Nākamajos desmit gados plāno veicināt vēja un saules enerģijas ražošanu
Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā "Nacionālajā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam" (NEKP 2030) projektā rosināts veicināt vēja un saules enerģijas ražošanu.
Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā "Nacionālajā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam" (NEKP 2030) projektā rosināts veicināt vēja un saules enerģijas ražošanu.
Senie latvieši katru gada mēnesi dēvēja citādi, nekā to darām mēs. Piemēram, janvāris bija sala mēnesis, aprīlis – sulu mēnesis, maijs – lapu mēnesis, bet jūnijs – ziedu mēnesis. Vērojot, kas šoziem notiek mūsu zemītē, kad jau janvārī kokiem tek sula un plaukst lapas, bet puķes nebaidās uzziedēt, jāsāk uztraukties – kur pazudusi ziema un ko par to saka Latvijas zemkopji? Atbildes uz šiem jautājumiem meklēja arī “Rīgas Apriņķa Avīze”.
Ziemas atpūtas kompleksi vēl cer uz aukstumu tuvākajās nedēļās, pastāstīja ziemas atpūtas kompleksu pārstāvji.
Latvijas Mikologu biedrība par 2020.gada sēni izvēlējusies smiltāju kaussēni (Peziza ammophila). Latvijā un arī Lietuvā smiltāju kaussēne ir reti sastopama un aizsargājama. Latvijā tā konstatēta vismaz pusotrā desmitā vietu Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes smiltājos, informē Latvijas Mikologu biedrība.
Tuvākajā laikā gaidāmie laika apstākļi dārzā audzētos kultūraugus neapdraud, aģentūrai LETA sacīja aptaujātie eksperti.
2020.gada pirmo desmit dienu vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,8 grādi jeb 5,7 grādi virs 1981.-2010.gada rādītāja, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati.
Latvijai ir jātiek skaidrībā, ko iesākt ar apzinātajām aizsargājamajām dabas teritorijām, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Par 2020.gada dzīvnieku izvēlēts Eirāzijas bebrs, kas ir lielākais grauzējs Latvijā, informēja Latvijas Dabas muzeja pārstāve Polīna Šķiņķe.
Latvijas Dabas fonds (LDF) par 2020.gada dzīvotni atzinis parkveida pļavu. Parkveida pļavas un ganības ir dzīvotne ar izklaidu augošiem lieliem un seniem kokiem vai koku un krūmu grupām, kas mozaīkveidā mijas ar klajiem zālāju fragmentiem. Latvijā šī dzīvotne ir ļoti reta – ieskaitot ļoti sliktā stāvoklī esošās, saglabājušies tikai 1400 ha parkveida pļavu un ganību, kas ir 0,02% no Latvijas teritorijas.
Latvijas Botāniķu biedrība par “Gada augu 2020” izvēlējusies Ruiša pūķgalvi Dracocephalum ruyschiana – retu un īpaši aizsargājamu augu, kas sastopams Latvijas vidienē un austrumos mazāk nekā 10 atradnēs, tajā skaitā dabas parkā "Zilie kalni". Izvēloties Ruiša pūķgalvi par Gada augu, Latvijas Botāniķu biedrība aicina pievērst uzmanību skraju, saulainu osu mežu apsaimniekošanai un saglabāšanai, kā arī, dodoties dabā, meklēt pūķgalves un ziņot par tām portālā dabasdati.lv.
Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par Gada kukaiņiem ir izvēlējusies ziedmušu dzimtu Syrphidae. Parasti par Gada kukaini tiek izraudzīta viena konkrēta suga, tomēr šī ir otrā reize vēsturē, kad Gada simbola gods ir ticis uzreiz veselai kukaiņu dzimtai. Ziedmušas ir plašākā sabiedrībā mazāk zināmi apputeksnētāji kukaiņi.