Latvijas lepnums 2017

Zaudētā pārtika – grūti apjaušama, bet nopietna globāla problēma

(Komentēt)
Zaudētā pārtika – grūti apjaušama, bet nopietna globāla problēma Foto: Einārs Binders
14. jūnijs, 13:37

Milzīgais pārtikas atkritumu apjoms ir globāla problēma, ko sadzīviskā līmenī ir grūti apjaust. Ja, piemēram, mums par trešdaļu samazinātu algu vai saīsinātu atvaļinājumu, tas būtu acīm redzams pamats sašutumam un arī rīcībai. Savukārt pārtikas gadījumā nevaram saskatīt vai sajust tās zudumus.

Trešā daļa pasaulē saražotās pārtikas netiek apēsta – tā tiek izniekota vai nonāk atkritumos. Šāds šokējošs fakts publicēts ANO faktu lapās. No pārtikas veidiem vislielākie zudumi ir augļiem un dārzeņiem – patērētāja vēderā nenonāk pat 45 % no saražotā. Milzu zudumi ir arī citās pārtikas grupās. Būtībā tas nozīmē, ka ārkārtīgi daudz cilvēku strādā nelietderīgi – lai radītu produktus, kas netiks izmantoti, vismaz tam, kam tie paredzēti. Pārtikas ražošanā tiek tērēti milzīgi darbaspēka, enerģijas un līdzekļu resursi, turklāt pārtikas audzēšanas un pārstrādes procesā tiek nodarīts kaitējums videi, noplicinot augsni, lietojot ķimikālijas un iznīcinot dabīgo vidi.

Jaunattīstības valstīs vislielākie zudumi ir pārtikas produktu "dzīves" cikla sākumposmos – ražošanas un sākotnējās uzglabāšanas un transportēšanas laikā, savukārt attīstīto valstu grupā, pie kuras pieder arī Latvija, vairāk tiek zaudēts tirdzniecības un patērētāja atbildības jomā. Ar tirgotāju un patērētāju "pazaudēto" pārtiku pilnīgi pietiktu, lai pabarotu apmēram 870 miljonus badacietēju.

Ne tikai globālā, bet arī ikdienas, mājsaimniecības, līmenī pārtikas zudumus gandrīz nepamanām. Veikalā pārvērtējam savas vajadzības un nopērkam lieku, jo sevišķi, ja ir vilinošs akcijas piedāvājums. Miskastē, labākajā gadījumā kompostā, aizceļo ledusskapī ilgāk aizstāvējušies produkti, pēc maltītes uz šķīvjiem palikušais, neapēstais ēdiens. Tā, it kā pa sīkumam vien, sakrājas ievērojami apjomi. Vairākkārt dzirdēts, ka cilvēki, kuri savā mājsaimniecībā sāk uzskaitīt atkritumos izmesto pārtiku, parasti ir pārsteigti par tās daudzumu.

Vides eksperti, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija aicina ikvienu cilvēku, tostarp lēmējus, vērtēt atkritumos nonākušās pārtikas radītos milzīgos zaudējumus un sekas, ko tas rada.

Tradīcijām ir nozīme
Lai gan Eiropas veikalu plauktos redzam aizvien vairāk vienādu produktu, ko ražo lielās kompānijas, gatavošanas un pasniegšanas tradīcijas tomēr atšķiras. Vislabāk tas redzams, aizbraucot uz citu valsti vai šeit, Latvijā, runājot ar ārzemniekiem. "Rīgas un Apriņķa Avīze" sarunājās ar itāļu sociologu Marko Očipinti (Marco Occhipinti), kurš gūst pieredzi nevalstiskajā organizācijā "homo ecos:", un uzzināja, ka mums tiešām ir gan ļoti līdzīgi, gan arī atšķirīgi skatījumi un paradumi.

Arī Itālijā vecākā paaudze, kas piedzīvojusi grūtākus laikus, jaunajai paaudzei atgādina, ka pret ēdienu jāizturas ar cieņu. Ja ēdiens uzlikts uz šķīvja, bērnam var aizrādīt, ja tas netiek apēsts līdz galam. Pozitīvi esot vērtējama Latvijā piekoptā tā sauktā zviedru galda kārtība, kad katrs var uzlikt ēdienu tieši tik daudz, cik vēlas (runā gan, ka paši zviedri Latvijā nereti prasa, kas tas ir – zviedru galds). Itālijā cilvēki pie galda pavada ilgāku laiku, ilgstošas maltītes un kopā būšana pie galda ir veids, kā kopīgi priecāties par dzīvi.

Tāpat Marko esot bijis pārsteigts, ka Latvijas restorānos, kuros viņš veicis aptaujas, gandrīz nepaliek pāri izmetami produkti. Viņš pieļauj, ka šeit pārtikas produktu iepirkšana tiek rūpīgi plānota un ļoti tiek taupīts. Itālijas restorānos pāri palikusī pārtika bieži tiek atdota darbiniekiem, savukārt vēl pēc tam pārpalikušais nonāk dzīvnieku barībā – tāpat kā dzīvniekiem tiek izbarots arī tirgos nepārdotais.

Pārsteidzoši daudz pārtikas atkritumu mājsaimniecībās ik dienas veidojas, pārvērtējot savu ēstgribu.Pārsteidzoši daudz pārtikas atkritumu mājsaimniecībās ik dienas veidojas, pārvērtējot savu ēstgribu.


Tirgotāju jaunās iniciatīvas
Veikalos, jo īpaši lielveikalos, nepārdoto pārtikas produktu apjoms ir ikdienas problēma, ko Eiropā risina dažādi. Itālijā, kā stāsta Marko, likumdošana strikti nodala: par pārtiku līdz tās derīguma termiņa beigām atbildīgs ir ražotājs, pēc tam tā ir pilnībā veikala atbildība. Ir reģioni, kur pārtika nonāk kopējos atkritumos, ir reģioni, kur pārtikai tiek dota "otrā dzīve", to kompostējot un vēlāk izmantojot par mēslojumu.

Vairākos Itālijas apgabalos esot labi sakārtota sistēma, ko darīt ar maiznīcu neizpārdoto maizi, kas ātri kļūst cieta, – pārpalikums tiek atdots trūcīgajiem, savukārt, ja arī šajā posmā produkti paliek pāri, tie organizēti tiek nodoti dzīvnieku barībā. Tādējādi no graudu produktiem nekas netiek izmests.

Ir valstis, kur tiek strikti regulēts, ko darīt ar nepārdoto pārtiku, lai tā pēc iespējas vēl tiktu izmantota. Kā "Rīgas un Apriņķa Avīzei" pastāstīja Lūsija Dipona (Lucie Dupont), "homo ecos:" brīvprātīgā no Francijas, tur likumdošanas kārtībā lielveikaliem aizliegts izmest neiztirgoto pārtiku – tā tiek atdota nevalstiskajām organizācijām, kuras specializējušās palīdzības sniegšanā trūkumcietējiem, tās pārtiku sašķiro un visu vēl lietojamo izdala.

Iepriekš neiztirgotie pārtikas produkti lielveikaliem bijusi liela problēma – tie izmesti atkritumu konteineros, kurus savukārt bija jāslēdz, lai tie netiktu izvandīti, bijusi pat prakse šos produktus apstrādāt ar ķimikālijām, lai būtu droši, ka ar uzturam nepiemērotiem produktiem veselību nebojā trūkumcietēji. Tātad, ja savulaik produkti ar bojātu iepakojumu vai beigušos ieteicamo lietošanas datumu bija tikai lielveikalu atbildība, tagad ar to profesionāli nodarbojas palīdzības sniegšanas organizācijas.

Vilinošas akcijas bieži rosina nopirkt pārtiku vairāk, nekā nepieciešams.Vilinošas akcijas bieži rosina nopirkt pārtiku vairāk, nekā nepieciešams.


FAKTI

• 2012. gadā Eiropas Savienības pētījumā atklāts, ka mājsaimniecības kopumā visās dalībvalstīs izmet līdz pat 46 % pārtikas produktu. Latvijas Tirgotāju asociācija 2014. gadā aprēķinājusi, ka no Latvijas veikaliem atkritumos nonāk vairāk nekā 20 tonnu pārtikas dienā.
• Nīderlandes uztura centra aprēķini liecina, ka mūža laikā viens cilvēks atkritumos izmet vairāk nekā 3,7 tonnas pārtikas produktu, visvairāk piena produktus – 992 kg, aptuveni 800 kg maizes, 405 kg dārzeņu, vismazāk kūkas – 106 kg un ēdiena atliekas – 56 kg. Latvijā šie rādītāji, visticamāk, atšķirtos par 30–50% cilvēku labklājības līmeņa un vidējā dzīves ilguma (Nīderlandē – 81,4 gadi, Latvijā – 73,4 gadi) atšķirību dēļ, norāda Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija.
• Patlaban ES ir izveidojusi platformu, kurā ir saaicināti kopā dažādu institūciju pārstāvji gan no valsts, nevalstiskajām un labdarības organizācijām, gan finanšu, atkritumu apsaimniekošanas un citu jomu pārstāvji, lai mēģinātu risināt atkritumu problēmu. Pārtikas atkritumi ir tikai viena no problēmas sadaļām.
• ES līmenī tapuši divi vadlīniju projekti – par pārtikas ziedošanu un par pārtikas, kas nonāktu atkritumos, pārstrādi un atdošanu dzīvnieku barībai. Vadlīnijas domātas ES dalībvalstīm, lai normatīvie akti tiktu sagatavoti aptuveni vienādi, ja kāda valsts izvēlēsies mainīt likumdošanu derīguma termiņu zaudējušu pārtikas produktu izmantošanai.

 

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
@Valsts_policija : Saulkrastos @Saulkrastu_nov par seksuālu vardarbību pret bērnu aizturēts vīrietis aprinkis.lv/sabiedriba/kri…
aprinkislv
@dabaDAP : Spēcīgo lietavu rezultātā izskalots posms Siguldas serpentīnā aprinkis.lv/sabiedriba/pas… pic.twitter.com/idowe7cYaL
aprinkislv
@LV_portals : Kāda ir patiesā vidējā alga? aprinkis.lv/ekonomika/fina… pic.twitter.com/ZfbLV3V0Vt

Twitter Citi raksta

JurmalaLV
🍁Rudens noskaņas Jūrmalā pic.twitter.com/pknIGGcB1I
balticoasts
@Carnikavas_nov mākslas skolas audzēkņiem notika DP „Piejūra” veltīts plenērs un ekskursija!… twitter.com/i/web/status/9…
Kekavas_novads
Iesniedz priekšlikumus 2018. gada budžetam! Vairāk par ierosinājumu iesniegšanas kārtību lasi:… twitter.com/i/web/status/9…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017