Vairāk nekā puse Baltijas valstu iedzīvotāju pensijas vecumā vēlētos dzīvot privātmājā

Privātmāju par piemērotāko vietu vecumdienu pavadīšanai uzskata 59% Latvijas iedzīvotāju, Lietuvā – 52%, bet Igaunijā – puse aptaujāto. Aptaujas dati arī liecina, ka privātmājā labprātāk dzīvotu vīrieši nekā sievietes, un šī tendence ir izteikta visā Baltijā, īpaši – Igaunijā, kā arī tie, kas jau šobrīd mīt lauku teritorijās.

Aptuveni trešdaļa Baltijas valstu iedzīvotāju vecumdienas labprāt pavadītu dzīvoklī.  Mazāk nekā 5% baltiešu savas vecumdienas vēlētos pavadīt vienistabas dzīvoklī, un par šo jautājumu valda vienprātība visās vecuma grupās, 17% sapņo par dzīvi divistabu dzīvoklī, savukārt dzīvi trīs vai vairāk istabu dzīvoklī labprāt izvēlētos aptuveni desmitā daļa aptaujāto. Dzīvokli kā savu mājvietu pensijas gados vairāk redz tie aptaujātie, kuri jau šobrīd mīt pilsētās. Visretāk Baltijas iedzīvotāji izdarījuši izvēli par labu dzīvei kopā ar saviem bērniem vai pansionātos.

“Privātmāju par savu sapņu mājokli vecumdienās visvairāk izvēlētos gados jauni cilvēki, kamēr tie, kuri tuvojas vai jau ir sasnieguši pensijas vecumu, biežāk dotu priekšroku arī dzīvei divistabu dzīvoklī – šādu atbildi sniedzis aptuveni katrs piektais (22%) aptaujātais virs 50 gadiem,” komentējis “Luminor” mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

“Tā kā dzīve mājā prasa daudz vairāk rūpju par saimniecību – pagalma sakopšanu, sniega tīrīšana, apkures nodrošināšanu, tehniskus uzlabojumus u.c. darbus, šī brīža pensionāri, apzinoties savas ierobežotās finansiālās un fiziskās iespējas, iespējams, biežāk izdarījuši izvēli par labu dzīvoklim. Bankas novērojumi liecina, ka daudzi nemaz neaizdomājas par dzīvi vecumdienās – pusmūžā uzbūvē māju, taču drīz bērni dodas savās gaitās, un plašais mājoklis kļūst neatbilstošs tā brīža situācijai.”

“Cilvēkiem privātmāja nereti ir kā vizītkarte par dzīves laikā sasniegto. Ne velti mēdz teikt: mana māja – mana pils. Pie privātmājām parasti ir dārzs, un dažādi pētījumi liecina, ka cilvēki, kuriem ir mazdārziņi, dzīvo pat 10 un vairāk gadus ilgāk, jo senioriem ir kustīgāks dzīvesveids, aktīvāk jārosās ap māju vai mazdārziņu, parasti pieejams svaigāks gaiss. Tāpat dārzs ir resurss kā samazināt izdevumus par pārtiku un vairāk naudas atvēlēt medikamentiem,” skaidro sociālantropologs Matīss Šteinerts.

“Iedzīvotājiem, kuri nolēmuši būvēt savu māju mūžam, vajadzētu atcerēties, ka tai jābūt viegli pielāgojamai dzīvei vecumdienās, lai sadzīvi varētu organizēt vienā līmenī un ikdienā nevajadzētu daudz kāpt pa kāpnēm, kas pensijas vecumā var sagādāt grūtības.”