Menu

Zviedrijas parlamenta vēlēšanās savas pozīcijas varētu nostiprināt galēji labējie

Zviedrijā svētdien notiek parlamenta vēlēšanas, un aptaujas liecina, ka tajās savas pozīcijas varētu nostiprināt galēji labējie Zviedrijas demokrāti (SD), vēlētājiem paužot neapmierinātību ar tradicionālo partiju imigrācijas politiku, kā arī ar situāciju imigrantu integrācijas jomā un veselības aprūpē.

Lai gan premjerministra Stēfana Levēna vadītie sociāldemokrāti, kas dominējuši Zviedrijas politikā kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, domājams, saglabās vislielāko pārstāvniecību parlamentā, taču viņu atbalstītāju skaits saruks līdz rekordzemam līmenim, liecina aptaujas.

Tikmēr SD varētu iegūt otru lielāko frakciju parlamentā, apsteidzot konservatīvo Moderātu partiju.

Saskaņā ar sabiedriskās domas pētījumu uzņēmuma SKOP aptauju, kuras rezultāti tika publicēti svētdien, sociāldemokrāti var cerēt uz 23,8% balsu, lai gan vēl iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2014.gadā par viņiem balsoja 31% zviedru.

Tajā pašā laikā SD atbalstītāju skaits četru gadu laikā pieaudzis no 13 līdz 20%, bet par moderātiem gatavojas balsot tikai 17% aptaujāto, tas ir, par sešiem procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā.

Levēns, kas svētdien pēc viena no priekšvēlēšanu mītiņiem sniedza interviju aģentūrai AFP, šajā situācijā vaino iepriekšējās centriski labējās valdības, kas atradās pie varas laikā no 2006. līdz 2014.gadam un kuras "samazināja nodokļus, pamatā bagātajiem, un samazināja resursus mūsu labklājības" valstij.

Lai gan nedz kreiso, nedz labējo partiju koalīcijas, domājams, nespēs izcīnīt vairākumu, nabas nometnes ir noraidījušas jebkādu iespēju sadarboties ar SD.

Tāpēc neviens neņemas prognozēt, kāda varētu izskatīties nākamā Zviedrijas valdība, un sagaidāms, ka pēc vēlēšanām sekos ilgas un mokošas koalīcijas sarunas.

Tomēr vairums zviedru politikas ekspertu ir vienisprātis, ka galu galā tiks izveidota vāja mazākuma valdība.

Lai gan SD nav cerību uz iekļūšanu valdībā, tās ietekme, domājams, ievērojami pieaugs, partijas pārstāvjiem ieņemot svarīgus amatus parlamenta komisijās, no kurām lielā mērā ir atkarīgs likumdošanas process.

"Mēs izklāstīsim savus noteikumus un virzīsim uz priekšu mūsu pozīcijas (..) imigrācijas politikā, noziedzības apkarošanā un veselības aprūpē," sarunā ar AFP norāda SD līderis Džimijs Okesons.

Galēji labējiem pamatā izdevies pārvilināt savā nometnē kādreizējos moderātu vēlētājus, taču netrūkst pārbēdzēju arī no sociāldemokrātu atbalstītāju rindām, kas tradicionāli saistītas ar Arodbiedrību konfederāciju (LO).

Saskaņā ar aptaujām šobrīd līdz pat trešdaļai LO biedru ir gatavi balsot par SD. Daudzi no viņiem ir transportā un būvniecībā strādājošie, kas izjūt konkurenci no citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, kuri lielā skaitā tiek nodarbināti šajās nozarēs, maksājot tiem atbilstoši izcelsmes zemju algu līmenim, kas ir daudz zemāks nekā Zviedrijas kolektīvajos līgumos paredzētās algas, norāda Lundas Universitātes sociologs Anderss Šellberjs.

SD ar savu nacionālistisko retoriku izdevies uzrunāt arī arvien lielāku skaitu lauku apvidu iedzīvotāju.

Daudzi no bijušajiem sociāldemokrātu atbalstītājiem - tie, kas saņem vidējo algu, pensionāri un tie, kuri pie balsošanas urnām dosies pirmo reizi, - tagad vaino Levēnu tik ļoti lolotās labklājības valsts sagraušanā, uzņemot Zviedrijā tik daudz patvēruma meklētāju, kas valstij rada "ekonomisko un kulturālo apdraudējumu", norāda Stokholmas Universitātes socioloģijas profesors Jenss Rīdgrēns.

LO līderis Kārls Peters Tūrvaldsons brīdinājis, ka, ņemot vērā SD niecīgās izredzes iekļūt valdībā, balsošana par viņiem ir balss izšķiešana. Viņš piebildis, ka balsu atņemšana sociāldemokrātiem par labu SD patiesībā ir balsošana par konservatīvajiem.

Lai gan bezdarbs ir nokrities līdz zemākajam līmenim pēdējo desmit gadu laikā, valsts tautsaimniecības izaugsmes temps ir pieklājīgs, inflācija tiek kontrolēta un budžeta situācija laba, zviedri ir neapmierināti ar garajām rindām pie ārstiem, pieaugošo sociālo nevienlīdzību un arvien biedējošāko noziedzību sociāli nelabvēlīgajos lielpilsētu rajonos.

"Spēku samērs ir mainījies, pateicoties ES, globalizācijai un digitalizācijai, un sociāldemokrāti vairs nespēj turēt savus solījumus," atzīst zviedru laikraksts "Dagens Nyheter".

Atstāt komentāru

Make sure you enter all the required information, indicated by an asterisk (*). HTML code is not allowed.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.