktu indoktrinēta. “Kodola” sarunā ar kinorežisori un esejisti Viju Beinerti – par šiem un arī citiem satraucošiem tematiem.
Septembrī Saeimas namā notika konference “Bērnu un jauniešu psihoemocionālā veselība – risinājumi izglītības sistēmā”, kuras mērķis bija “identificēt aktuālākās bērnu un jauniešu psihoemocionālās veselības problēmas un diskutēt par iespējamiem risinājumiem”. Redakcijas uzmanību piesaistīja atbalsta centra “Tilts” vadītāja Kaspara Prūša runa paneļdiskusijā. “Tilts” palīdz ģimenēm, kas uzņem bērnus no bērnunama. Kopā ar diviem pašu bērniem Kaspara ģimene audzina arī adoptētu dēlu – “foršu puiku”, kā viņš vienmēr uzsver.
Pagājušā gada 26.oktobrī Tieslietu ministrijas vadībā tika uzsākts darbs, lai meklētu labāko risinājumu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanā bērniem ar smagām uzvedības problēmām jeb tiem bērniem, kuri ir izdarījuši Krimināllikuma pārkāpumus. Šobrīd valstī nav terapeitiskas iestādes, kur šiem bērniem tiktu nodrošināta dzīvošana uz vietas un komplekss, mērķtiecīgs, profesionāls darbs ar šiem pusaudžiem, tāpēc, analizējot līdz šim pieļautās kļūdas un pētot citu valstu pieredzi, darba grupa ir izstrādājusi terapeitiskās skolas koncepciju. Terapeitskā skola nodrošinātu profesionālu terapeitisko pakalpojumu tiem pusaudžiem, kam ir smagas uzvedības problēmas, un tiem, kam ir ļoti augstas mentālās un cita veida vajadzības.
Somijas parlamenta deputāte Peivi Resenena (Päivi Räsänen, 63) ir ilggadēja politiķe, kas četrus gadus – no 2011. līdz 2015. gadam – ieņēma arī augsto iekšlietu ministra posteni Somijas parlamentā. Viņa nekad nav slēpusi savu kristīgo pārliecību, un tieši tā viņu ir aizvedusi līdz šobrīd visā Eiropā rezonansi ieguvušai tiesas prāvu virknei, kurās kāds politiķis tiek pratināts konkrēti par savu reliģisko pārliecību un tās iespējamo veicināto “naida runu” un apdraudējumu, ko varētu izjust seksuālās minoritātes. Somijas politiķe jau atkal gaida jaunu apelācijas tiesas lēmumu, kas tiks paziņots pēc trim mēnešiem.
Komponistam un uzņēmējam Zigmaram Liepiņam šis ir notikumiem piepildīts gads: 2022. gada nogalē līdz ar 70 gadu jubileju iznākusi (turklāt talantīgi uzrakstīta) autobiogrāfiskā grāmata “Mūzaīka”, 2023. gada Dziesmu svētku koncertā “Tīrums. Dziesmas ceļš” izskanējusī tituldziesma “Tīrums” ir viņa autordarbs, jaunu iestudējumu piedzīvojusi rokopera “Lāčplēsis” – daudz iemeslu sarunai par talantu, sasniegumiem un latviskumu. Tiekamies Latvijas Televīzijā pēc rokoperas “Lāčplēsis” montāžas.
Vardarbība skolās. Vai tas ir kaut kāds mūsdienu fenomens vai vardarbība skolās ir bijusi vienmēr, tikai par to nerunāja? Tomēr ir kaut kādi faktori, notikumi, kas pēdējos gados ir vairāk ietekmējuši sabiedrības, tai skaitā bērnu, psihoemocinālo veselību un pacēluši gaismā daudzas ielaistas problēmas. Iespējams, tas ir Covid-19 pandēmijas laiks, karš Ukrainā, varbūt iekļaujošā izglītība, kas tika ieviesta “uz papīra”, nenodrošinot visus nepieciešamos instrumentus skolām un vecākiem. Arī likumdevēju dienaskārtībā ir šie jautājumi. 18.septembrī Saeimā sadarbībā ar biedrību “Vecāku alianse” un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju tiek rīkota starptautiska konference “Bērnu un jauniešu psihoemocionālā veselība – risinājumi izglītības sistēmā”.
Allaž esmu ļoti cienījis un augstu vērtējis skolotāju, kas savā skolā, pilsētā, pagastā nav tikai skolotājs. Ar to nedomājot tiešo stereotipu iz senām dienām, kad par gudriem ik miestā uzskatīja trīs cilvēkus – skolotāju, dakteri, mācītāju. Laiki mainījušies līdz nepazīšanai, bet kaut kāda saikne no tālās pagātnes joprojām dzīva. Šoreiz ceļš aizved uz Madlienu, kas var lepoties ar daudziem saviem cilvēkiem, arī ar skolotāju Rasmu Vērpēju. Skolotāja daudzus gadus pilda arī Madlienas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes priekšnieces misiju – jā, tā ir misija, nevis baznīcas amats.
Ar Parīzes latviešu kora “Latve” diriģenti Ināru Braži sarunājamies dziesmu svētku laikā “Daugavas” stadionā pirms deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs”. Ināra atnākusi kopā ar dzīvesbiedru – francūzi –, jo koncertā dejos viņu četrpadsmitgadīgais dēls Karloss, kurš dzimis un audzis Francijā. Ināra ir īstena kurzemniece, no Aizputes. Beigusi Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolu un Latvijas Mūzikas akadēmiju. “Zināju, ka mans ceļš vedīs ārpus Latvijas. Domāju, ka tā būs Vācija vai Austrija, bet dzīve aizveda uz Franciju.”
