“Visapkārt runā, ka bērni kļūst atkarīgi no tehnoloģijām, bet ko viņiem darīt, ja skolā viss, kas tiek uzdots, jāmācās datorā? Meita iet devītajā klasē, un viņai kādreiz pat latviešu valodas rakstiskie uzdevumi, kas ir gana apjomīgi, jāpilda viedierīcē. Vakarā, kad mazais brālis ir nolikts gulēt, es dodos pie meitas, un arvien biežāk ir situācijas, kad es viņai saku, ka ir jāiet gulēt un jāliek nost telefons. Ieejot istabā, es redzu – viņa sēž, un apkārt ir klades un grāmatas, un telefons. Es savam bērnam uzticos, ik palaikam kopā kādreiz skatāmies uzdoto. Meita man šādos vakaros nīgri atbild: man vēl ir jāmācās, es nevaru iet gulēt. Ar brīvo laiku nepietiek, lai viņa atbrīvotos no spriedzes, nervozitātes un noguruma,” savās pārdomās dalās Liāna, kuras piecpadsmitgadīgā Marta mācās kādā no Pierīgas skolām.

Jaunais un uzņēmīgais Vladislavs Lazarenko no Ukrainas uz Latviju pirmo reizi atbrauca pirms četriem gadiem un jau pirmajā nedēļā, ko šeit pavadīja, satika latviešu meiteni un iemīlējās. Šobrīd abi ir precējušies, audzina dēliņu un nebaidās sapņot par drošu nākotni un atkalredzēšanos ar Vladislava ģimeni no Ukrainas. Latvijā Vladislavs turpina darīt to, ar ko gadiem bija nodarbojies dzimtenē – jau pēc vidusskolas beigšanas viņš sāka darboties ģimenes uzņēmumā, kas sniedz konsultācijas un tirgo masāžas inventāru un aprīkojumu.

Kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā drīz būs apritējuši četri gadi, un šajā laikā Latvija ir kļuvusi par patvērumu tūkstošiem ukraiņu, kuri no kara briesmām devušies bēgļu gaitās. Nozīmīga daļa no viņiem apmetušies arī Rīgas apriņķī, kur pieejama gan dzīvesvieta, gan darbs un izglītība. Valsts un pašvaldības sniedz dažādu veidu atbalstu – sākot no sociālajiem pabalstiem un mājokļa nodrošināšanas līdz latviešu valodas kursiem un palīdzībai darba meklējumos. Ukraiņu ģimenes pakāpeniski apgūst latviešu valodu un iekļaujas Latvijas sabiedrībā – bērni sāk vai turpina skolas gaitas, bet pieaugušie iesaistās darba tirgū, veidojot jaunu ikdienu svešā, bet drošā valstī.

Jaunākie dažādu zinātnieku pētījumi liecina, ka ārpusklases aktivitātēm – sportam, mākslai, mūzikai, tehniskajiem pulciņiem – ir būtiska loma bērnu attīstībā, jo tās veicina radošumu, sociālās prasmes, pašdisciplīnu un emocionālo piepildījumu. Šādas nodarbošanās palīdz bērniem atklāt savus talantus, stiprināt pašapziņu, iegūt lielāku motivāciju, uzlabot sekmes mācībās un attīstīt komunikācijas spējas.

Palaikam līdz mūsu ausīm nonāk aizraujoši vai pat neticami stāsti par jauniešiem, kuri izceļas ar īpašiem panākumiem sportā, zinātnē vai radošajā sfērā. Turklāt viņi paralēli mācās skolā, nereti ar teicamām sekmēm, un tādos brīžos daudziem rodas jautājums: kā šiem bērniem izdodas visu tik veiksmīgi apvienot? Viena no talantīgākajām jaunajām vieglatlētēm ir Līna Skride no Ķekavas novada – viņa ir līdere vesera mešanā U-16 vecuma grupā gan Latvijas čempionātā, gan visā Baltijā.

“Vajadzētu saskaitīt, cik audzēkņu esmu izskolojusi,” smej pazīstamā koklētāja Valda Bagāta. Un darba viņai nudien netrūkst! Valda strādā Babītes Mūzikas skolā, vada vairākus koklētāju ansambļus, kā arī ir Pierīgas reģiona koklētāju ansambļu virsvadītāja. Kopā ar saviem skolēniem uzstājas koncertos visā pasaulē, un viņas vadītie kolektīvi saņēmuši apbalvojumus par izcilību. Bet kokle un pedagoģija nav vienīgā Valdas aizraušanās – kad vajag izvēdināt galvu, viņa liek plecos mugursomu un dodas garos pārgājienos gan gar jūras krastu, gan pa leģendāro Santjago ceļu Spānijā. “Ejot es atceros, no kurienes nāku un kurp dodos,” viņa saka. Viena no Valdas misijām – ar kokles spēli pamodināt bērnos mīlestību pret tautas kultūru. Šī intervija ir arī divu senu draudzeņu saruna, kurā ievijas kopīgas atmiņas, tādēļ šoreiz lietoju uzrunu “tu”.

Diskutējot par dažādu ierīču lietošanu skolās un to ietekmi uz mācību procesu, nu arī Latvijas skolas īsteno būtiskus mobilo tālruņu lietošanas ierobežojumus klātienes mācību laikā. Īpaši tas skar audzēkņus līdz 6. klasei. Daudzviet pasaulē viedierīču lietošanas ierobežojumi ir jau sen ierasta prakse.

Pēdējos gados dažādi elektroniskie pakalpojumi ir kļuvuši par nozīmīgu Latvijas veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļu. Arvien plašāk tiek piedāvātas arī attālinātās konsultācijas, kas pacientiem nodrošina ērtāku un ātrāku piekļuvi speciālistiem. Šādi risinājumi ir īpaši perspektīvi pēkšņu saslimšanu gadījumos, taču veiksmīgi iekļaujas arī plānveida veselības aprūpē. Tie ne tikai samazina gaidīšanas rindas un atvieglo saziņu ar ārstiem, bet nereti arī uzlabo veselības aprūpes nepārtrauktību un nodrošina savlaicīgu ārstēšanas uzraudzību.

Šogad foto un video koplietošanas sociālo mediju platformā “Instagram” ievēroju kādu jaunu māmiņu, kura ir realizējusi to, ko šajā laikā novērtē citas jaunās ģimenes ar maziem un darboties gribošiem bērniem. Kad veikalu plauktos nopērkamie Adventa kalendāri ar šokolādes konfektēm un mantiņām daudzus vecākus vairs neapmierina, īpaši aizraujoša liekas šīs jaunās sievietes uzdrošināšanās – radīt ko nebijušu.

Latvijas skolās šobrīd netrūkst problēmu un izaicinājumu, kas saistīti gan ar daudziem ikdienišķiem jautājumiem, gan ar pastāvīgām vadlīniju maiņām izglītības sistēmā, gan arī ar jauno tehnoloģiju ienākšanu un to izmantošanu. Tāpat vērojama sava veida skolu noslāņošanās, kas rada nevienlīdzīgus apstākļus gan skolotāju piesaistei, gan nereti arī atalgojuma ziņā. Ja Rīgā vairumā skolu nav problēmu atrast visus vajadzīgos skolotājus, tad novados daudzviet jūtams mācībspēku trūkums. Taču tieši pedagogi, strādājot ar lielu pašatdevi, uztur skolu vidi dzīvīgu un atbalstošu.

Elīna Kjago-Putāne ir trīs bērnu mamma, kas atzīst, ka ikvienai sievietei pat visaizņemtākajā ikdienā obligāti ir jāparūpējas par savu labsajūtu. Šo gudrību viņa nodod tālāk caur savu profesiju. Kļūšana par spa rituālu meistari Elīnai deva iespēju būt priekšniecei pašai sev un izbaudīt privilēģiju, kādu sniedz iespēja veikt spa procedūras sievietēm. Mārupē, kur meža ielokā atrodas viņas spa salons, ceļu pie Elīnas atrod gan nogurušās, gan laimīgās, gan sievišķību meklējošās, gan par sevi dzīvē jau pārliecinātās. Elīna visām savām klientēm sniedz arī padomus, kā labāk par sevi rūpēties.