Visā pasaulē turpina izplatīties dažādu veidu informācija par Covid-19 pandēmiju, tostarp dezinformācija, kas var nelabvēlīgi ietekmēt sabiedrības drošību, veselību un efektīvu krīzes pārvarēšanu, uzskata eksperti. Arī mūsu valsts informatīvā telpa ik dienas tiek pārplūdināta ar visdažādāko informāciju saistībā ar pandēmiju. Iedzīvotājiem kļūst aizvien grūtāk ieturēt tā dēvēto informatīvo higiēnu, turklāt apgrūtinoša kļūst arī oficiālās informācijas atsijāšana no viedokļiem, kas rezultātā var nozīmēt apgrūtinātu spēju sekot līdzi valdības noteiktajiem ierobežojumiem un oficiālajiem paziņojumiem.

Rakstniece, grāmatu autore, žurnāliste un sabiedriskā darbiniece Sandra Bondarevska nozīmīgu dzīves daļu aizvadījusi Ogrē, bet nu jau 14 gadus par savām mājām viņa sauc Longfordu Īrijā, kas ir divu stundu brauciena attālumā no Dublinas. Neraugoties uz dzīvi svešumā, saikne ar Latviju nebūt nav zudusi. Sandrai Ogrē joprojām ir māja, un viņa vienlaikus strādā gan Īrijā, gan Latvijā, kas mūsdienās uzņēmīgam cilvēkam nebūt nav neiespējami.

“Ko mēs, vecāki, varam iedot saviem bērniem? Stipras saknes un spārnus. Tā laikam ir vislabākā ceļamaize viņu dzīvei! Mūsu meitas dzimušas, augušas, izglītojušās Latvijā, un tagad “spārni” viņas aiznesuši pāri okeānam uz Ameriku,” saka ogrēniete, Ogres novada pašvaldības nevalstisko organizāciju koordinatore Anita Ausjuka, kurai šis ir grūts laiks, jo, ņemot vērā Covid-19 ierobežojumus, ar savām mīļajām meitām Agnesi un Līgu, kā arī mazbērniem sazināties iespējams vienīgi elektroniski.

Emigrācijas vilnis, kas Latvijas iedzīvotājus aizrāva svešumā divtūkstošo gadu sākumā, nu ir noplacis, un sācies pretējs process, ko īpaši sekmējis kovids. Tautieši atgriežas mājās, un Rīgas reģions ir tas pievilcīgākais, kur piezemēties uz palikšanu.

Ogrēniete Kristīne Zaķe, kuru daudzi, iespējams, joprojām atceras kā talantīgu žurnālisti un rakstu autori laikrakstā “Ogres Vēstis Visiem”, projām no Latvijas devās pirms desmit gadiem un tagad dzīvo Īrijā, Dublinā. Lēmums doties svešumā nebija viegls, bet tobrīd tas šķita vienīgais risinājums. Kristīne ir laimīga savā jaunajā mītnes zemē un atgriezties Latvijā diemžēl vairs neplāno. Tam ir vairāki iemesli, bet galvenais – tieši svešumā atrasta mūža mīlestība.

Finanšu ministrijas iecere Covid-19 pandēmijas un priekšvēlēšanu solījumu radītos robus valsts budžetā aizpildīt ar pašvaldību naudu ir netaisnīga un kaitēs iedzīvotājiem. 2020. gads jau tāpat nav vienkāršs – kovids, krīze ekonomikā, administratīvi teritoriālā reforma, un te pēkšņi kā auksta duša brīdinājums par 10 procentu ieņēmumu konfiskāciju valdības labā. Un, jo trūcīgāka pašvaldība, jo neiespējamāk būs izpildīt saistības pret saviem iedzīvotājiem.

Aelita un Gundars Bremšmiti projām no Latvijas devās pirms 10 gadiem un šobrīd dzīvo Vācijā, nelielā pilsētiņā netālu no Nirnbergas. Lēmums pārcelties neradās mirkļa iespaidā. Gundara dzīvē bija noslēdzies nozīmīgs posms – viņš beidza darba gaitas tolaik Ogres rajona policijas pārvaldē – devās izdienas pensijā. Arī Aelita, jau divdesmit piekto gadu strādājot par pedagogu, pamazām sāka izdegt. Aktuāls kļuva jautājums, ko darīt, kā dzīvot tālāk.

Jūlijs, augusts ir atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Taču pandēmijas dēļ pat tuvējās ārzemes kļuvušas par sarežģītu ceļamērķi, nemaz nerunājot par tālākām valstīm. Tas izraisījis strauju pieprasījuma kāpumu iekšzemes tūrismā. Viesu nami un viesnīcas steidz lāpīt krīzes mēnešos gūtos robus savos kontos, un talkā nāk arī valsts. Bez vasarā uzkrātām rezervēm Latvijas ziemu viesmīlības nozarei nebūs vienkārši pārdzīvot.

Vai Carnikavas iedzīvotāji tagad kļūs par ādažniekiem? Vai stopiņieši kļūs par ropažniekiem? Vai Babītes iedzīvotāji būs ar mieru kļūt par mārupiešiem? Pieaugušie iedzīvotāji savu piederības izjūtu saglabās, bet vai to iemācīsies jaunā paaudze, kuras lietotajos dokumentos atsauces uz viņu dzimto vietu vairs nebūs.

Saeima pēdējā lasījumā pieņēmusi likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums", paredzot esošo 119 pašvaldību vietā izveidot 42. Liekas ir 77 pašvaldības. Taču svētki par šo politisko uzvaru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un partiju apvienības "Attīstībai/Par" birojos tiek svinēti pirms laika. Likums vēl nav stājies spēkā, un daži kvalitātes filtri tam vēl jāpārvar.