Sinoptiķe: Teiciens līst kā pa Jāņiem neatbilst patiesībai

(Komentēt)
“Pasaulē ir reģioni, kuriem noteikt klimatiskās prognozes var, un ir reģioni, kuriem nevar. Diemžēl Eiropa pieder pie otrajiem,” atzīst Laura Krūmiņa. “Pasaulē ir reģioni, kuriem noteikt klimatiskās prognozes var, un ir reģioni, kuriem nevar. Diemžēl Eiropa pieder pie otrajiem,” atzīst Laura Krūmiņa. Foto: Einārs Binders
29. jūnijs, 7:44

Sniegavīri maijā, zaļa zāle decembrī – šķiet, laikapstākļu ziņā mūs maz kas vairs spēj pārsteigt. Tomēr jautājums paliek: kāpēc notiek tā, kā notiek? "Kodols" devās uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru (LVĢMC), lai ielūkotos meteorologu darba aizkulisēs. Ar LVĢMC Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāju Lauru Krūmiņu sarunājas Marta Dzintare.

 

– Dažos vārdos pastāstiet, ar ko nodarbojas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs?

– Varētu teikt, ka mūsu centra darba redzamākā daļa ir laikapstākļu novērojumi un prognozes, taču tas noteikti nav galvenais darbības virziens. Analizējam vidi kopumā, sākot no atmosfēras augšējiem slāņiem, beidzot ar Zemes dzīlēm. Veicam plašu vides monitoringu, kurā ietilpst gaisa kvalitātes, meteoroloģiskie un hidroloģiskie novērojumi, bīstamo ķīmisko vielu, zemes dzīļu resursu izvērtēšana un apzināšana. Veidojot laikapstākļu prognozes, nodrošinām sabiedrību ne tikai ar laika ziņām, bet vajadzības gadījumā izdodam brīdinājumus par iespējami bīstamām laika parādībām.

– Kādu profesiju cilvēki strādā Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā, ņemot vērā to, ka Latvijas augstskolas nepiedāvā tādu izglītības programmu "Meteorologs"?

– Kopumā centrā strādā gandrīz 300 darbinieku. Es vairāk varu runāt par daļu, kuru pati pārstāvu. Prognožu un klimata nodaļas darbinieki ir Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes absolventi, tāpat arī speciālisti no LU Fizikas un matemātikas fakultātes. Pie mums strādā arī daži speciālisti, kas beiguši Sanktpēterburgas Hidrometeoroloģijas institūtu, ir arī speciālists ar iegūtu augstāko izglītību Edinburgas Universitātē Lielbritānijā.

Meteoroloģija ir fizikas nozare. Ir saprotams, ka Latvijas augstskolās nesagatavo meteorologus, jo tik šaurā jomā Latvijā katru gadu nebūtu vajadzības pēc tik daudziem jauniem darbiniekiem. Taču Latvijas augstskolu absolventiem nereti pietrūkst pamazināšanu pat vispārējā fizikā un nav izpratnes par dabas procesu norisēm. Uzskatu, ka augstskolu programmās pietrūkst fizikas, matemātikas, kā arī mūsdienīgu datu apstrādes un izpētes metožu apgūšana tādā līmenī, kā mums centra darbā nepieciešams.

– Kā tad tiekat galā?

– Apmācām uz vietas – tas ir vienīgais risinājums. Cilvēki pie mums parasti sāk strādāt jau studiju laikā vai tikko pēc studiju beigšanas. Lai sāktu strādāt par sinoptiķi, paiet viens vai divi gadi no darba uzsākšanas. Ņemot vērā ilgstošo mācību procesu, kas turpinās visa darba mūža garumā, LVĢMC ir darbavieta, kur cilvēki strādā ilgstoši, daudzus gadus. Pēdējās desmitgades laikā ir notikusi paaudžu nomaiņa, un daži darbinieki bija teju ar 50 gadu darba stāžu. Lielākoties meteorologa un sinoptiķa profesija ir tāda, kurā strādā visu mūžu.

– Ar ko atšķiras meteorologs no sinoptiķa?

– Meteoroloģija pēta atmosfērā notiekošos procesus, meklē likumsakarības starp šiem atsevišķajiem procesiem, savukārt sinoptika ir vērsta uz to, kā šīs zināšanas pielietot, lai veidotu laikapstākļu prognozes. Tā ir būtiskākā atšķirība, taču abas jomas ir nesaraujami saistītas un uzdevumi mēdz pārklāties.

Kartē redzamas varbūtības, cik bieži Jāņu naktī līst. Tās sarēķinātas, ņemot vērā novērojumu datus no 1966. līdz 2016. gadam ieskaitot – tātad 51 Jāņu nakts. Teiciens “līst kā pa Jāņiem”, izrādās, neatbilst patiesībai. Skala labajā malā parāda lietus varbūtību procentos.Kartē redzamas varbūtības, cik bieži Jāņu naktī līst. Tās sarēķinātas, ņemot vērā novērojumu datus no 1966. līdz 2016. gadam ieskaitot – tātad 51 Jāņu nakts. Teiciens “līst kā pa Jāņiem”, izrādās, neatbilst patiesībai. Skala labajā malā parāda lietus varbūtību procentos.


– Kāda ir tipiska sinoptiķa darbadiena Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā?

– No rīta, kad atnākam uz darbu, ir tā sauktais weather briefing jeb maiņas nodošana. Ir divas darbavietas, kurās cilvēki dežurē katru dienu 24 stundas diennaktī. Visa Prognožu un klimata daļa sapulcējamies kopā, un šie maiņu nododošie sinoptiķi pastāsta, kā meteoroloģiskie procesi ir attīstījušies, kādas ir aktualitātes, tā teikt, sagatavo nākamo maiņu darbu pārņemšanai. Process ir nepārtraukts, jāseko līdzi tam, kā laikapstākļi mainās, atbilstoši šai informācijai jāprecizē tā brīža laika prognozes un jāizstrādā prognozes uz priekšu.

– Tātad kopumā meteorologa darbs ir pie datora, nevis došanās dabā?

– Jā, tā sanāk. Visus darbus veicam "SmartMet" darba stacijā – tā ir datorprogramma, kurā tiek saņemta visa aktuālā informācija: piezemes novērojumi, satelītnovērojumi, radara novērojumi, radiozondēšanas novērojumi un citi. Otra svarīga "SmartMet" daļa ir skaitlisko prognožu modeļu informācija. Tas, ko dzirdam laika ziņās, ir vārdos ietērpta un ļoti koncentrēta daļa sinoptiķa analizētās novērojumu, klimatiskās un prognožu modeļu informācijas.

– Nereti cilvēki sūdzas, ka prognozes ir neprecīzas, tikpat mainīgas cik paši laikapstākļi. Vai šādam uzskatam ir pamats?

– Tas ir tikai un vienīgi stereotips. Laikapstākļu prognožu precizitāte pēdējos gados ir būtiski uzlabojusies. Protams, vienveidīgos un mierīgos laikapstākļos prognozēšanas process ir krietni vien vienkāršāks, bet kopumā laikapstākļu mainība neietekmē prognožu kvalitāti. Nevar teikt – jo mainīgāki laikapstsākļi, jo neprecīzākas prognozes. Protams, tuvākajam laikam prognozēt laikapstākļus ir vieglāk nekā nedēļai un vēl vairāk uz priekšu.

Laikapstākļu prognozes ir fizikas un matemātikas formulu rezultāts, ciparu formātā ietērpti atmosfērā notiekošie procesi. Un neviena formula nav ideāla, tāpat kā neviens gaisa temperatūras vai vēja stipruma mērījums nav perfekts. Tie ir vieni no būtiskākajiem prognožu kļūdu avotiem. Mūsdienās vēl aizvien nav iespējams precīzi paredzēt laikapstākļus, teiksim, visai sezonai uz priekšu. To var izteikt tikai matemātisko varbūtību veidā kā novirzes no normas vienā vai otrā virzienā.

Vēl vēlos piebilst, ka pasaulē ir reģioni, kuriem noteikt klimatiskās prognozes var, un ir reģioni, kuriem nevar. Diemžēl Eiropa pieder pie otrajiem, tādēļ ka laikapstākļus Eiropā ietekmē vairāki apstākļi: procesi Atlantijas okeānā, rietumu gaisa masu plūsma un aktīvā ciklona darbība. Ir reģioni pasaulē, kuriem izmaiņas ir diezgan precīzi prognozējamas sezonas griezumā. Droši vien dzirdēts par El-Ninjo un La-Ninja – tā ir Klusā okeāna dabas parādība, kad ap ekvatoru būtiski pazeminās vai paaugstinās ūdens temperatūra. Ir reģioni, kuros laikapstākļiem ir ļoti cieša korelācija ar šo parādību.

Zemes satelītattēli – meteorologu galvenais instruments ikdienas darbā. No lietus lāsēm veidotie mākoņi ir pelēcīgi baltos toņos, bet, ja mākonis sastāv no ledus kristāliem, tas iekrāsots zilgani zaļā krāsā. Zemes satelītattēli – meteorologu galvenais instruments ikdienas darbā. No lietus lāsēm veidotie mākoņi ir pelēcīgi baltos toņos, bet, ja mākonis sastāv no ledus kristāliem, tas iekrāsots zilgani zaļā krāsā.


– Ko varat pateikt par šo vasaru – kāda tā būs?

– No meteoroloģiskā viedokļa Latviju pieskaitām Ziemeļeiropas reģionam, un ir augstāka varbūtība, ka Ziemeļeiropā šī vasara kopumā būs siltāka nekā parasti un sausāka nekā parasti. Tas nenozīmē, ka visas dienas būs siltas, bet, kopumā skatoties, vidējā gaisa temperatūra varētu būt augstāka nekā norma.

Interesanti, ka mēs darbā izvairāmies lietot tādu terminu kā "labi laikapstākļi", jo cilvēkiem ir ļoti dažāda izpratne par to. Ja pilsētnieks lietu uztver lielākoties ar negatīvām emocijām, jo negrib salīt, dodoties mājās no darba, tad laucinieki lietu bieži gaida ar nepacietību, jo dārzā viss izkaltis. Tāpat citam patīk sauļoties, cits atrašanos saulē nevar ilgi izturēt un dod priekšroku mākoņainam laikam. Cik cilvēku, tik viedokļu.

– Vai, ikdienā strādājot ar datiem par klimata pārmaiņām pasaulē, esat optimistiska, domājot par planētas nākotni?

– Es vispār esmu optimiste. Es, protams, ceru, ka pasaules valstis saprot savu atbildību un darīs kaut ko lietas labā, lai mazinātu vides piesārņojumu. Taču, lai kādas klimata pārmaiņas mūs sagaidītu nākotnē, domāju, ka spēsim tām pielāgoties.


Pilnu interviju lasiet 27. jūnija laikrakstā "Kodols".

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Ķekavas basketbolisti @Kekavas_novads @sports_kekava izcīna uzvaru dramatiskā līdervienību spēlē… twitter.com/i/web/status/9…
aprinkislv
Foto: Zibakcijā Mārupes vidusskolā @MarupesVSK atšifrē apsveikumu Latvijai aprinkis.lv/sabiedriba/dzi… pic.twitter.com/DiS72WgCVD
aprinkislv
Klusums Salaspils kultūras nama Enerģētiķis būvlaukumā @Salaspilsnovads aprinkis.lv/sabiedriba/pas… pic.twitter.com/mINws1lv9Q

Twitter Citi raksta

Kekavas_novads
Ķekavas novada pašvaldības vadība tikās ar biedrības “Lapenieku ciemats” pārstāvi, lai pārrunātu turpmākos soļus ie… twitter.com/i/web/status/9…
DaugavasMuzejs
Izdots izcils ceļvedis pa piemiņas vietām Rīgā un tās apkārtnē! salaspils.lv/kultura/kultur…
Kekavas_novads
Sveicam Latvijas 99. gadadienā! 🇱🇻Domes priekšsēdētājas Viktorijas Baires apsveikuma runu svētkos skaties šeit:… twitter.com/i/web/status/9…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017