Raidījums: Priekšlikums par likumu banku piespiešanai samazināt procentu likmes izsauc draudus pārtraukt kreditēšanu

Mēģinot apkarot ļoti augsto inflāciju, Eiropas Centrālā banka jau ilgstoši palielina starpbanku procentu likmi, kas vairākus gadus bija nulle un pat negatīvs skaitlis, un patlaban starpbanku likme EURIBOR sasniedz jau 4%. EURIBOR palielināšana ne tikai kavē jaunu kredītu ņemšanu, bet ietekmē arī iepriekš izsniegtos kredītus.

Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas apkopotajiem datiem straujš procentu maksājuma apjoma pieaugums klientiem esot retums un lielākajai daļai kredītņēmēju pieaugums nepārsniedz 100 eiro. Savukārt tiem, kam pieaugums ir liels, bankas piedāvā restrukturēt aizdevumu. Tomēr iedzīvotāji sūdzas, ka banku pieprasītās komisijas par līguma grozījumiem ir lielākas nekā ieguvums no tiem.

EURIBOR pieaugums ievērojami palielina banku ienākumus un arī peļņu. Visticamāk, jau nākamgad to apliks ar uzņēmumu ienākuma nodokli, kas valsts budžetā ienesīs papildu 140 miljonus eiro. Taču kredītņēmēji no tā savos maciņos nekādu labumu neredzēs, tāpēc politiķi nolēmuši bankas piespiest samazināt procentu likmes, kas Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropā.

Banku aizdevumu likmju piedāvājumu sagatavo pati banka un iesniedz saskaņošanai Frankfurtē. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kurš ir arī Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis, apgalvo, ka riska komponentes aprēķins nav uzspiests no regulatora puses un tā ir pašu banku politika.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste raidījumā pieļāva, ka bankas pašas nevēlas uzņemties risku. "Risks, kas ir komercbanku bilancēs, ir starp zemākajiem visā Eiropas Savienībā. Banku klientu maksātspēja cauri visām krīzēm ir bijusi ļoti laba, nav pasliktinājusies, bet bankas šos kredītus ceno tā, it kā šie klienti būtu ļoti riskanti," pauda Rutkaste.

Tomēr bankas politiķu pēkšņo spiedienu samazināt likmes sauc par populismu, kas iet pret Eiropas Centrālās bankas politiku. To ieskatā neko jaunu nav jāievieš, jo kredītiestādēm jau ir instrumenti, lai palīdzētu saviem klientiem.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija vēlas izlēmīgāku rīcību. Tāpēc tā šonedēļ uzdeva Finanšu ministrijai izstrādāt jaunu likumu, ar kuru uz diviem gadiem banku procentu likmes samazinātu uz pusi.

Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars norādīja, ka bankas varētu iet šādu "riskantu soli", tomēr tajā tiek saskatīts vairāk negatīvu ilgtermiņa seku.

Tomēr līdzīgu soli jau spērusi Polija, kur aizdevumiem četrus mēnešus gadā nebūs jāmaksā procentu likmes. Citur vienošanās ar bankām notikušas labprātīgi, piemēram, Grieķijā kredītiestādes labprātīgi savas likmes samazinājušas par 0,2%. Latvijas situācijā tik mazs samazinājums gan neatstātu jūtamu ietekmi.

Kazāka ieskatā banku rīcība līdz šim ir bijusi samērā negribīga, samērā kūtra, līdz ar to, viņaprāt, administratīvi risinājumi būtu ļoti adekvāti. Tomēr Pastars uzsver, ka patlaban sarunās valdot populisms un paaugstināti toņi nevis konstruktīva sadarbība.

Ja Saeima nolems piespiedu kārtā regulēt banku kredītu cenas, tad Finanšu asociācija brīdina, ka daļa kredītiestāžu pārtrauks izsniegt jaunus aizdevumus, bet dažas var nolemt tirgu pamest vispār.

Rutkaste uzskata, ka šādi draudi nav jāuztver nopietni.

Šonedēļ pēc Ministru kabineta rīkojuma izveidota darba grupa, kas piedāvās savu risinājumu, kā palīdzēt hipotekāro kredītu ņēmējiem. Valdošais noskaņojums liecina, ka Saeimas Budžeta komisijas vadītāja Jāņa Reira (JV) vadībā Saeimā topošajam radikālajam risinājumam plaša atbalsta nebūs. Taču tas var mainīties, jo eksperti neizslēdz, ka šoziem stagnācija var pāraugt recesijā. Tādā gadījumā pieaugs arī sabiedrības spiediens.

Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien aicināja Finanšu ministriju (FM) kopā ar darba grupu līdz nākamajai otrdienai, 3.oktobrim, sagatavot likumprojektu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai, komisijas sēdē paziņoja tās vadītājs Reirs.

Komisijas vadītāja ieskatā labākais risinājums būtu atsevišķs likums ar dažiem pantiem nevis, piemēram, grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā vai Kredītiestāžu likumā. Šādu risinājumu atbalstīja arī FM un Saeimas Juridiskais birojs.