Māris Zanders. Risku plānošana nav psihošana Apriņķis.lv
- Autors: Māris Zanders
Foto - publicitātes
Mums ir pamatīgas problēmas ar krīzes situāciju prognozēšanu un iespējamo rīcības scenāriju modelēšanu. Nē, runa nav par energoresursu pieejamību un cenām šajā apkures sezonā (tāda varētu būt lasītāja pirmā reakcija). Pareizāk sakot, saistība ar šo tēmu ir, tomēr runa ir par lielu iespējamību, ka mūs sagaida gan «parasta» kriminogēnās situācijas pasliktināšanās, gan prokremlisko grupu nemieri ekonomisko problēmu aizsegā.
Tomēr vispirms daži minējumi par iemesliem, kādēļ mums ir problēmas ar plānošanu – un šie iemesli nav saistīti tikai un vienīgi ar lēmumpieņēmēju intelektuālo mazspēju vai nolaidību/ļaunprātību. Manuprāt, arī liela daļa sabiedrības jauc kopā aukstasinīgu gatavošanos nepatikšanām un "panikas dzīšanu". Arī tam ir savi iemesli. Informatīvā vide ir tik pārsātināta ar izteikumiem žanrā "viss ir slikti!", ka cilvēki pilnīgi loģiski nogurst no šī t.s. negatīvisma. Tāpat mēs pavisam nesen kolektīvi izdzīvojām stresu ar nosaukumu "pandēmija", kura kontekstā vieni pārmeta otriem histēriskumu, savukārt šie otrie pirmajiem – bezatbildību. Nav grūti iedomāties, ka mēs nevēlamies šādu strīdu atkārtošanos. Un tādēļ, ja kāds sāks runāt par nepieciešamību gatavoties tādām nekārtībām, salīdzinot ar kurām Saeimas stiklu dauzīšana 2009. gada 13. janvārī būs tīrais sīkums, publikas vairākums šim cilvēkam pārmetīs "panikas dzīšanu". Savukārt amatpersonas vismaz dažkārt "nolasa" vairākuma noskaņojumu un arī izvēlas paklusēt.
Pareizāk sakot, es domāju, ka riskus gan drošības struktūras, gan daļa politiķu apzinās. Kaut vai tādēļ, ka to prognozēšanai daudz prāta nevajag. Tomēr te jānošķir būtiski atšķirīgas situācijas. Skaidrs, ka ziemas mēnešos palielināsies tādu likumpārkāpumu kā, teiksim, veikalu aplaupīšana vai banāls huligānisms skaits. Policija ar to galā netiks – ne tāpēc, ka negribētu, bet tāpēc, ka šādu pārkāpumu būs pārāk daudz. Labi, cilvēki pieņems lēmumus subjektīvā līmenī – mazāk atrasties ārpus mājokļa utt. Nepatīkami, bet pārdzīvojami. Pavisam cita ir situācija, kad pūlis, kurā ir gan provokatori un pārliecināti "putinisti", gan vienkārši pārskaitušies ļaudis un tādi elementi, kas vienmēr "piedalās" asociālās darbībās, ieņems, piemēram, kādu pašvaldības ēku Latgalē. Es neapšaubu to, ka spēka struktūras principā ir gatavas šāda veida konfrontācijai, bet tomēr ikreiz konteksts ir cits, un pandēmijas laikā pieredzētā policistam mestā sniega pika liksies nevainīga pajokošanās. Proti, jaunais konteksts ir tāds, ka pret valsts struktūrām un simboliem vērsti uzbrukumi notiek intensīvi no biežuma viedokļa un arī ar pavisam citu agresivitātes līmeni. Vai amatpersonas plāno papildu spēku, piemēram, Zemessardzes, iesaistīšanu? Un ja plāno, tad kādam uzdevumam? Visnejēdzīgāk būtu (kā jau pieredzējām salīdzinoši daudz vieglākās epizodēs šā gada maija sākumā Pārdaugavā), ka tikai pēc tam, kad kaut kas jau ir noticis, sākas paziņojumi par "izaicinājumu demokrātijai", "ļoti nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai", "sekos izlēmīga rīcība" un līdzīgi.
Ja lasītājs domā, ka teksta autors "dzen paniku", vienkārši paliksim katrs pie sava skatījuma. Man šķiet, ka pareizāk būtu, ja plānošana (starp citu, jau novēlota) būtu ne tikai jautājumos par energoresursu taupīšanu, bet arī gatavojoties ļoti nopietniem iekšējās drošības apdraudējumiem.