Menu
 

Satversmes tiesa sāk vērtēt pašvaldību reformu. Pirmajā lietā – Ikšķiles un Limbažu novads

Saistībā ar Administratīvi teritoriālo reformu Satversmes tiesa ierosinājusi 19 lietu, un kā pirmo sākts izskatīt apvienotu lietu, kurā pret jauno pašvaldību karti iestājas Ikšķiles un Limbažu novadi. Abi saistīti arī Rīgas reģionu. Ikšķili Saeima nolēmusi pievienot Ogres novadam, savukārt Limbažiem atņemt Skulti ar tās lielo bagātību – ostu, pievienojot Saulkrastu novadam.

Lasīt vairāk...

Aptauja Ķekavā. Kādēļ, jūsuprāt, pieaug dezinformācija saistībā ar Covid-19?

Covid-19 pandēmijas laikā strauji pieaudzis dezinformācijas un dažādu viltus ziņu apjoms, jo īpaši interneta vidē, sociālajos tīklos. Tā ir informācija, piemēram, par brīnumzālēm pret Covid-19, mirušo skaitu Latvijā, kā arī vīrusa ārstēšanas veidiem. Pēdējā laikā pretrunīgā informācija par masku lietošanu un plānotajām vakcīnām pret Covid-19 ir radījusi apjukumu cilvēkos, kas ikdienā iegūst informāciju internetā.

Lasīt vairāk...

Pusgads līdz jauno pašvaldību vēlēšanām

Kovida krīzē valdība un pašvaldības, šķiet, to vien dara, kā dzēš nepārtrauktus ugunsgrēkus: slimnīcās gultasvietu par maz, attālinātas mācības par tālu, darbaspēkam darba par maz, pabalstus vajag visiem. Taču līdztekus pandēmijas seku apkarošanai pašlaik Latvijā turpinās vēl viens nozīmīgs process, kas politiķiem jānovada līdz tā uzvarošajām beigām, – administratīvi teritoriālā reforma. Līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām, kas noritēs jaunajās robežās, atlikuši vien nepilni seši mēneši.

Lasīt vairāk...

Aptauja Ropažos. Vai spējat izsekot līdzi oficiālajai informācijai par Covid-19?

Visā pasaulē turpina izplatīties dažādu veidu informācija par Covid-19 pandēmiju, tostarp dezinformācija, kas var nelabvēlīgi ietekmēt sabiedrības drošību, veselību un efektīvu krīzes pārvarēšanu, uzskata eksperti. Arī mūsu valsts informatīvā telpa ik dienas tiek pārplūdināta ar visdažādāko informāciju saistībā ar pandēmiju. Iedzīvotājiem kļūst aizvien grūtāk ieturēt tā dēvēto informatīvo higiēnu, turklāt apgrūtinoša kļūst arī oficiālās informācijas atsijāšana no viedokļiem, kas rezultātā var nozīmēt apgrūtinātu spēju sekot līdzi valdības noteiktajiem ierobežojumiem un oficiālajiem paziņojumiem.

Lasīt vairāk...

Aptauja Inčukalnā. No kādiem informācijas avotiem iegūstat informāciju par Covid-19?

Rīgas Stradiņa universitātes pētījumā par iedzīvotāju informētību saistībā ar Covid-19 secināts, ka zināšanas par Covid-19 lielākajai daļai aptaujāto ir labas. Respondentu domas dalījās tikai attiecībā uz to, vai maskas lietošana pasargā no vīrusa. Līdzīgi domas dalījās arī jautājumā par to, cik bīstams Covid-19 ir maziem bērniem.

Lasīt vairāk...

Lielrīgai jāpaņem 300 miljoni ērtākai dzīvei

Jau pirmā Rīgas pilsētas un Pierīgas pašvaldību vadītāju tikšanās iezīmējusi gūzmu kopīgi risināmu problēmu un arī brīnišķīgu sadarbības iespēju, no kurām dažas jāizmanto jau ar termiņu “vakar”, citādi tiks zaudēti 300 miljoni eiro, ko Rīgas reģionam piešķir Eiropas Savienība kovidkrīzes seku pārvarēšanai. Vēl papildu motivācija sadarbībai ir administratīvi teritoriālā reforma.

Lasīt vairāk...

Valdības aizņemšanās dzīres uz iedzīvotāju rēķina

Finanšu ministrijas iecere Covid-19 pandēmijas un priekšvēlēšanu solījumu radītos robus valsts budžetā aizpildīt ar pašvaldību naudu ir netaisnīga un kaitēs iedzīvotājiem. 2020. gads jau tāpat nav vienkāršs – kovids, krīze ekonomikā, administratīvi teritoriālā reforma, un te pēkšņi kā auksta duša brīdinājums par 10 procentu ieņēmumu konfiskāciju valdības labā. Un, jo trūcīgāka pašvaldība, jo neiespējamāk būs izpildīt saistības pret saviem iedzīvotājiem.

Lasīt vairāk...

Iekšzemes tūrismā cenu un pieprasījuma kāpums

Jūlijs, augusts ir atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Taču pandēmijas dēļ pat tuvējās ārzemes kļuvušas par sarežģītu ceļamērķi, nemaz nerunājot par tālākām valstīm. Tas izraisījis strauju pieprasījuma kāpumu iekšzemes tūrismā. Viesu nami un viesnīcas steidz lāpīt krīzes mēnešos gūtos robus savos kontos, un talkā nāk arī valsts. Bez vasarā uzkrātām rezervēm Latvijas ziemu viesmīlības nozarei nebūs vienkārši pārdzīvot.

Lasīt vairāk...

Likvidētajiem novadiem jāsaglabā sava identitāte

Vai Carnikavas iedzīvotāji tagad kļūs par ādažniekiem? Vai stopiņieši kļūs par ropažniekiem? Vai Babītes iedzīvotāji būs ar mieru kļūt par mārupiešiem? Pieaugušie iedzīvotāji savu piederības izjūtu saglabās, bet vai to iemācīsies jaunā paaudze, kuras lietotajos dokumentos atsauces uz viņu dzimto vietu vairs nebūs.

Lasīt vairāk...

Parlaments nolēmis slēgt 77 pašvaldības

Saeima pēdējā lasījumā pieņēmusi likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums", paredzot esošo 119 pašvaldību vietā izveidot 42. Liekas ir 77 pašvaldības. Taču svētki par šo politisko uzvaru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un partiju apvienības "Attīstībai/Par" birojos tiek svinēti pirms laika. Likums vēl nav stājies spēkā, un daži kvalitātes filtri tam vēl jāpārvar.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.