“Mums ir jāiemācās vairāk mīlēt sevi, tad dzīvosim starodamas,” saka Vineta Tomsone-Lipšāne, un viņa pati tam ir īsts pierādījums – Vinetas enerģiskums un pozitīvisms apbur. Viņa ir sieva un mamma meitai un diviem dēliem, kā arī augstu novērtēta speciālā pedagoģe, kas palīdz bērniem, kam ir mācīšanās problēmas, garīgās attīstības un veselības traucējumi. Un vēl Vineta ir ļoti skaista sieviete. Šogad viņa ieguva titulu “Misis Latvija Klasika 2025” un piepildīja bērnības un jaunības sapni – uz mirkli iejusties karalienes ādā. Patiesībā mums, sievietēm, šī sajūta sevī jālolo vienmēr, viņa smej. Un tad, kad būsim piepildītas pašas, varēsim dot arī citiem. Par dzīves kāpumiem un kritumiem un sievišķīgām atziņām – šajā sarunā.

Latvijā ir daudz ģimeņu, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, taču sabiedrībā un lēmumu pieņēmēju vidū joprojām bieži trūkst izpratnes par to, kādus šķēršļus un grūtības šīm ģimenēm nākas pārvarēt sistēmas nepilnību dēļ. Tīnūžu pagasta iedzīvotāja un astoņus gadus vecās Elizabetes mamma Kete Prūse piekrita atklāti pastāstīt par savu ikdienu, audzinot meitu ar autismu. Intervijas laikā viņa neslēpj sašutumu par to, ka īpašo bērnu nākotne pēc skolas beigšanas bieži vien paliek gaisā karājamies, tāpēc Kete to sākusi būvēt pati.

Jaunā mūziķe Līva Liepa dzīvo Ķekavas novada Daugmalē, bet mācās Rīgā, Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, kur septembrī turpinās zinību apguvi 12. klasē. Viņa jau kopš bērnības ir saistīta ar kultūras aktivitātēm, jo vēl bērnudārzā dejoja tautas deju kolektīvā, bet kopš pirmās klases dzied korī. Vēlāk Līvai radās iespēja izmēģināt koklēšanu, viņa aizrāvās ar to un nu jau septiņus gadus spēlē koncertkokli. Viņa piedalījās arī aizvadītajos XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.

“Es jau bērnības fotogrāfijās esmu redzams, sitam bungas vai strinkšķinām ģitāru,” smej Emīls Mangulis. Citu variantu nemaz neesot bijis, jo visa viņa ģimene ir ļoti muzikāla. Nule 10. maijā VEF Kultūras pilī uz sirsnīgu koncertu un kopā sanākšanu tika aicinātas Latvijas dziedošās ģimenes, kuras skatītāji iepazina TV šovā “Dziedošās ģimenes”, kurā savulaik Emīls piedalījās kopā ar vecākiem un māsu.

Kad pats esi izgājis cauri neskaitāmām grūtībām un vienmēr esi centies atrast tām risinājumu, raksturs norūdās daudz agrāk. Tas arī ļauj skaidrāk saredzēt sarežģījumus citu jauniešu dzīvē un palīdz tos kopīgi šķetināt. Tieši ar šādu apņemšanos un tādu kā misijas apziņu – atbalstīt un stiprināt jaunos cilvēkus – kopš pagājušā gada beigām Ķekavas novada pašvaldības darbā ar jauniešiem strādā allaž smaidīgais un atsaucīgais kurzemnieks Ainis Kuzņecovs. Tieši gads brīvprātīgajā darbā Portugālē izmainīja viņa dzīvi pilnībā – Ainis sajuta savu īsto aicinājumu un vienlaikus ļāvās pilnībā atpestīties no smagās depresijas nastas.

Ādažniece Evija Gavrilko ir tūrisma speciāliste ar atbilstošu izglītību, bet viņai vienmēr patikusi arī mūzika un dejas. Tāpēc nav brīnums, ka laikā, kad Latvijā ienāca zumba, Evijai šī tolaik mazliet neparastā nodarbošanās iepatikās. Zumba nav vienkārša deja, īstenībā tā ir unikāla fitnesa programma, kurā apvienoti aerobikas elementi ar Latīņamerikas mūzikas ritmiem un dejas horeogrāfiju. Zumbas treniņos iekļauti arī izturības un spēka vingrinājumi, tādējādi šādas deju fitnesa nodarbības palīdz uzlabot sirds un asinsvadu veselību, sadedzināt liekās kalorijas un attīstīt vispārējo fizisko sagatavotību.

“Tagad varu virpot kaut aizvērtām acīm,” smej keramiķe Linda Sulutaura, stāstot par to, cik ilgs laiks nepieciešams, lai noslīpētu meistara prasmes. Beidzot vidusskolu, viņa nemaz nebija plānojusi apgūt šo amatu, bet dzīvē notika citādāk, par ko Linda ir ļoti pateicīga. Lindas un viņas vīra vadītajā saimniecībā “Dorītes” Daugmalē ne tikai kūp keramikas darbnīcas skurstenis, bet arī san bišu saimes un šiverē vistas, pīles, zosis, tītari un divi pāvi.

Pēc administratīvi teritoriālās reformas daudzi ciemi ir kļuvuši par nomaļām vietām un to iedzīvotāji jūtas aizmirsti. Pagastu centri vairs neeksistē, un saikne ar pašvaldību ir zudusi. Pašvaldības ir kļuvušas lielākas un attālinātākas, un tas apgrūtina vietējo iedzīvotāju iespējas sadarboties ar tām. Mazajos ciemos iniciatīva un attīstība lielā mērā ir atkarīga no pašu iedzīvotāju spējas aktivizēties – uzrunāt pašvaldību, atgādināt par sevi un pievērst uzmanību aktuālajām problēmām un vajadzībām. Lai risinātu šo situāciju, vairākās pašvaldībās ir izveidotas iedzīvotāju padomes, bet citviet darbojas kopienu speciālisti, kuri strādā ar ciemu iedzīvotāju grupām, veicinot vietējo kopienu attīstību.

“Kad iepazinos ar dainām, iemīlējos latviešu tautā,” saka Rūta Muktupāvela, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, kultūras pētniece, folkloriste un dziedātāja. Pagājušā gada nogalē viņa tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni par darbu augstākās izglītības un kultūras jomā. Rūta ir dzimusi Lietuvā, Kauņā, bet nu jau vairākus gadu desmitus dzīvo Latvijā. Rūtas ikdiena ir patiešām dinamiska – viņa ne tikai māca studentus, bet ir arī kultūras ministres padomniece un pārstāv Latviju UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu starpvaldību komitejā. Un vēl Rūta kopā ar vīru Valdi Muktupāvelu muzicē un uzstājas dažādos pasākumos.

Viens no Latvijas visu laiku izcilākajiem ģitāristiem Aivars Gudrais arvien ir ierauts ļoti aktīvā koncertdzīvē, lai gan pats savulaik teicis, ka pēc četrdesmit gadu vecuma vairs uz skatuves nekāps. “Īsti gulēt kā pensionārs nevaru, lai gan par tādu esmu jau kļuvis,” smej mūziķis.

“Galvenais ir vienkārši kustēties,” saka pieredzes bagātā fitnesa trenere Inga Velmere. Daudziem tik aktuālo jaunā gada apņemšanos biežāk apmeklēt sporta zāli Mārupē mītošā trenere uztver ar smaidu, jo ir novērojusi, ka cilvēku motivācija drīz vien pazūd. “Kustībai ir jānāk ar prieku, nevis piespiešanos, jo tikai tad tā kļūs par dzīvesveidu,” saka Inga, un vislabākais veids, kā pārvarēt kūtrumu, esot atrast aktivitāti, kas patiesi iepriecina. Tā var būt arī pastaiga ar suni, izjāde vai dejas. Tieši dejošana un dejas nodarbību pasniegšana ir Ingas ilggadēja nodarbošanās.