Biotopi – gan saudzējami, gan apsaimniekojami

(Komentēt)
Bioloģiski vērtīgi zālāji Balonu pļavā pie Siguldas. Bioloģiski vērtīgi zālāji Balonu pļavā pie Siguldas. Foto: Aivars Jakovičs
3. jūlijs, 19:22

Mums visapkārt saule, vējš, smiltis, ūdeņi, un cilvēks radījis dažādas vietas ar tām vien raksturīgiem vides apstākļiem un dzīvo dabu – biotopus. Diezgan precīzi šā jēdziena būtību izsaka arī tā burtiskais tulkojums no grieķu valodas – 'dzīvības vietas', proti, vietas, kas piemērotas noteiktām dzīvības izpausmēm – augu un dzīvnieku sugām un to sabiedrībām.

Biotopi — dzīvības vietas
Biotopus pēc kopējām pazīmēm apvieno vairākās grupās: zālāju biotopi, mežu biotopi, purvu biotopi, saldūdeņu biotopi, piejūras un iekšzemes kāpu biotopi u.c. Biotopus raksturo dzīvās un nedzīvās dabas elementu kopums, piemēram, dažādus zālāju biotopus – topogrāfiskais novietojums (līdzenumā, ielejā, palienē, kalnos), ieži, augsnes, augu sabiedrības, dzīvnieki u.c.

Ievērojot dažādu biotopu nozīmi ekoloģiskā līdzvara un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, nozīmīgākos no tiem aizsargā Sugu un biotopu aizsardzības likums, Eiropas Padomes Biotopu direktīva un Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu.

Vides zinātnieki uzskatāmai ekosistēmu nozīmes novērtēšanai izmanto ekosistēmu pakalpojumu pieeju. Ekosistēmu pakalpojumi ir visi nodrošinājumi un labumi, kurus ikdienā mums sniedz daba. Pirmkārt, tā ir vielas un enerģijas aprites nodrošināšana, bez kuras nebūtu iespējama dzīvība. Tas ir nodrošinājums ar lietām, kas nepieciešamas cilvēka eksistencei: pārtika, ūdens, koksne, kurināmais. Otrkārt, tie ir vidi regulējošie procesi, kas nodrošina mums piemērotus dzīves apstākļus: stabilu klimatu, plūdu regulēšanu, ūdens pašattīrīšanos. Treškārt, daba mums sniedz kultūras un estētiskās vērtības. Ceturtkārt, ekosistēmas nodrošina bioloģisko daudzveidību, kas ir visu pārējo ekosistēmu pakalpojumu pamatā.

Šo pieeju par mērauklu lieto arī biotopu lomas skaidrošani. Piemēram, dabiskie zālāji, salīdzinot ar kultivētiem zālājiem, nodrošina vairāk un kvalitatīvākus ekosistēmu pakalpojumus – tie uzglabā vairāk ogļskābās gāzes, sekmē efektīvāku ūdens infiltrāciju un uzglabāšanu, to ekstensīva izmantošana rada mazāku piesārņojumu, tie veido būtiskus mūsu tradicionālās lauku kultūrainavas elementus.

Daudzos gadījumos lielāka biodaudzveidība zālājos ir kvalitatīvāka ekosistēmu pakalpojuma nodrošināšanas garants. Piemēram, lielāks augu sugu skaits zālājā nodrošina lielāku apputeksnētāju sugu skaitu. Nemēslotā zālājā siena ievākums ir lielāks tad, ja zālājā ir vairāk augu sugu, savukārt lielāka produktivitāte nodrošina lielāku efektivitāti, piesaistot atmosfēras ogļskābo gāzi.

Pienākums veicināt biotopu daudzveidību

Lai nodrošinātu biotopu dabisko izplatību, struktūru un funkcijas, kā arī tam raksturīgo sugu saglabāšanu, Sugu un biotopu aizsardzības likums nosaka par pienākumu zemes īpašniekiem veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu. Praksē šis nosacījums nozīmē lietpratīgu un pārdomātu biotopu apsaimniekošanu, tajā skaitā pieļaujamā saimnieciskā izmantošanā, lietojot videi draudzīgus risinājumus.

Visbiežāk ar Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu apsaimniekošanu nākas saskarties zemes īpašniekiem, kuriem pieder dabiskas nekultivētas pļavas un ganības. Lai veicinātu biotopu saglabāšanu, ir ieviesti vairāki instrumenti. Piemēram, Lauku atbalsta dienests aktivitātes "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos" ietvaros par ES nozīmes zālāju biotopu apsaimniekošanu piedāvā atbalstu līdz 330 eiro par hektāru. Naudas saņēmējam ir jāuzņemas piecu gadu saistības attiecīgās platības apsaimniekot noganot vai nopļaujot.

Aizaugošs grāvis ar sūnām apaugušu aizsprostu centrā Cenas tīrelī. Priekšplānā uzpludināta purva vieta.Aizaugošs grāvis ar sūnām apaugušu aizsprostu centrā Cenas tīrelī. Priekšplānā uzpludināta purva vieta.


Projekti kā glābiņš biotopiem

Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš stāsta, ka Siguldas novadā, līdzīgi kā citviet Latvijā, aktīva saimnieciskā darbība vērojama galvenokārt kultivētās pļavās un ganībās. Bioloģiski vērtīgie zālāji tiek apsaimniekoti nevienmērīgi – līdzās labi koptām pļavām un ganībām samērā bieži sastopamas platības, kas, gadiem ilgi pamestas novārtā, pakāpeniski aizaug ar krūmiem un mežu. Lauku atbalsta dienesta maksājumi vien šo nelāgo tendenci nenovērš, tāpēc uzteicams ir biedrības "Baltijas Vides Forums – Latvija" īstenotais ES "LIFE+" programmas projekts "Alternatīvas biomasas izmantošanas iespējas zālāju bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu uzturēšanai" ("LIFE Grassservice").

Projekta praktiskie rezultāti Siguldas iedzīvotājiem un viesiem ir labi redzami – paplašinājies skats populārajā Balonu pļavā, kur pirms dažiem gadiem tika rīkots viens no "Dabas koncertzāles" pasākumiem, dažviet pazuduši koki un krūmi Gaujas senlejā pie kājnieku tilta, netālu no piedzīvojumu parka "Tarzāns" un Siguldas bobsleja un skeletona trases.

"Atjaunošanas izmaksas var būt ļoti dažādas," saka "Baltijas Vides Foruma" eksperts Edgars Bojārs. "Tās atkarīgas no darbu apjoma un konkrētā zālāja specifikas. Atsevišķās vietās, kur nepieciešams liels darbu apjoms, izmaksas var sasniegt pat 1300 eiro par hektāru, taču mazāk sarežģītās vietās tās var būt 400–500 eiro."

"Viens no projekta uzdevumiem bija izvērtēt alternatīvas iespējas, kā izmantot zāles biomasu, ja zemes īpašniekam nav mājlopu un nav arī kaimiņu, kam zāli atdot," stāsta projekta eksperte Dana Prižavoite. "Daudzās Latvijas vietās tā ir problēma, īpaši mazākos īpašumos, kuri lopkopībai mūsdienu ekonomiskajos apstākļos nav īpaši izdevīgi. Ja savulaik nopļauto zāli varēja sasmalcināt turpat uz lauka, tad tagad lauku atbalsta maksājumu saņemšanai tā ir jāaizvāc, un daudzi zemes īpašnieki saskaras ar problēmu, kur to likt."

Projekta ietvaros šī sāpīgā jautājuma risināšanai Rīgas Tehniskās universitātes speciālisti ir sagatavojuši pilotiekārtu zāles biomasas pārstrādei biobutanolā – īpašību ziņā benzīnam līdzīgā degvielā. Savukārt SIA "BioRE" drīz pabeigs biogāzes pilotiekārtas montāžu. Abu iekārtu darbība balstīta uz projekta ietvaros izstrādātajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem zāles biomasas apstrādē un biodegvielas ražošanā.

"Jāatceras, ka šo pilotiekārtu mērķis ir iezīmēt jaunas iespējas, kā izmantot zāles biomasu," teic eksperte. "Lai ieviestu izstrādātos risinājumus tālāk dzīvē, ir nepieciešami uzņēmīgi cilvēki, kuri izprot gan tehnoloģisko, gan arī ekonomisko pusi. Pašlaik varbūt ir naivi cerēt, ka zemes īpašnieks uzstādīs savā īpašumā biogāzes vai biobutanola iekārtu un pelnīs lielu naudu. Drīzāk šīs tehnoloģijas būtu atbalsts lauku saimniecībām, palīdzot nodrošināt savas apkures vajadzības un varbūt arī saražojot papildu degvielu savam transporta līdzeklim."

Biotopu apsaimniekošana aizsargājamās dabas teritorijās

Visnozīmīgākās biotopu platības ir koncentrētas aizsargājamās dabas teritorijās. Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs atzīst, ka veiksmīgas biotopu apsaimniekošanas prakses paraugs ir "Natura 2000" teritorija – aizsargājamo ainavu apvidus "Ādaži". 2006.–2009. gadā šeit pirmo lielāko dabas aizsardzības projektu īstenoja Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Dabas fonds, Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra un Nacionālie bruņotie spēki. Kopīgā darbošanās parādīja, ka iespējams veiksmīgi saskaņot dabas aizsardzības un militārās intereses. Tagad aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanu koordinē Ornitoloģijas biedrība. Jau šodien redzami "LIFE+" projekta "Putni Ādažos" rezultāti – dabas draugi kopā ar karavīriem, atjaunojot Latvijas lielākos virsājus, ir uzlabojuši biotopu, kuru apdzīvo zaļā vārna, stepes čipste, sila cīrulis, vakarlēpis, rubenis un citi aizsargājamie putni.

Pērn netālu no Ādažiem – dabas parkā "Piejūra" – Carnikavas, Saulkrastu un Rīgas pašvaldība sāka īstenot ES "LIFE+" programmas biotopu aizsardzības projektu. Tā vadītāja Gundega Ulme stāsta, ka pašlaik teritorijā notiek biotopu inventarizācija. Rudenī, kad būs sagatavotas ekspertu rekomendācijas, sāksies biotopu apsaimniekošanas pasākumi, tajā skaitā pelēko kāpu biotopa atjaunošana, izcērtot krūmājus un kokus. Iecerēts veikt pasākumus, lai sargātu biotopus no negatīvās antropogēnās ietekmes, kā arī ierobežotu invazīvo svešzemju sugu – korintes, Kanādas zeltgalvītes un krokainās rozes – izplatību.

Rīgas mežos...

Pierīgā ievērojamākās mežu platības apsaimnieko SIA "Rīgas meži". Uzņēmuma vides speciāliste Vita Rudzīte stāsta, ka "Rīgas meži" līdzās 228,2 hektāriem Valsts meža dienesta noteiktajiem mikroliegumiem un dabiskā meža biotopiem pēc savas iniciatīvas ir inventarizējuši un aizsargā 949,4 hektārus bioloģiski vērtīgās mežaudzes. Īpašus biotopu apsaimniekošanas darbus uzņēmums neveic, jo lielākā daļa biotopu saglabājušies labā kvalitātē un vides eksperti ir rekomendējuši režīmu "neiejaukties dabiskos procesos".

Galvenā uzmanība pievērsta kāpu biotopu aizsardzībai dabas parkā "Piejūra". Skaistais priežu mežs un kāpas stipri cieš no zemsedzes izmīdīšanas un cilvēku atstātajiem sadzīves atkritumiem. "Rīgas meži" atpūtnieku plūsmas organizēšanai ir ierīkojuši gājēju laipas un atpūtas vietas ar atkritumu konteineriem, tādējādi uzlabojot arī apkārtējo vērtīgo biotopu kvalitāti. Uzņēmums vides aizsardzības jautājumos sadarbojas ar Ogres, Ikšķiles, Carnikavas un citām Rīgas reģiona pašvaldībām un nevalstiskajām vides organizācijām.

Mežs pie Skaista ezera.Mežs pie Skaista ezera.


Gadās arī kļūdīties

Rīgas reģions ir bagāts lieliem purvu masīviem, kuros notiek vai kādreiz notikusi kūdras atradņu izstrāde. Purvu meliorācijas grāvji diemžēl nosusina ne tikai saimnieciski izmantojamās platības, bet arī atstāj negatīvu ietekmi uz blakus esošajām bioloģiski un ainaviski vērtīgajām purvu daļām. Aizsargājamo biotopu degradācijas novēršanai atbilstoši Latvijas Dabas fonda izstrādātajam dabas lieguma "Cenas tīrelis" dabas aizsardzības plānam ūdens līmeņa regulēšanai uz purva grāvjiem izbūvēja aptuveni 70 aizsprostus. Meliorācijas nelabvēlīgā ietekme tika novērsta aptuveni 220 hektāru platībā. Tā kā plāna uzdevumi īpaši neakcentēja teritorijas ainavisko vērtību saglabāšanu, tad, iespējams, nevajadzīgi strauji ūdens līmenis tika pacelts arī Skaista ezerā, rezultātā koki ezera apkārtnē masveidā nokalta un kādreiz krāšņo purva priežu audžu vietā tūristu taka tagad vijas cauri stāvus mirušam mežam.

Pēc Cenas tīreļa dabas aizsardzības plāna redaktores un biotopu ekspertes Ineses Silmiķeles domām, koku nokalšanu daļēji varēja novērst, ūdens līmeni paaugstinot pakāpeniski vairāku gadu laikā, taču projekts līdzekļu tēriņus ārpus sākotnēji noteikto termiņu ietvariem neparedzēja, un viss bija jāizdara uzreiz... Ja akcentē tikai bioloģisko vērtību aizsardzību, tad izvirzītos uzdevumus tomēr var uzskatīt par izpildītiem – lielas purva platības tagad ir ne tikai pasargātas no tālākas degradācijas, bet arī atjaunojušās, nodrošinot labvēlīgus apstākļus ligzdojošiem un caurceļojošiem putniem, kā arī purvam raksturīgu bezmugurkaulnieku un augu dzīvotnēm. Pēdējais piemērs rāda, ka, apsaimniekojot biotopus, nepieciešama rūpīgi izsvērta un pārdomāta rīcība, kas balstās arī uz pieļauto kļūmju analīzi.

Skaista ezers.Skaista ezers.


Ko darīt?

Kopumā novērtējot biotopu apsaimniekošanas tendences, jāsecina, ka zemes īpašnieki, kam būtu jārūpējas par dabas vērtību aizsardzību, tikai retos gadījumos brīvprātīgi bez finanšu atbalsta nodarbojas ar savā teritorijā esošo dabas vērtību apzināšanu un atbilstošu apsaimniekošanu. Šādu situāciju var skaidrot ar materiālajiem izdevumiem, kurus spēj atļauties tikai vai nu dabas entuziasti, vai lieli saimnieciski uzņēmumi, piemēram, SIA "Rīgas meži" un VAS "Latvijas valsts meži".

Sarunās ar ekspertiem izkristalizējās kopējs viedoklis – biotopu apsaimniekošana valstiskā līmenī varētu uzlaboties, ja zemes īpašniekiem par priekšzīmīgi organizētu vides apsaimniekošanu piešķirtu zemes nodokļa atlaides, bet personām, kas to nedara, nodokļa likmes palielinātu.

 

Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Ķekavas basketbolisti @Kekavas_novads @sports_kekava izcīna uzvaru dramatiskā līdervienību spēlē… twitter.com/i/web/status/9…
aprinkislv
Foto: Zibakcijā Mārupes vidusskolā @MarupesVSK atšifrē apsveikumu Latvijai aprinkis.lv/sabiedriba/dzi… pic.twitter.com/DiS72WgCVD
aprinkislv
Klusums Salaspils kultūras nama Enerģētiķis būvlaukumā @Salaspilsnovads aprinkis.lv/sabiedriba/pas… pic.twitter.com/mINws1lv9Q

Twitter Citi raksta

Kekavas_novads
Ķekavas novada pašvaldības vadība tikās ar biedrības “Lapenieku ciemats” pārstāvi, lai pārrunātu turpmākos soļus ie… twitter.com/i/web/status/9…
DaugavasMuzejs
Izdots izcils ceļvedis pa piemiņas vietām Rīgā un tās apkārtnē! salaspils.lv/kultura/kultur…
Kekavas_novads
Sveicam Latvijas 99. gadadienā! 🇱🇻Domes priekšsēdētājas Viktorijas Baires apsveikuma runu svētkos skaties šeit:… twitter.com/i/web/status/9…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017