Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti trešdien nolēma aicināt Ministru prezidenti Eviku Siliņu nekavējoties sasaukt demogrāfisko lietu padomi. Deputāti šodien iepazinās ar Labklājības ministrijas apkopoto informāciju par bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam iekļauto finansējumu 2024.gadā, liecina Saeimas preses dienesta informācija.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien otrajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz uzlabot dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā. Tāpat ar grozījumiem iecerēts nodrošināt arī labāku dzīvnieku izsekojamību. Kā vēsta Saeimas preses dienests, par grozījumiem vēl divos lasījumos lems Saeima.
Saeimas Juridiskā komisija pagaidām neatbalsta grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas ieviestu iespēju atņemt uz laiku autovadītāja tiesības par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu par vairāk nekā 30 kilometriem stundā (km/h).
Aizliegts atrasties uz iekšzemes publisko ūdeņu un citu Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības valdījumā esošo ūdeņu ūdenstilpju ledus, kā arī Jūrmalas valstspilsētas administratīvajai teritorijai piegulošo jūras piekrastes ūdeņu ledus, izņemot Slokas ezeru, nolemts pašvaldībā.
Valsts policijā reģistrēti vairāki iesniegumi no mūziķa Mārča Judža un viņa sievas, kā arī vairāki izsaukumi uz personu dzīvesvietu.
Eiropas Savienības (ES) valstu līderi nedrīkst vilcināties ar iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu, uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV).
Kā informēja politiķes palīdze Elīna Bīviņa, ES dalībvalstu līderiem šonedēļ ir jāpieņem lēmums par iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu. Kalnietes ieskatā, Eiropadomes samitā ir jārod politiskā griba finansiāli atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas imperiālismu, savukārt nespēja vienoties būtu gļēvulība ar katastrofālām sekām Ukrainai un visai demokrātiskajai pasaulei.
EP deputāte akcentē, ka vairākās rietumvalstīs arvien skaļākas kļūst runas par nogurumu no kara, papildus tam daži politiskie spēki izmanto palīdzību Ukrainai par ķīlnieci, lai risinātu savas iekšpolitiskās grūtības. Kalniete uzsver, ka ukraiņu tauta ir pierādījusi, ka spēj efektīvi sakaut agresoru un atbrīvot okupētās teritorijas, ja Rietumvalstis laicīgi sniedz Ukrainai atbalstu kā ar ieročiem, tā finansiāli.
"Ukraina ir atbrīvojusi vairāk nekā 50% Krievijas okupētās teritorijas. Ukrainai ir izdevies izstumt Krieviju no Melnās jūras. Ukraina veiksmīgi dod triecienus pa mērķiem okupētajā Krimā," pauž Kalniete.
Deputāte norāda, ka steidzami un izlēmīgi ir jārīkojas abās Atlantijas okeāna pusēs. Viņa klāsta, ka Eiropadomes uzdevums ir vienoties par 50 miljardu eiro palīdzību Ukrainas budžeta makroekonomiskajai stabilizācijai. Tikpat steidzami ir jāpieņem lēmumi par ES militāras industrijas kapacitātes paaugstināšanu.
Kalnietes ieskatā, visas pazīmes liecina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins plāno "ilgo karu" - Krievija ir palielinājusi izdevumus aizsardzībai līdz 30% no valsts budžeta un nākamgad Krievija militārajām vajadzībām tērēs vairāk, nekā pensijām.
"Ja Eiropas līderiem pietrūks politiskas gribas politiski un finansiāli atbalstīt Ukrainu šajā izšķirīgajā kara posmā, tad pastāv risks, ka dažu gadu laikā Krievija spēs atjaunot savu militāro potenciālu, lai apdraudētu NATO austrumu flangu, tajā skaitā Baltijas valstis," uzsver EP deputāte.
Viņa arī atzīmē, ka Latvija iestāsies par Ukrainu un atbalstīs to ar visiem līdzekļiem līdz uzvarai. EP deputāte norāda, ka Latvija nesīs vēsti par atbalstu ukraiņu tautas cīņai visos starptautiskajos forumos, tai skaitā EP, līdz dienai, kad Ukraina pievienoties ES un NATO.
"Mēs nesīsim vēsti par atbalstu ukraiņu tautas varonīgajā cīņa visos starptautiskajos forumos, tai skaitā Eiropas Parlamentā, līdz pat dienai, kad Ukraina pievienosies Eiropas Savienībai un NATO," norāda Sandra Kalniete.
ES augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels un vairāku dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien, 11.decembrī, mudinājuši stiprināt atbalstu Ukrainai, kā arī aicinājuši Ungāriju nebloķēt palīdzību Kijivai.
"Es ceru, ka Eiropas vienotība netiks salauzta, jo šis nav brīdis, kad vājināt mūsu atbalstu Ukrainai," pirms ES ārlietu ministru sanāksmes sacīja Borels.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns draudējis, ka šonedēļ gaidāmajā ES samitā bloķēs miljardu piešķiršanu palīdzībai Ukrainai, kā arī sarunu sākšanu par Ukrainas pievienošanos blokam.
Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena Ungārijas nostāju raksturoja kā "ļoti, ļoti nožēlojamu".
"Tas ir izšķiroši svarīgi, ka mēs turpinām palīdzēt Ukrainai tik ilgi, cik nepieciešams, un tas nav tikai Ukrainas, bet arī mūsu pašu labā," viņa sacīja.
"Te nevajadzētu kaulēties, bet, protams, šajā situācijā mums ir jāatrod visi iespējamie kanāli, kas var sekmēt risinājuma rašanu," atzina ministre.
Ungārijas nostāja ir "problēma", savukārt atzina Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV).
"Eiropā mēs esam sastapuši daudzas problēmas, iekšējās problēmas, un katru reizi mēs esam bijuši uzdevuma augstumos un tās pārvarējuši," norādīja ministrs.
Ja ES nespēs vienoties par iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu, sekas būs smagas, savukārt brīdinājis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
"Es nespēju iztēloties," žurnālistiem Briselē atzina Kuleba. "Es pat negribu runāt par postošajām sekām, kas radīsies, ja padome nespēs pieņemt lēmumu."
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) un Veselības ministrijas (VM) noslēgtais sadarbības memorands ir devis pirmo konkrēto rezultātu, šādu vērtējumu pauda LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte.
Latvijai saziņā arī ar globālo dienvidu valstīm ir jāatspēko Krievijas nepatiesie apgalvojumi par tās īstenoto karu Ukrainā un citām lietām, šodien Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē pauda ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Lai garantētu Latvijas drošību, tostarp nepieļautu un savlaicīgi novērstu demokrātiskas valsts apdraudējumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli atbalstīja likuma projektu par tā saucamā Maskavas nama Rīgā pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā. Kā vēsta Saeimas preses dienests, komisija lūgs Saeimu šim likumprojektam noteikt steidzamību.
Krievijas armija naktī uz trešdienu ar raķetēm apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu, ievainojot 51 cilvēku, tostarp sešus bērnus, paziņoja Kijivas kara administrācija.
Latvijā pirmreizējā reģistrācija šogad 11 mēnešos veikta 57 532 vieglajām automašīnām, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotā informācija.
