Jaunveidojamajā Ulbrokas novadā iekļautās pašvaldības neslēpj pārsteigumu par ieceri (papildināta)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jaunajā pašvaldību kartē piedāvā veidot arī Ulbrokas novadu, kurā ietilps tagadējā Stopiņu, Garkalnes un Ropažu novada pašvaldība, kā arī Vangažu pilsēta, kas patlaban atrodas Inčukalna novadā. Sākotnēji Stopiņus un Ropažus bija plānots apvienot vienā novadā ar Salaspili. Savukārt Garkalnes novadu bija iecerēts pievienot jaunveidojamam Ādažu novadam, bet Vangažu pilsētu iekļaut Siguldas novadā.

Ropažu novadā jauno pašvaldību modeli vērtē pozitīvi, taču jautājumus radot Vangažu pilsētas iedalījums apvienotajā novadā, tā aģentūrai LETA atzina Ropažu pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece attīstības un izglītības jautājumos Renāte Gremze.

Viņa pauda bažas par to, kāds varētu būt Vangažu pilsētas iedalījums jaunajā modelī, ņemot vērā, ka pilsēta ieņem augstāku statusu nekā ciemi. Priekšsēdētāja vietniece atzina, ka Vangažu pilsētas pievienošana bija pārsteigums Ropažu novadam, tāpēc sarunas par turpmāko sadarbību vēl nav notikušas. Tomēr viņa pauda, ka Stopiņu, Garkalnes un Ropažu novadu, kā arī Vangažu pilsētas apvienošana Ulbrokas novadā vērtējama pozitīvi.

Gremze norādīja, ka iepriekš jau notika sarunas ar Stopiņu novadu un bija arī izstrādāts turpmākās darbības modelis, taču vēl viena novada un pilsētas pievienošana noteikti šo modeli mainīs. Tāpat Gremze atklāja, ka notikušas sarunas arī ar Garkalnes un Inčukalna novadu, taču nekas konkrēts par turpmāko sadarbību ar šiem novadiem vēl nav norunāts.

Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko (ZZS) pauda, ka VARAM iecere atdalīt Vangažu pilsētu no Inčukalna novada un pievienot to jaunajam Ulbrokas novadam vērtējama negatīvi. Viņš uzskata, ka Inčukalna novada atdalīšana no pilsētas radīs grūtības vēlēšanās, jo aptuveni 2100 vēlētāju tiks pievienoti Ulbrokas novadam, bet vēl 2900 balsstiesīgo – Siguldas novadam. Nalivaiko nobažījies, ka tas radīs situāciju, ka domēs nebūs ne Vangažu, ne arī Inčukalna iedzīvotāju pārstāvniecība.

Sašutis par plāniem atdalīt Vangažu pilsētu no Inčukalna novada, pievienojot to jaunveidojamajam Ulbrokas novadam, bija pilsētas pārvaldes vadītājs Juris Jakubovskis. Viņš norādīja, ka pilsētas attīstība un naudas plūsma mainīsies neatkarīgi no tā, kurai pašvaldībai tā tiks pievienota. Tāpat viņš pauda, ka no reformas neredz nekādus ieguvumus un ne kā amatpersona, ne arī kā fiziska persona to neatbalsta.

Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne (LRA/V) ir gandarīta, ka VARAM ir ieklausījies pašvaldības viedoklī un saskatījusi Ulbrokas kā administratīvā centra potenciālu, kas pašlaik un arī nākotnē strauji attīstās. "VARAM sākotnēji piedāvāja Stopiņu novadu pievienot Salaspilij, bet mēs lūdzām apvienot novadu ar Ropažiem, ar administratīvo centru Ulbrokā, jo abi novadi kopā atbilstam VARAM izvirzītajiem kritērijiem," atzina Paulāne.

Viņa patlaban nevarēja komentēt VARAM piedāvājumu novadam pievienot arī Garkalnes novadu un Vangažu pilsētu, jo tā ir pilnīgi jauna informācija, kas būs jāvērtē. Stopiņu pašvaldība līdz šim nav ne oficiāli, ne neoficiāli runājusi ne ar Garkalnes, ne Vangažu pilsētas pārstāvjiem par kopīga novada veidošanu.

Savukārt Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (LZS) uzskata, ka jaunais piedāvājums iekļaut Garkalnes novadu jaunveidojamā Ulbrokas novadā ir neloģisks. "Piemēram, Ulbrokas novada robežas sākas Jaunciemā un beidzas Rumbulā pie Rīgas robežas. Savādi, ka atstāj mazu Salaspils spraudziņu, ko loģiskāk būtu pievienot Ulbrokas novadam. Es šajā piedāvājumā nesaskatu nekādu loģiku," sacīja Bauze-Krastiņš.

Domes priekšsēdētājs stāstīja, ka pašvaldība VARAM iesniegusi savu redzējumu, kurā piedāvājusi apvienošanos ar Ropažu novadu, kā arī vajadzības gadījumā pievienot Vangažus, jo šo novadu iedzīvotāju ikdienas gaitas ir cieši saistītas ar Rīgu, bet pēdējā dienā saņēmuši ziņu no VARAM, ka novadam klāt būs arī Stopiņi. "Lai jau ir tā, kā ministrija domā, bet loģikas šajā apvienošanā nav, ņemot vērā gan iedzīvotāju plūsmu, gan pašvaldību finansējumu, viss ir galīgi greizi," savu skepsi par VARAM piedāvājumu pauda Bauze-Krastiņš.

Viņš uzskata, ka katra esošā novada iedzīvotājiem ir pilnīgi citas intereses. Viņus interesē tas, lai pašvaldībā, kur viņi maksā nodokļus ir labi ceļi, kurus vienlīdz labi var izbraukt visos gadalaikos, lai bērniem ir rotaļu laukumi. Šajā apvienotajā variantā izskatās, ka Garkalnei situācija pasliktināsies, sacīja domes priekšsēdētājs. Viss finansējums koncentrēsies Ulbrokā, prognozēja Bauze-Krastiņš.

Sašutis par plāniem atdalīt Vangažu pilsētu no Inčukalna novada, pievienojot to jaunveidojamajam Ulbrokas novadam, bija pilsētas pārvaldes vadītājs Juris Jakubovskis. Viņš norādīja, ka pilsētas attīstība un naudas plūsma mainīsies neatkarīgi no tā, kurai pašvaldībai tā tiks pievienota. Tāpat viņš pauda, ka no reformas neredz nekādus ieguvumus un ne kā amatpersona, ne arī kā fiziska persona to neatbalsta.

Kā ziņots, VARAM pēc konsultācijām ar 114 pašvaldībām ir izstrādājusi un nosūtījusi saskaņošanai konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu pašvaldību reformas ietvaros.

Jaunajā modelī Pierīgā piedāvāts izveidot vēl vienu novadu – Ulbrokas novadu ar administratīvo centru Ulbrokā, apvienojot Ropažu, Stopiņu un Garkalnes novadu, kā arī iekļaut tajā Vangažu pilsētu, ko sākotnēji bija plānots iekļaut Siguldas novadā. VARAM aplēsusi, ka jaunveidojamā Ulbrokas novadā būs ap 29 500 iedzīvotāju.

Šīs izmaiņas skar arī Salaspils novadu. Tam sākotnējā iedalījumā bija plānots pievienot Ropažu un Stopiņu novadu. Attiecīgi jaunajā novadā būtu ap 40 000 iedzīvotāju. Tomēr jaunākajā piedāvājumā Salaspils paliek esošajās robežās, iedzīvotāju skaitam veidojot ap 22 700. Administratīvais centrs būs Salaspils.

Tāpat izmaiņas skars jaunveidojamo Ādažu novadu, kur atbilstoši jaunākajam piedāvājumam vairs neietilpst Garkalnes novads. Plānots, ka Ādažu novadā apvienosies Carnikavas, Ādažu, Sējas un Saulkrastu novads, iedzīvotāju skaitam veidojot ap 28 800. Administratīvais centrs būs Ādaži. Īstenojot pirmo piedāvājumu, novadā būtu ap 36 100 iedzīvotāju.

Līdz ar to konceptuālajā ziņojumā iestrādātais jaunais teritoriālā piedāvājuma modelis paredz samazināt pašvaldību skaitu no 119 uz 36. Dokuments nosūtīts saskaņošanai Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Pārresoru koordinācijas centram un Latvijas Pašvaldību savienībai. Pēc saskaņošanas dalībnieku atzinumu saņemšanas septembra sākumā ministrija konceptuālo ziņojumu virzīs tālāk izskatīšanai jau Ministru kabinetā.