KEM nodevusi publiskajai apspriešanai Klimata likumprojektu
- Autors: LETA
ES dalībvalstīm noteiktie emisiju tirdzniecības sistēmā neiekļauto sektoru mērķi 2030.gadam (salīdzinājumā ar 2005.gadu). Grafika – KEM
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) pirmdien nodevusi publiskajai apspriešanai Klimata likumprojektu, aģentūru LETA informēja KEM pārstāvji.
Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu, aktualizētu un vienuviet noteiktu klimata politikas regulējumu, tostarp noteikumus par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, oglekļa dioksīda piesaisti un pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Kā norāda ministrijas pārstāvji, likumprojekta mērķis ir veicināt klimata pārmaiņu un to negatīvo seku ierobežošanu Latvijā, nodrošinot virzību uz klimatneitralitāti un veicināt klimatnoturību. Likumprojekts nosaka dažādu tautsaimniecības nozaru pienesumu saistību izpildē vienā likumā.
Ministrija atgādina, ka Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti 2050.gadā. 2021.gada 14.jūlijā ES dalībvalstis vienojās par apņemšanos līdz 2030.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55%, pārskatīt un atjaunināt ES tiesību aktus un ieviest jaunas iniciatīvas, kā arī paplašināt emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, tajā iekļaujot jūras transportu, kā arī izveidot jaunu pastāvīgu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēkām un autotransportam. Šī sistēma tiks attiecināta uz fosilās degvielas piegādātājiem. Jaunā sistēma tiks ieviesta 2027.gadā, savukārt dalībvalstīm uzraudzība un ziņošana būs jāsāk jau 2025.gadā.
Saskaņā ar Latvijas starptautiskajām saistībām mūsu valsts tautsaimniecības nozarēs - mazā enerģētikā, transportā, rūpnieciskos procesos un produktu izmantošanā, lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030.gadam jāsamazina kopumā par 17% salīdzinājumā ar 2005.gadu. Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvijai noteiktais emisiju samazināšanas mērķis ir ceturtais zemākais. Igaunijai noteiktais samazinājuma mērķis ir par 24%, bet Lietuvai par 21% mazāk.
Siltumnīcefekta gāzes rodas no fosilā kurināmā izmantošanas enerģijas un produktu ražošanā, degvielas izmantošanas transporta sektorā, kā arī no darbībām lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, kā arī zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoros. Klimata pārmaiņas skar visu pasauli, tostarp Latviju, un tas ir nopietns drauds, kas ietekmē mūsu ikdienu un dzīves apstākļus, uzsver ministrijas pārstāvji.
Vienlaikus ar šo likumu tiek pārņemtas tiesību normas no likuma "Par piesārņojumu", tādējādi būtiski papildinot un uzlabojot esošā regulējuma tvērumu.
Likumprojektu plānots virzīt pieņemšanai Saeimā līdz šā gada beigām. Likumprojekta izstrādi pamato Parīzes nolīguma saistības saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, kas ir saistošas ne vien Latvijai, bet arī ES un citām pasaules valstīm, piemēram, Ķīnai, Japānai, Amerikas Savienotajām Valstīm un citām.