Satiekot divpadsmitgadīgo Adeli Ležninu, vispirms pamani kautrīgu smaidu. Tas brīžiem paslēpjas aiz ziņkārīga skatiena, bet uzplaiksnī, tiklīdz meitene nonāk vidē, kur jūtas droši, – starp draudzenēm, filmēšanas komandas cilvēkiem vai abiem lielajiem brāļiem. Un tad Adele atveras – enerģijas pilna un radoša. Tieši šī pārtapšana no kautrības līdz apbrīnojamai aktivitātei ir tas, ko vislabāk pazīst viņas mamma Agnese: “Adele sākumā vienmēr ir klusa un kautrīga, bet, kad iepazīstas, kļūst par visaktīvāko bērnu. Sabiedrība viņu uzlādē.”