Latvijas piekrastē vimba izsenis bijusi delikateses godā – zvejnieki tās ēduši mazsālītas turpat selgā laivā, zveju sievas uzgriezušas un kūpinājušas dūmu namiņos ciemā, bet makšķernieki sacentušies par vimbu karaļa godu upju krastos.
2024.gada martā, salīdzinot ar 2023.gada martu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 1,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Strādnieku darba samaksa pieauga par 6,8 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 3,5 %, savukārt būvmateriālu cenas samazinājās par 0,9 %.
Banku analītiķi šogad pirmajā ceturksnī Latvijā sagaida iekšzemes kopprodukta (IKP) minimālu pieaugumu, prognozēja banku analītiķi.
1.maijā stāsies spēkā vilcienu kustības pavasara grafiks, paredzot papildu reisus Tukuma, Skultes un Aizkraukles dzelzceļa līnijā. Ņemot vērā valsts noteiktās brīvdienas, atsevišķas izmaiņas vilcienu kustībā reģionālajos maršrutos plānotas 29. un 30. aprīlī, 1., 5. un 6.maijā, informēja AS “Pasažieru vilciens”.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens piektdien, tiekoties ar augsta ranga Ķīnas amatpersonām, brīdinājis par pārpratumu un pārrēķināšanās bīstamību savstarpējās attiecībās.
Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka agresīvākie satiksmes dalībnieki ir autovadītāji, bet otrajā vietā ierindojas motociklisti, secināts apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Balcia” veiktajā iedzīvotāju aptaujā.
29.aprīlī Vācu valodas mēneša ietvaros Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Kristians Helts kopā ar kolēģiem viesosies Ādažu vidusskolā. Tikšanās laikā vēstniecības pārstāvji ar skolas vadību un vācu valodas pedagogu pārrunās aktuālo situāciju vācu valodas mācību jomā, turpmākās svešvalodu apguves programmas, kā arī tiksies ar skolēniem. Piekto un sesto klašu skolēniem būs iespēja izspēlēt interaktīvo spēli “Apceļosim Vāciju!”, informēja vēstniecībā.
“Rīgas Apriņķa Avīzes” korespondentei bija iespēja doties pieredzes apmaiņas braucienā uz Tulonu Francijā, lai iepazītu, kāda izskatās un kā darbojas viena no piecdesmit valstī esošajām atkritumu reģenerācijas rūpnīcām. Kā zināms, uzņēmums “Vides resursu centrs” ir ieplānojis līdzīgu staciju būvēt Ropažu novadā, kas būtu pirmā šāda veida rūpnīca Latvijā. Tajā tiktu pārstrādāti Latvijā radīti šķiroti sadzīves atkritumi, līdz šim neizmantoto resursu pārvēršot siltumā un elektroenerģijā. Plānotā reģenerācijas stacijas jauda būtu 143 000 tonnu atkritumu gadā jeb aptuveni 400 tonnu dienā.
Kādu no izklaides pasākumiem tuvāko sešu mēnešu laikā plāno apmeklēt 75% Latvijas iedzīvotāju, liecina pētījumu kompānijas “Kantar” martā veiktā aptauja. Salīdzinot ar 2022. gada sākumā veikto pētījumu, šis rādītājs ir samazinājies par 8 procentpunktiem. Kā norāda aptaujas autori, to, iespējams, ietekmējusi gan Covid-19 pandēmija (kad pasākumu apmeklēšana bija ierobežota, tāpēc 2022. gadā plāni bija lielāki, nekā iespējas), gan pēdējo gadu laikā iedzīvotāju bažas par pieaugošajām izmaksām un mājsaimniecības finansiālo stāvokli, kas savukārt šobrīd pastiprina piesardzību attiecībā uz dažādiem tēriņiem.
Šī gada pirmajos trijos mēnešos saņemti jau 1105 Vides SOS ziņojumi, kas ir teju uz pusi vairāk nekā pērn šajā laika periodā. No visiem saņemtajiem ziņojumiem aptuveni 75% ir par vides piegružošanu ar dažāda veida atkritumiem, Lielās talkas priekšvakarā vēsta Valsts vides dienests (VVD).
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no īpašuma Saulkrastos izņēmis 34 dažāda vecuma suņus un kucēnus, kā arī vienu papagaili, kas tika turēti antisanitāros apstākļos, informēja PVD pārstāvji.
Latvijas ekonomikai pietrūkst investīciju 2-3 miljardu eiro apmērā, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Ķekavas novada dome izskatījusi kolektīvo iesniegumu par Olektes upītes attīrīšanu. Pieņemts lēmums noteikt pašvaldības Īpašumu pārvaldi un Attīstības un būvniecības pārvaldi par atbildīgajām institūcijām, kuras trīs mēnešu laikā sagatavos un domes sēdē sniegs pārskatu par kolektīvā iesnieguma virzību.
Saukts par latviskāko somu pasaulē, Marko Ojala ar lepnumu atzīst, ka tā tik tiešām ir taisnība. Latvijā viņš dzīvo jau teju ceturtdaļgadsimtu, šurp atveda līgava. Ar to brīdi Marko iemīlējās Latvijā un latviešu mūzikā. Pašlaik viņš vairs nestrādā par pedagogu, bet, kā pats saka, ir pilnīgs brīvmākslinieks, kurš koncertē. Visa dzīve Marko ir liels un nebeidzams ceļojums, bet mīlestība pret Latviju kļūst arvien dziļāka.
Zviedrijas valdība valsts bruņotajiem spēkiem ir devusi oficiālu uzdevumu gatavoties militārajai klātbūtnei Latvijā, ceturtdien pēc tikšanās ar Latvijas premjeri Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem sacīja Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.
