Profesore: Zinātnieki uzkrāj jaunas zināšanas, lai nodotu tās sabiedrībai ^{Apriņķis.lv}

Saprotam, ka zinātne ietekmē, bet nezinām, kā tieši

Taisnība. Zinātnes “pēda” mūsu ikdienas praksēs un ietekme uz valstu, sabiedrību un dažādu sabiedrības grupu, kopienu dzīvesveidu un dzīves kvalitāti bieži nav acīmredzama un uzskatāma. Zinātnieku radītās zināšanas, kas izmantotas jaunu materiālu un nemateriālu vērtību radīšanā, “dzīvo” precēs un pakalpojumos, kurus ikdienā izmantojam, bet nereflektējam par to – kā tās nonākušas mūsu rīcībā. Tehnoloģiskās un netehnoloģiskās inovācijas, ko mēs izmantojam ikdienā, ir radušās zinātnes un pētniecības rezultātā. Piemēram, digitālā vide, tostarp sociālie tīkli, jaunas ārstēšanas metodes un zāles pret slimībām, transporta navigācijas sistēmas. Turklāt zinātne mums ļauj identificēt sabiedrībai svarīgas sociālas problēmas, attīstīt jaunas radošuma formas, kā arī norāda uz paņēmieniem, kā labāk ieviest inovācijas, nodrošināt sabiedrības ilgtspēju, tostarp attīstot zaļo enerģiju un risinot klimata pārmaiņu jautājumus. Tai ir svarīga loma ekonomiskajā attīstībā, sniedzot pamatu jaunām uzņēmējdarbības idejām un tehnoloģiskiem jauninājumiem. Šo uzskaitījumu varētu turpināt.

Zinātne ietekmē mūsu vidi, sabiedrību un kultūras jomas, taču to ne vienmēr var pamanīt. Šī paradoksa dēļ pasaulē, tostarp arī Latvijas sabiedrībā, uzskats par zinātni ir vispārīgs. Tad, kad par zinātnes lomu tiek runāts abstrakti, cilvēki atzīst, ka tā ir nozīmīga. Taču, tiklīdz tiek uzdoti konkrēti, specifiski jautājumi, izrādās, ka konkrētus piemērus par zinātniekiem vai viņu sasniegumiem ir grūti iedomāties. Kas nozīmē, ka mēs apzināmies, ka zinātne mūs ietekmē, bet nespējam pateikt, kā konkrēti šī ietekme izpaužas.

Sabiedrības un zinātnes mijiedarbībai ir liela nozīme

Lai mums būtu lielāka izpratne par dažādiem zinātniskajiem procesiem, jāveicina tās sabiedrības daļas, kura zinātniskajā darbā nav iesaistīta, mijiedarbība ar to. Proti, zinātniekiem ar sabiedrību arvien vairāk jārunā nepastarpināti – bez ražotāju starpniecības, kas zinātniskās zināšanas pārvērš produktos. Zinātnieki jaunas zināšanas uzkrāj, lai nodotu tās sabiedrībai, tāpēc šādai komunikācijai ir īpaši liela nozīme.

Kā liecina 2022.gada nogalē veiktais pētījums “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte 2022” 77% no aptaujātajiem respondentiem pēdējo 12 mēnešu laikā bija piedalījušies kādā ar zinātnes patēriņu un līdzdalību saistītā aktivitātē. Piemēram, skatoties ar zinātni saistītus video vai raidījumus, meklējot ar zinātni saistītu informāciju internetā vai apgūstot jaunas prasmes vai zināšanas. Taču tas ir tikai sākums. Ja mēs vēlamies, lai sabiedrība uzticas zinātnieku viedoklim kritiskās situācijās, kad jāpieņem lēmumi (piemēram, lēmums par vakcinēšanos/nevakcinēšanos Covid-19 sakarā), mums ir jāturpina skaidrojošais darbs un jāveicina šī tiešā komunikācija. Laikā, kad ikvienam no mums ir pieejams milzīgs informācijas daudzums, vairs nevaram gaidīt to, ka cilvēkiem pašsaprotama un uzticama būs zinātnieku paustā informācija. Ir jāstrādā pie tā, lai sabiedrība zinātniekiem uzticētos un izprastu zinātnes procesus.

Protams, jāatzīst, ka zinātnes valoda atšķiras no ikdienas saziņas valodas, un zinātniekiem ir jāmācās to pārtulkot saprotamā formā, lai stāstītu par savu darbu plašākai sabiedrībai. Tas prasa papildu pūles un prasmes, bet tas ir nepieciešams, lai veiktie pētījumi un sasniegumi būtu saprotami un pieejami sabiedrībai.

Digitālā pratība un piekļuve internetam – stūrakmeņi jaunu zināšanu apguvei

Mūsdienās digitālā vide piedāvā plašu informācijas klāstu un iespēju uzzināt par dažādiem zinātniskiem atklājumiem, sniedzot piekļuvi arī dažādai informācijai. Piemēram, pandēmijas laikā, esot mājās, cilvēki vairāk laika pavadīja digitālajā vidē, gan strādājot, gan mācoties, gan izklaidējoties. Tas veicināja sabiedrības interesi par dažādiem ar zinātni saistītiem jautājumiem, piemēram, vakcīnām un vīrusa izcelsmi. Digitālās tehnoloģijas viennozīmīgi ir kļuvušas par galveno avotu, kur smelties nepieciešamo informāciju. Taču tas uzreiz rada jaunu izaicinājumu – nepieciešamību pēc kritiskās domāšanas un spēju atlasīt informāciju. Turklāt mūsu spējas atšķirt patiesu informāciju no nepatiesas, uzticamu no neuzticamas apgrūtina arī jaunākās tehnoloģijas – mākslīgais intelekts, kas noteikti turpinās būt par izpētes un diskusiju objektu. Gan lai apzinātos, kā to izmantot, gan lai saprastu, kādus riskus tas rada.

Vērā ņemams faktors ir arī tas, ka digitālā vide var radīt zināmu nevienlīdzību. Proti, tiem, kas mazāk izmanto informācijas tehnoloģijas vai kam ir ierobežota piekļuvei internetam, var būt mazāka iespēja iegūt informāciju par zinātniskajiem atklājumiem. Tas ietekmē izpratni par dažādiem jautājumiem, kas ilgtermiņā var ietekmēt kopējo labklājību, cilvēku informētību par savām tiesībām un tamlīdzīgi. Lai nodrošinātu labumu no digitālajām tehnoloģijām, ir nepieciešams veidot plašāku pieeju un nodrošināt zināšanu vienlīdzību sabiedrībā.

Skaidrojošais darbs vajadzīgs arī jaunu zinātnieku piesaistei

Sabiedrības attieksme pret dažādām profesijām ir balstīta uz to prestižu un stereotipiem, un tas ietekmē arī mūsu izvēli par vēlamo karjeru vai profesiju. Zinātnes un ar to saistīto profesiju gadījumā izvēli par labu karjerai šajā nozarē nosaka arī cilvēku zināšana/nezināšana par to, ko zinātnieks patiesībā dara. Kas nozīmē, ka arī šeit ir nepieciešama jau pieminētā sabiedrības mijiedarbība ar zinātni – ar sarunām un komunikāciju jānovērš neprecīzi priekšstati par profesiju, jārunā par paveiktajiem darbiem un to nozīmi.

Zinātnieku iesaiste sabiedriskajā telpā var veicināt lielāku sabiedrības atbalstu un izpratni par zinātnes nozīmi mūsu ikdienas dzīvē. Savukārt lielāka skaidrība par zinātnes ietekmi mūsu dzīvē un tās procesiem var piesaistīt lielāku interesi zinātnieka profesijai. Iesaisti zinātniskajā darbībā var veicināt arī daudzveidīgas sabiedriskās zinātnes aktivitātes, kad sabiedrībai tiek dota iespēja iesaistīties datu uzkrāšanā, vēl vairāk – sadarboties ar zinātniekiem, lai aktualizētu vajadzības, kuras sabiedrība, izmantojot dažādas sabiedriskās zinātnes līdzdalības formas, risinātu kopīgi ar zinātniekiem. Zinātnes noslēgto vidi padarīt atvērtu un iekļaujošu – tā ir atslēga uz zinātnes vērtības izpratni sabiedrībā un tās lomas novērtēšanu.