Fiskālās disciplīnas padome: Šī gada budžets atbilst Latvijas ekonomiskajai situācijai

Kā norāda Padome otrdien publiskotajā uzraudzības ziņojumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023. - 2025. gadiem un budžetu 2023.gadam, šī gada budžets veidots augstas nenoteiktības apstākļos un gan makroekonomiskās, gan fiskālās prognozes ir konservatīvas. Kopumā budžets saskaņā ar Eiropas Komisijas prasībām ir uzskatāms par fiskāli neitrālu un atbilstošu Latvijas šī brīža ekonomiskajai, politiskajai un sociālajai situācijai. Kā galvenos riskus Padome redz pastāvošo ģeopolitisko spriedzi, enerģētikas resursu un pārtikas cenu kāpumu, kā arī lēno ekonomikas izaugsmi, ja neizdosies panākt produktivitātes un konkurētspējas izrāvienu.

"Latvijas budžetā ir skaidri nolasāma atbilde uz Krievijas īstenoto agresiju, jo budžetā ievērojami ir pieauguši izdevumi aizsardzībai. Protams, gribētos, lai daudz lielākus budžeta izdevumus varētu atvēlēt arī izglītībai un veselības aprūpei, bet tas būs iespējams vien tad, kad tiks panākts tautsaimniecības izrāviens," uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Padomes ieskatā, pašlaik ekonomika atrodas tās pavērsiena punktā un nenoteiktības līmenis joprojām ir augsts. Inflācija ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ierobežo ekonomisko attīstību gan Eirozonā, gan īpaši Baltijas valstīs. Iespējams, Eiropas Centrālās bankas (ECB) striktā monetārā politika, kāpinot procesntu likmes, ir devusi efektu, jo kopš 2022.gada novembra inflācija Eirozonā sākusi lēnām samazināties. Tomēr Latvijā tas nenotiek - šī gada janvārī, saskaņā ar Eurostat ātro novērtējumu, inflācija sasniedza augstāko līmeni Eirozonā - 21,6%, apsteidzot Igaunijas (18,8%) un Lietuvas (18,4%) rādītājus. Zināmu optimismu pašlaik dod energoresursu cenu kritums līdz pirmskara līmenim.

Attiecībā uz darba samaksu Padome norāda, ka strādājošo ienākumi aug lēnāk par inflāciju, tādēļ cenu-algu spirāles veidošanās risks ir zems. Tomēr negatīvi vērtējama produktivitātes pieauguma atpalicība no darbaspēka izmaksām. 2022.gadā darbaspēka izmaksas ir būtiski pārsniegušas pirmspandēmijas līmeni, kamēr produktivitātes kāpums šajā laikā ir bijis mērenāks, kas liecina par produktivitātes plaisas palielināšanos.

Kā akcentē Padome, kopējie valsts budžeta ieņēmumi 2022.gadā attiecībā pret 2021.gadu ir palielinājušies par 13,5%, nodokļu ieņēmumi palielinājušies vēl straujāk - par 15,2%, lielā mērā pateicoties inflācijai, kas ievērojami uzlaboja 2022.gada budžeta deficītu. 2023.gada nodokļu ieņēmumi kopbudžetā tiek plānoti 12,3 miljardu eiro apmērā, kas ir tikai par 747,3 miljoniem jeb 6,3% vairāk nekā tika iekasēts 2022.gadā. Padomes ieskatā, šāda budžeta nodokļu ieņēmumu prognoze izskatās konservatīva, pat ņemot vērā iespējamo ekonomikas recesiju. Tomēr lielas nenoteiktības apstākļos Padome atbalsta piesardzīgu budžeta ienākumu novērtējumu.

Prognozes par vispārējā valsts parāda attīstību liecina, ka Fiskālās disciplīnas likumā noteiktais parāda nosacījums (60% no IKP) vidējā termiņā ir ievērots. Valsts kases dati liecina, ka 2023.gadā parāda apmērs varētu sasniegt 41,9% no IKP jeb 18 miljardus eiro. Prognozēts, ka 2024.gadā parāds procentos pret IKP sāks samazināties līdz 39,3% un 2025.gadā - līdz 38,8%. Tomēr eiro izteiksmē parāds ik gadu turpinās pieaugt, 2025.gadā sasniedzot 18,4 miljardus eiro.

Kā norāda Padome, sakarā ar ierobežojošo ECB monetāro politiku turpmākajos gados parāda apkalpošanas izmaksas neizbēgami pieaugs. Procentu likmju celšana ietekmēs gan publisko sektoru, gan uzņēmējus, un arī mājsaimniecībām procentu likmju celšana būs papildus slogs. Ietekme publiskajās finansēs izpaudīsies jau šogad, Latvijai pārfinansējot ārējo parādu vairāk nekā 1,4 miljarda eiro apmērā. Tāpēc valdībai ir svarīgi turpmāk saglabāt atbildīgu fiskālo politiku, lai parāda apkalpošana nekļūtu par ievērojamu fiskālu slogu, uzsver Padome.

Vērtējot atbalsta pasākumus, Padome norāda, ka valdība no 2023.gada pie vienreizējiem izdevumiem plāno pieskaitīt arī aizsardzības un iekšējās drošības stiprināšanas izdevumu pieaugumu (467,8 miljoni eiro jeb 1,1% no IKP 2023.gadā). Apzinoties, ka drošībai ir jābūt vienai no valdības prioritātēm, Padome uzskata, ka šie izdevumi drīzāk ir jāiekļauj fiskālajā telpā. Iespējams, būtu nepieciešams izstādāt nacionālo regulējumu, kas definētu vienreizējo pasākumu kritērijus.