Klavierspēles lielmeistari pasaulē

(Komentēt)
Klavierspēles lielmeistari pasaulē Foto: arhīvs

Klavierēm ir liela loma klasiskajā mūzikā, uz tām var nospēlēt teju jebko. Garajos rudens un ziemas vakaros klaviermūzika lieliski iederas katrā mājā. Lai atvieglotu izvēli, kurus izpildītājus klausīties, piedāvājam iepazīties ar pasaulē augstu novērtētiem klavierspēles meistariem, kuri veiksmīgi izveidojuši starptautisku karjeru klasiskajā mūzikā.

Argentīnā dzimusī pianiste Marta Argeriča (Martha Argerich) (1941.) sāka spēlēt klavieres ļoti agrā bērnībā, un jau astoņu gadu vecumā viņa uzstājās ar pirmo koncertu. 1965. gadā M. Ageriča uzvarēja Starptautiskajā Friderika Šopēna pianistu konkursā Varšavā. Lielākoties viņa uzstājas kā solomāksliniece, taču pēdējā laikā labprāt sadarbojas ar citiem mūziķiem. M. Argeriča tiek dēvēta par vienu no visu laiku izcilākajām pianistēm. Biļetes uz viņas koncertiem tiek izpārdotas lielā ātrumā. Argeriča arī ieguldījusi lielu darbu jaunu un talantīgu mūziķu popularizēšanā.

Poļu pianists Kristians Cimermans (Krystian Zimerman) (1956.) ir visu laiku jaunākais Starptautiskā Friderika Šopēna pianistu konkursa uzvarētājs. Viņam tad bija tikai 19 gadi. Pēc tam Cimmermans turpināja spēlēt kopā ar Berlīnes un Ņujorkas filharmoniskajiem orķestriem, kas viņam nodrošināja starptautisku popularitāti. Visā pasaulē slaveni Cimmermana romantiskās mūzikas koncerti, taču viņš uzstājas vien pāris reižu gadā. Līdz ar to dzirdēt viņu spēlējam koncertā ir īpašs baudījums.

Amerikāņu pianists Marejs Peraija (Murray Perahia) (1947.) klavierspēles apmācības uzsāka četru gadu vecumā, taču nopietni pievērsās mūzikai tikai pusaudža gados. Viņš ir uzvarējis daudzos pianistu konkursos un gandrīz desmit gadu bijis Aldeburgas festivāla radošais direktors. Paralēli festivāla organizēšanai Perahia regulāri uzstājas ar koncertiem, un sevišķi apbrīnojami tas ir tādēļ, ka viņš ir pārcietis nopietnu rokas traumu.

Kanādietis Marks Andrē Amelēns (Marc-Andre Hamelin) (1961.) klavierspēli sāka apgūt piecu gadu vecumā, mācības turpināja Monreālas mūzikas koledžā. Viņš ir izveidojis veiksmīgu pianista karjeru, uzstājies daudzos koncertos, kā arī kļuvis par komponistu. Par saviem komponētajiem skaņdarbiem saņēmis daudzus apbalvojumus, tajā skaitā Kanādas ordeni, kas ir ļoti prestižs apbalvojums.

Kad itāļu pianists Mauricio Pollīni (Maurizio Pollini) (1942.) 1960. gadā uzvarēja Starptautiskajā Friderika Šopēna pianistu konkursā, kolēģi atzina, ka "šis zēns spēlē klavieres labāk nekā jebkurš no mums". Kopš tā laika Pollini ir tikai stiprinājis savu reputāciju kā viens no mūsdienu izcilākajiem pianistiem.

Ķīniešu pianists Lang Lang (1982.) ar savu neatkārtojamo, ekstravaganto klavierspēles stilu ir mainījis priekšstatus par klasisko mūziku. Iedvesmojoties no pianista, tūkstošiem bērnu Ķīnā sākuši mācīties spēlēt klavieres. Šis fenomens pat nodēvēts par "Lang Lang efektu". Pianista stils var patikt, var nepatikt, taču nav noliedzama viņa lielā ietekme uz mūsdienu klasiskās mūzikas lauku.

Grigorijs Sokolovs (1950.) klavieres sāka spēlēt piecu gadu vecumā, un 1966. gadā – 16 gadu vecumā – viņš uzvarēja Čaikovska pianistu konkursā Maskavā. Lai gan Padomju Savienības informatīvā telpā bija noslēgta no ārpasaules, drīz vien Sokolova slava izplatījās arī ārpus savienības robežām. Sokolovs ir atzinis, ka viens no lielākajiem iedvesmotājiem mūzikā viņam ir bijis komponists, pianists un diriģents Sergejs Rahmaņinovs.

Krievu klavierspēles brīnumbērns Jevgēnijs Kisins (1971.) jau kopš bērnības uzstājies koncertos Maskavā, bet jau 12 gadu vecumā viņš sniedza koncertus ārzemēs. Savas spožās karjeras laikā viņš uzstājies kopā ar daudziem slaveniem mūziķiem, kā arī saņēmis neskaitāmus apbalvojumus, to skaitā "Grammy" balvas. J. Kisins ir radoša personība, paralēli mūzikai viņš aizraujas arī ar dzeju.

Izcilais latviešu pianists Vestards Šimkus (1984.) klavieres sācis spēlēt piecu gadu vecumā Emīla Dārziņa mūzikas skolā. Vēlāk studējis Karalienes Sofijas Mūzikas augstskolā Madridē, Dienvidkalifornijas universitātē Losandželosā un Riharda Štrausa konservatorijā Minhenē. Mācījies kompozīciju pie Pētera Vaska.

Vestards Šimkus uzvarējis vairāk nekā 10 starptautiskos pianistu konkursos, bijis fonda "New Names of the Planet" stipendiāts, viņam piešķirts Igaunijas "Baltās zvaigznes" ordenis, Polijas Zelta ordenis par sniegumu koncertos, kā arī Latvijas Lielā mūzikas balva 2002. un 2009. gadā. 2014. gada maijā Vestardam Šimkum tika piešķirta Reingavas mūzikas festivāla balva "Förderpreis des Rheingau Musik Festivals".

Pianists ieskaņojis septiņus soloalbumus, un pēdējie trīs nākuši klajā skaņu ierakstu namā "ARS Produktion". Vestards Šimkus ir arī divu klavierkoncertu, kamerdarbu un klaviermūzikas skaņdarbu autors.

  • Drukāt
  • Novērtēt šo ziņu
    (0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Olaines novadā – tikai vienu vidusskolu? aprinkis.lv/sabiedriba/izg… pic.twitter.com/B89WiT29C8
aprinkislv
Māris Zanders. Dažas pārdomas, pirms sākas iepirkšanās drudzis aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/Knxe2p0z8l

Twitter Citi raksta

JurmalaLV
Gada sportisti Jūrmalā – Tīna Laura Graudiņa un Aleksandrs Samoilovs jurmala.lv/lv/sabiedriba/… pic.twitter.com/XSRALcgQMO
Ikskilelv
Aicinām pieteikt saldumu paciņu saņemšanai Ikšķiles novadā deklarētos bērnus, kuri neapmeklē pirmsskolas izglītība… twitter.com/i/web/status/9…
Sigulda_Thrills
Ar saukli Ziemasspēki nāk" Siguldā norisināsies Ziemassvētku pasākumi un koncerti- m.facebook.com/story.php?stor… pic.twitter.com/F9ACZNGLGi

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017