Menu
 

Kangaru ceļš. Atļauja saņemta, nauda pazaudēta Apriņķis.lv

  • Autors:  Imants Vīksne
Foto: ropazi.lv Foto: ropazi.lv

Pēc tam, kad 2007. gadā automotrise uz Cekules pārbrauktuves sadūrās ar kravas auto, pasažieru vilcienu satiksme maršrutā Rīga–Ērgļi vairs netika atjaunota. Drīz vien Valda Dombrovska vadītā valdība pieņēma lēmumu sliedes pilnībā demontēt, bet iedzīvotājiem apsolīja to vietā noasfaltēt autoceļu cauri Lielajiem Kangariem. Valdības nāca un gāja, solījums lēnā garā tika pildīts, bet deviņus kilometrus garš autoceļa P4 posms tā arī palicis nenoasfaltēts.

Autoceļa P4 kopgarums ir 97 kilometri. Gandrīz visā garumā tam uzklāts asfalts, tikai posms no 33,8. līdz 42,9. kilometram palicis ar grants segumu. Un šī nu ir tā retā reize, kad solījuma nepildīšanā nevar vainot politiķus un naudas trūkumu. Nauda bija rezervēta. Jau sagatavoto asfaltēšanas projektu izgāza Vides aizsardzības klubs un bariņš radikāli noskaņotu vides aizstāvju. Desmit gadu garumā viņi cīnījās par to, lai Lielo Kangaru posms ceļā no Ērgļiem uz Rīgu paliktu bīstams un putekļains. Tāds, lai iedzīvotāji izvairītos to izmantot. Sabiedrības iniciatīvu portālā "Mana balss" viņi vāca parakstus par asfaltēšanas aizliegumu. Iniciatīvas oficiālais pārstāvis ir Edmunds Kance: "Nepieļausim ceļa P4 Rīga–Ērgļi asfaltēšanu un iespējamo reljefa un līkumu izlīdzināšanu posmā Vāverkrogs–Jugla, kur tas ved pa unikālu estētisku, ainavisku un ekoloģisku teritoriju – dabas liegumu "Lielie Kangari". Ierobežosim un pakāpeniski apturēsim Kangaru purva tuvumā esošo dolomīta karjeru "Remīne" un "Tūrkalne" darbību, lai novērstu negatīvo ietekmi uz dabas liegumu "Kangaru purvs", kas šobrīd ir arī NATURA 2000 īpaši aizsargājamā teritorija."

Tā bija zaļā kaitniecība

Tūkstoti parakstu ceļa pretinieki savāca. Maz. Tomēr viņu nodoms bloķēt būvniecību uz ilgu laiku izdevās. Pirmais ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums tika izbrāķēts, un vides radikāļi toreiz jau berzēja rokas: "Vides aizsardzības klubā valda lielas cerības, ka ar šo tiks norakts P4 ceļa posma Vāverkrogs‒Jugla rekonstrukcijas projekts, bet Lielie Kangari paliks neizcirsti un nenorakti." Taču neviens jau negrasījās norakt un izcirst Lielos Kangarus. Tikai sakārtot jau esošu ceļu. Nākamajos gados uzņēmums "Latvijas valsts ceļi" pasūtīja jaunu projekta vides ietekmes novērtējumu. Pēc tam atkal un atkal to pārrakstīja, papildināja, precizēja, taisīja sabiedriskās apspriešanas, kurās absolūts vairākums iedzīvotāju reizi pēc reizes apstiprināja: jā, viņiem ir vajadzīgs asfaltēts ceļš. Ka viņi negrib ikdienā mest 43 kilometrus garu līgumu, lai nokļūtu Rīgā.

Arī pašvaldību vadītāji izdarīja sistemātisku spiedienu uz atbildīgajām ministrijām. Lūk, citāts no ieinteresēto pašvaldību kārtējās vēstules 2019. gadā: "Ceļš pāri Lielajiem Kangariem ir aktuāls Ogres, Ērgļu, Mālpils un Ropažu novadam. Ņemot vērā šī autoceļa sociālo un ekonomisko nozīmi Ogres, Ērgļu, Mālpils un Ropažu novada reģionālajā sasniedzamībā, autoceļa kvalitāte apgrūtina iedzīvotāju pārvietošanos, kā arī negatīvi ietekmē iedzīvotāju labklājību un uzņēmējdarbību. Prasām ievērot valdības savulaik pieņemtā lēmuma izpildi, veicot P4 posma cauri Lielajiem Kangariem pārbūvi ar asfaltbetona segumu – valsts reģionālā autoceļa P4 rekonstrukciju." Parakstītāji ir attiecīgo pašvaldību mēri – Helmanis, Velcis, Strausa un Blaus.

Tikai šā gada oktobrī absurdajai cīņai beidzot ir pielikts punkts.

Vajadzību daudz, naudas maz

Vides pārraudzības valsts birojs ir devis zaļo gaismu ceļa asfaltēšanai. Vienīgi naudas vairs nav, bet, kad būs, nav zināms. Situāciju skaidro uzņēmuma "Latvijas valsts ceļi" preses dienests: "Ir saņemts pozitīvs Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par reģionālā autoceļa P4 (Rīga–Ērgļi) posma 33,821.–42,935. km pārbūves ietekmes uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ("Natura 2000") dabas liegumu Lielie Kangari novērtējumu. Gan būvprojekta izstrāde, gan būvdarbi var tikt uzsākti tad, kad tam būs pieejams nepieciešamais finansējums. Patlaban plānots, ka projektēšanu varētu uzsākt 2021. gadā, savukārt iespējamo būvdarbu termiņi patlaban nav zināmi. Lai valsts autoceļu tīklā veiktu visus nepieciešamos būvdarbus, ik gadu būtu nepieciešami apmēram 600 miljoni eiro, taču tāds finansējums valsts autoceļu tīklam kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem nekad netika piešķirts. Pēdējo piecu gadu laikā valsts autoceļu uzturēšanai un attīstībai pieejamais finansējums svārstījās no 250 līdz 280 miljoniem eiro, savukārt 2021. gadā valsts budžetā valsts autoceļiem ir paredzēti vien 174 miljoni eiro, no tiem 87 miljoni kapitālieguldījumiem."

Vidēji viena kilometra ceļa rekonstrukcijas izmaksas pārbūvei ar asfaltētu segumu tiek lēstas 900 tūkstošu eiro apmērā. Konkrētajā gadījumā izmaksas varētu būt arī mazākas, jo Vides pārraudzības valsts birojs akceptējis ceļa pārbūves darbu minimālo izpildījumu, bez asāko līkumu taisnošanas un ceļa paplašināšanas tā šaurākajās vietās. Kā skaidro "Latvijas valsts ceļi", kad 2013. gadā tika veikts pirmais ietekmes uz vidi novērtējums, atzinums bija negatīvs tieši ceļa trasē plānoto izmaiņu dēļ: "Patlaban trases iztaisnošana nav plānota un asfaltēšanas darbus iecerēts veikt esošās ceļa trases robežās." Alternatīvs risinājums ar mērenāku iejaukšanos ceļa novietojumā toreiz nebija sagatavots, līdz ar to pieteikums tika noraidīts.

Atļauta pārbūves minimālā programma

Otrajā piegājienā ietekmes uz vidi novērtēšanai iesniegti divi varianti. Noraidītais – ķeksītim – un jaunais, kas paredz pēc iespējas minimālas izmaiņas ceļa ģeometrijā. Uz vecā risinājuma fona jaunais, protams, izskatās daudz pieņemamāk, ja mērķis ir īpaši pieticīga pārbūve. Lūk, kā raksturotas šīs atšķirības Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā: "Būtiskākā atšķirība starp alternatīvām ir izvēle risinājumos, kādam braukšanas ātrumam nodrošināt pārbūvējamā autoceļa P4 posma tehniskos parametrus. Proti, pirmās alternatīvas gadījumā, lai nodrošinātu maksimālo braukšanas ātrumu ne lielāku par 70 km/h (vietām 50 km/h), plāna un garenprofila taisnojumi varēs tikt īstenoti esošās ceļa konstrukcijas robežās. Savukārt otrās alternatīvas gadījumā, lai nodrošinātu braukšanas ātrumu 90 km/h, atsevišķās vietās ceļa līkumu taisnošana un vertikālās pārmaiņas nozīmētu arī pārbūvi ārpus pašreizējās ceļa nodalījuma joslas un daļējas pārmaiņas reljefā."

Birojs savā atzinumā konstatē, ka ziņojuma autori ir ņēmuši vērā institūciju un ekspertu izteiktos iebildumus un ierosinājumus ietekmes novērtējumam, un galu galā arī atzinums pēc būtības ir pozitīvs: "Birojs, izdodot šo atzinumu, nekonstatē tādus apstākļus, kas būtu par pamatu aizliegt ierosinātājas plānoto darbību kopumā, tomēr secina, ka pieļaujams ir tikai pirmās alternatīvas koriģētais variants."

Vēl daudzas mašīnas salūzīs

Ceļa rekonstruētājiem būs jāievēro virkne nosacījumu gan būvdarbu gaitā, gan arī pēc tiem. Lūk, daži no tiem!

Tehnikas stāvlaukumu ierīkošana un būvmateriālu uzglabāšana "Natura 2000" teritorijā ir aizliegta. Tas nozīmē, ka ceļu darbu laikā nāksies pilnībā slēgt.

Lai samazinātu traucējumu īpaši aizsargājamo putnu sugu ligzdošanai, koku un krūmu ciršanu pieļaujams veikt laika posmā no 1. oktobra līdz 31. martam.

Ceļa nomalēs nav pieļaujams granti nosegt ar ievestu augsni un sēt zālāju sēklas. Vietējiem augiem pašiem jāizsējas.

Maksimāli jāvadās pēc principa, ka dabas lieguma teritorijā ārpus ceļa klātnes vide jāsaglabā bez mākslīgiem pārveidojumiem.

Arī pēc ceļa uzbūvēšanas ceļa uzturētājiem būs kāds papildu uzdevums. Lielo Kangaru teritorijā konstatētas trīs Latvijā aizsargājamas gliemežu sugas: mazais torņgliemezis Ena obscura, vēderainais vārpstiņgliemezis Macrogastra ventricosa un krokainais vārpstiņgliemezis Macrogastra  plicatula. Šie gliemeži ir bieži izplatīti piemērotos biotopos visā Latvijā. Tomēr sešus gadus pēc autoceļa pārbūves būs nepieciešams atkārtot gliemežu uzskaites. «Ja populācija samazinās, abās ceļa pusēs visa dabas lieguma teritorijā ārpus ceļa seguma jāizkaisa smalkas dolomīta atsijas vai dolomīta milti 0,1 kg uz ceļa metru.»

Bet līdz tam vēl jātiek. Vispirms Satiksmes ministrijai un "Latvijas valsts ceļiem" jāsarūpē nauda projektēšanai, tad lielāka nauda būvēšanai. Un tikai pēc vairākiem gadiem varēs gliemežus skaitīt. Bet tikmēr P4 pastāvīgie lietotāji vēl daudzas mašīnas salauzīs un avārijas piedzīvos. Grantēto posmu izmanto aptuveni 305 mašīnas dienā, pārējie iedzīvotāji brauc apkārt vai pārceļas uz dzīvi cilvēkam draudzīgāku ceļu tuvumā.

UZZIŅAI

Lielie Kangari ir lielākais osu valnis jeb grēda Latvijā, kā arī tāda paša nosaukuma dabas liegums. Lielie Kangari atrodas Ropažu novadā un Ogres novada Suntažu pagastā 1972,4 ha platībā. Grēdas relatīvais augstums svārstās no 10 līdz pat 27 metriem. Absolūtais augstums sasniedz 78 metrus virs jūras līmeņa. Platums svārstās no 60 līdz 100 metriem. Kopējais vaļņa garums ir aptuveni 26 kilometri, bet pats augstākais posms, ko parasti saprot ar vārdu salikumu «Lielie Kangari», ir aptuveni septiņus kilometrus garš.

Lielos Kangarus šķērso reģionālais autoceļš P4 (Rīga–Ērgļi), kas šajā posmā ir ar īpaši izteiktiem un asiem līkumiem un Latvijas apstākļiem ļoti ievērojamām nogāzēm, kas dažviet pārsniedz 20 metrus. Šis ceļa posms īpašs arī ar to, ka tas pielāgots un izbūvēts atbilstoši kalna reljefam. Tas ir viens no gleznainākajiem ceļu posmiem Latvijā.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.