Agnese Megne ir kapelāne, raidieraksta “Visam savs laiks” veidotāja. Savā dzīvē viņa pati ir piedzīvojusi smagu un sāpīgu pieredzi, kas saistīta ar dēla slimību, bet šīs ciešanas un slimnīcā piedzīvotais Agnesei deva spēcīgu impulsu ieskatīties dziļāk zaudējuma un ciešanu tēmā un ieraudzīt šo profesiju – kapelāns. Vienreiz nedēļā kā brīvprātīgā kapelāne Agnese strādā Paula Stradiņa slimnīcā – ir līdzās smagas un bieži vien neārstējamas slimības skartiem cilvēkiem. Savukārt caur atbalsta grupām semināru un vebināru veidā viņa veicina izpratni par to, kas notiek ar cilvēku slimībās un zaudējumos, un, veidojot raidierakstu, dod iespēju cilvēkiem dzirdēt arī citu pieredzes stāstus.

Arnis Banga ir 2022. gada “Latvijas lepnums” nominācijā “Cilvēks cilvēkam”. Viņš darbojas ar pusaudžiem, kam ir dažādas atkarības. Strādā par mentoru Gintermuižā, kur šie pusaudži uz mēnesi nonāk motivācijas programmas ietvaros, pēc tam darbu ar viņiem turpina individuāli pie sevis mājās. Vairāk nekā divdesmit pieci pusaudži trīs gadu laikā ir atraduši savu atbalstu un palīdzību pie Arņa. Arņa paša ģimenē aug četri bērni, no kuriem trīs ir adoptēti. Arnis cenšas palīdzēt arī maznodrošinātām ģimenēm, rīko tām pasākumus savas mājas pagalmā, lai iepriecinātu un atbalstītu.

Ar dzejnieku un atdzejotāju Guntaru Godiņu sarunājos jau pirms ilgāka laika multimediālās grāmatas “Kurbads. Latvju varoņstāsts” atvēršanas pasākumā, taču gadu mijā ir vērts atskatīties uz aizvadīto gadu, arī izvērtējot to no nācijas veidošanās un nobriešanas skatpunkta. Guntars Godiņš Anša Lerha-Puškaiša pierakstīto tautas pasaku par Kurbadu pārstāstījis jaunā – mūsdienīgā un daudz īsākā – versijā, mijiedarbojoties ar mākslinieces Sindijas Ančas ilustrācijām un “Skyforger” dziesmu tekstiem. Šī saruna par tumsas un gaismas cīņām līdzīgi kā folklora nekad nekļūs neaktuāla. Un, ja meklējat tiešām kvalitatīvu un latviski stipru Ziemassvētku dāvanu, ņemiet šo grāmatu – tā nekad nekļūs veca.

Šomēnes Latvijā viesojās dr. Deivids Ille (David Ille) no Rumānijas – pediatrs un starptautiskas organizācijas “Life International” Eiropas filiāles vadītājs, kuram ir ilggadēja pieredze cīņā par cilvēka dzīvības aizstāvību. Viņš nāk no valsts, kur ik gadu abortos iet bojā aptuveni 80 tūkstoši nedzimušu bērnu. Kāda ir ārsta pieredze, saskaroties ar situācijām, kad sievietei šķiet, ka nav citas izejas, kā vien atbrīvoties no bērna, – par to sarunā ar viesi no Rumānijas.

Režisors Gatis Šmits Jaunajā Rīgas teātrī iestudējis izrādi “(r)evolūcija” pēc mūsdienu domātāja un vēsturnieka Juvāla Naosa Harari grāmatas motīviem. Izrāde ironiskā noskaņā stāsta par transhumānismu un globālo politiku. Arī režisors Gatis Šmits ir domātājs un nebaidās publiski runāt par lietām, par ko vairums izvēlas paklusēt. Un viņš nelieto “WhatsApp”. Nepajautāju, vai tā ir protesta forma.

Aizvadītie Latvijas valsts svētki, kurus šogad īpašus padara karš tuvējā kaimiņzemē Ukrainā, vairāk nekā citus gadus lika aizdomāties par to, kas ir lielākā vērtība, ko valsts var sniegt saviem pilsoņiem. Aiga Rotberga – ginekoloģe, dzemdību speciāliste, klīnikas “Ģimenes sirds” dibinātāja un vadītāja, sešu bērnu mamma – ir pārliecināta, ka tā ir jebkura cilvēka dzīvības nosargāšana, sākot jau no brīža, kad tas ir radies mātes miesās.

Oktobra nogalē Latvijā viesojās ASV Ģimenes pētniecības institūta (Family Research Institute) vadītājs un dibinātājs dr. Pols  Kamerons (Paul Cameron). Viņš bieži lasa lekcijas par to, cik homoseksuāls dzīvesveids ir kaitīgs, pat bīstams, gan katram indivīdam atsevišķi, gan sabiedrībai kopumā.

No 21.oktobra Latvijas kinoteātros būs skatāma spēlfilma “Māsas”. Sociāla drāma par bērnunamā uzaugušām māsām, kurām paveras iespēja tikt adoptētām amerikāņu ģimenē. Deviņgadīgā Diāna ir laimīga, ka viņai beidzot būs īsta ģimene, bet trīspadsmitgadīgā Anastasija nolemj darīt visu, lai atrastu savu bioloģisko māti. “Māsas” ir režisores Lindas Oltes debijas pilnmetrāžas spēlfilma. Viņa ir arī šī darba scenārija autore un materiāla izpētei veltījusi vairākus gadus.

Ar vienmēr atvērto un sirds silto latviešu aktrisi Leldi Vikmani nācies sadarboties kā ar Eiropas Latviešu apvienības kultūras nozares vadītāju. Sarunājamies Dzejas dienu laikā. Saruna notiek videozvanā, jo pašlaik Lelde ir savās Parīzes mājās – viņas vīrs Ēriks ir francūzis. Runājam par līdzīgo un atšķirīgo kultūrā, par vienojošo un graujošo pasaules telpā.

Jūlija beigās dienasgaismu ieraudzīja sen vajadzīga grāmata – 400 lappušu biezā “Ukrainas vēsture” cietajos vākos. Grāmata sastādīta tā, lai lasītājs varētu sākt ar sev interesējošām sadaļām, piemēram, senvēsture, kazaku laiki, 20. gadsimts, šā gada Krievijas militārais iebrukums u.c., pēc tam pārejot pie citām nodaļām un lasot tās jebkādā secībā. Šo nozīmīgo darbu paveica trīspadsmit autoru kolektīvs. Piedāvājam sarunu ar Imantu Liepiņu, kurš ir šī izdevuma sastādītājs un viens no līdzautoriem.

Jāzeps Baško vada izdevniecību “Kodoka”. Tā izveidota pirms aptuveni gada, un tās izdotās grāmatas atšķiras ar ļoti īpašu tematiku. Par sevi Jāzeps Baško saka: “Esmu programmētājs ar divdesmit gadu pieredzi un izdevējs iesācējs. Dzimis Rīgā, studējis datorzinātni Ventspilī un evolucionāro skaitļošanu Taivānā, desmit gadus nodzīvojis Londonā. Meklēju sievu.” Piedāvājam “Kodola” lasītājiem sarunu ar Latvijā atgriezušos tautieti.