Baldonē izcēlies meža ugunsgrēks
- Publicēts Kriminālā informācija
Piektdien pēc pusdienām Ķekavas novada Baldones apkārtnē izcēlies meža ugunsgrēks, aģentūru LETA informēja Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).
Piektdien pēc pusdienām Ķekavas novada Baldones apkārtnē izcēlies meža ugunsgrēks, aģentūru LETA informēja Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).
No 6. līdz 12. augustam Ikšķilē norisināsies 5.Starptautiskais Operetes festivāls, piedāvājot krāšņu programmu, kurā būs pārstāvēti dažādi muzikālā teātra žanri dažādām muzikālajām gaumēm – no operešu melodijām līdz pat džezam. Festivāls uzsāks nevalstiskā Operetes teātra desmit gadu jubilejas svinības.
Tieslietu padome šodien nolēma, ka nav pietiekama pamata veikt pārbaudi par ģenerālprokurora Jura Stukāna atbilstību amatam pēc viņa publiskajiem izteikumiem saistībā ar Jēkabpils novadā notikušo traģēdiju.
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos piecos mēnešos izkrāpti kopumā 4,339 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.
Jūtot satraukumu, nemieru vai skumjas, ir dabiski vēlēties sevi iepriecināt un uzmundrināt. Tomēr pretēji plaši izplatītam priekšstatam, ka skumjas kliedējam ar spontāni iegādātu apģērbu, apaviem vai aksesuāriem, Latvijas Zaļā punkta veiktās aptaujas rezultāti liecina – vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (55%) nemēdz iepirkties emocionāli, bet 26% no tiem, kuri to dara, iepērkas, kad jūtas priecīgi un gandarīti.
Prieks, protams, nav vienīgais iemesls, kas mudina sevi palutināt ar neplānotu kleitas, krekla vai kurpju iegādi. 12% aptaujāto emocionāli iepērkas, garlaicības mākti, un tikpat daudzi to dara brīžos, kad jūtas bēdīgi. Retāk emocionāli pirkumi gadās liela stresa situācijās (5%) un brīžos, kad cilvēks ir dusmīgs, neapmierināts (4%) vai jūtas apjucis (2%). Tāpat emocionāli pirkumi mēdz gadīties, ja makā ir daudz naudas, ja kārotai precei ir ievērojama atlaide vai arī parādās jauni hobiji, vēsta aptaujas autori.
Patīkamos prieka mirkļos prāts uz neplānotu iepirkšanos nesas visām sabiedrības grupām bez būtiskām atšķirībām. Toties sievietes (15%) un jaunieši (30%) vecumā no 18 līdz 29 gadiem biežāk šādi kliedē garlaicību, kā arī iepērkas tad, kad jūtas bēdīgi un nomākti. Jaunieši biežāk nekā citas sabiedrības grupas arī izdara emocionālus pirkumus, kad ir dusmīgi, neapmierināti vai izjūt lielu stresu. Emocionāliem pirkumiem salīdzinoši retāk ļaujas vīrieši (66%), seniori (71%) un laukos dzīvojošie (65%).
Tiesa, vairumam iedzīvotāju emocionālā iepirkšanās pozitīvās emocijas tikai vairo, bet negatīvās – vismaz nesaasina, jo pēc jauna apģērba un apavu iegādes 94% aptaujāto jūtas pozitīvi noskaņoti – priecīgi vai vismaz apmierināti. Tikai 2% atzīst, ka jūtas vīlušies vai sapīkuši. Tāpat 44% iedzīvotāju norāda, ka viņi nekad vai ļoti reti nožēlo emociju uzplūdā veiktos pirkumus. Vīrieši, kā arī respondenti vecumā pēc 50 gadiem retāk pēc jauna apģērba vai apavu iegādes jūtas priecīgi – tā ir vairāk praktiska vajadzība, un iepirkšanās mēdz būt pārdomātāka.
Ārste psihoterapeite, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētāja Lelde Logina skaidro, ka iepirkšanās paradumi laika gaitā ir mainījušies: ja agrāk latvieši vairāk krāja, tagad ir vairāk iespēju tērēt – lielāks atalgojums, plašāks sortiments, vairāk pozitīvu emociju, uz kuru pamata visbiežāk pērkam jaunu apģērbu. Arī Covid-19 pandēmija ir mainījusi mūsu paradumus, paplašinot iepirkšanos internetā.
“Jāpatur prātā, ka, iepērkoties gan uz pozitīvu, gan uz negatīvu emociju fona, prieks par jauniegūto lietu ir īstermiņa atvieglojums. Kad emocijas norimst, nereti atklājas, ka tas ir bijis pašapmāns. Tāpēc ir svarīgi, cik daudz mēs spējam iedziļināties paši sevī un saprast to, ko jūtam. Ja ļoti patīk kāda kleita, ir vērts sev pajautāt – kāda ir mana motivācija, vai man tiešām to vajag? Nav pārsteigums, ka jaunieši biežāk aizraujas ar emocionālu iepirkšanos – jo vecāki kļūstam, jo vairāk attīstās kritiskā domāšana un varam labāk izvērtēt, vai mums to tiešām vajag. Jaunāki cilvēki vieglāk “pavelkas” uz modi, influenceriem, viņiem ir svarīgi salīdzināt sevi ar citiem un iederēties. Savukārt sievietes iepirkties vilina vēlme justies skaistām,” uzsvērusi Lelde Logina.
57% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka labprāt ne tikai iepērkas, bet arī šķiras no vecā, nederīgā apģērba un apaviem, kas gadiem krājušies viņu garderobē. Pusei aptaujāto šāda šķiršanās sagādā atvieglojumu, 9% respondentu izjūt prieku, bet 17% – skumjas un 15% – nožēlu. Retāk prieku par šķiršanos no vecām lietām jūt tie, kuriem ir zemāki personīgie ienākumi (351–550 eiro). Kopumā, pieaugot personīgo ienākumu līmenim, samazinās nožēlas izjūta par šķiršanos no vecā apģērba un apaviem.
Lai gan pirmajās dienās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā cilvēki ļoti aktīvi sprieda par to, kas būtu pirmās lietas, ko vajadzētu darīt iebrukuma gadījumā, un kam būtu jāsagatavojas, šobrīd, kā atzīst daudzi eksperti, cilvēki pamazām sāk pierast pie kara kaimiņvalstī.
2023.gada 1.ceturksnī Latvijā bija 23,9 tūkstoši brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2022.gada 1.ceturksni, to skaits ir samazinājies par 4,5 tūkstošiem jeb 15,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Vasara tā solās būt saulaina un silta. Lai gan parasti šajā gadalaikā tiecamies vairāk laika pavadīt pie dabas, vienlīdz aizraujoši var būt arī pilsētā. Lieliski pavadīt vasaru un kliedēt garlaicību var gan draugu kompānijā, gan vienatnē, atpūšoties aktīvi vai mierīgi, turklāt ne vienmēr tam nepieciešams liels budžets.
Krievija piektdien, kad Kijivā ieradušies vairāku Āfrikas valstu līderi, pakļāvusi Ukrainas galvaspilsētu raķešu triecienam.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi, ka informatīvais ziņojums par skolu tīkla optimizāciju publiskā apspriešanā nonāks jūlija vidū.
Līdz ar vasarīgi karstā laika iestāšanos arvien vairāk cilvēku veldzējas, atpūšoties dabā un baudot sauli un siltumu, tomēr pārlieku liela ļaušanās saules staru iedarbībai var kaitēt veselībai. Lai arī gaidāmajos Līgo svētkos izdotos izbaudīt vasarīgo laiku bez starpgadījumiem, atpūšoties dabā, svarīgi vispirms novērtēt iespējamos riskus un ievērot drošības pasākumus.
Latvijas ostās šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrāva 17,539 miljonus tonnu kravu, kas ir par 12,2% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.
Ķekavas novada svētku un pasākuma “Mazās Bildes” Ķekavā ietvaros sestdien, 17. jūnijā, no plkst. 12.00 līdz 18.00 pie Ķekavas Jaunu ideju centra Sporta ielā 2B būs apskatāma izstāde “Pastkastītes”, ko veidojuši festivāla “Bildes” dalībnieki.
Projektos balstītu mācīšanos visvieglāk ieviest pirmsskolā un sākumskolā, taču tā ir vienlīdz svarīga visos izglītības posmos. Integrējot dažādus mācību priekšmetus vienā projektā, kura centrālais uzdevums ir sasniegt kādu mērķi, piemēram, atrisināt problēmu, kas saistīta ar reālo dzīvi, tiek pilnveidotas zināšanas katrā no priekšmetiem, kā arī kritiskā domāšana, komunikācija, prasme darboties komandā un citas kompetences.
Grupa “Rāmi Riti” laiž klajā jaunu studijas albumu “Zin Dieviņis, zin Laimiņa”, videoklipu dziesmai “Sudraboti gaiļi dzied” un aicina uz prezentācijas koncertu 16.jūlijā Dainu kalnā Turaidas muzejrezervātā.