Menu
 

Klimata pārmaiņas – izdzīvos, kas pielāgosies Apriņķis.lv

  • Autors:  Arnis Švānfelds
  • Komentāri
Klimata pārmaiņas – izdzīvos, kas pielāgosies Zīmējums: Aigars Lapiņš. Foto: Arnis Švānfelds

Bieži minēts, ka uz Zemes ir tikai divas radības, kas apzināti maina apkārtējo vidi savās interesēs, – tas ir bebrs un cilvēks. Bebra intereses saistās ar uzplūdinājumu veidošanu, kas tam noder, lai ūdenī slēptos no plēsējiem, transportētu materiālus ēšanai un būvniecībai. Lai to panāktu, bebrs spēj izveidot inženiertehniski sarežģītas dambju sistēmas. Sacensībā par vides izmainīšanu cilvēks, pateicoties industriālajai revolūcijai, kopš 19. gadsimta izrāvies ievērojami priekšā. Klimata prognozes liecina, ka gaidāmais arktisko ledu kušanas radītais uzplūdinājums pārliecinoši parādīs bebriem, kurš uz pasaules ir galvenais inženieris.

Pirmoreiz klimata pārmaiņas kā problēma oficiāli un starptautiski tika atzītas 1979. gadā Ženēvā notikušajā pirmajā pasaules klimata mainības konferencē. Savā ziņā tas radības kronim ir pazemojoši – līdz tam aizvien labāk izdevās vidi pakļaut saviem mērķiem, taču nu ir skaidrs, ka kaut kas nogājis greizi un būs jāsadzīvo arī ar nevēlamām sekām. Cilvēka ietekme uz vidi ir milzīga, un nozīmīgākais klimata pārmaiņu "instruments" ir siltumnīcefekta gāzu izplūde atmosfērā (visbiežāk – ogļskābā gāze jeb CO2), ko rada saimnieciskā darbība, sevišķi – fosilā kurināmā izmantošana. Ja pagājušajā gadsimtā vēl bija dažādas versijas, kāds šis iespaids būs (kādu laiku pat dominēja pieņēmums, ka ogļskābā gāze pazeminās globālo temperatūru un ātri novedīs pie jauna leduslaikmeta), tagad valdošais ir uzskats, ka notiek tikai globālā sasilšana, precīzāk – klimata pārmaiņas, jo vidējais temperatūras pieaugums neizslēdz to, ka klimats vietām kļūs aukstāks un mainīsies arī citi faktori, piemēram, vēju stiprums un biežums, nokrišņu intensitāte, gadalaiku ilgums. Planētas vide ir ļoti būtiski izmainīta, un radības kronim – vides pielāgotājam – būs jāatceras par piederību visam dzīvajam, par ko Darvins rakstīja, ka izdzīvos tas, kas pielāgosies.


Mežu un kūdras purvu ugunsgrēku risks klimata pārmaiņu rezultātā ievērojami pieaugs. Attēlā – degums Kuldīgas apkārtnē.

Klimata pārmaiņas – vai nopietni?

Ja jau nepieciešams pielāgoties, svarīgs jautājums ir, vai "parastais cilvēks" klimata pārmaiņas vispār uztver kā nopietnu problēmu. Visi aptaujātie eksperti uzsver – kopumā sabiedrības informētība par klimata pārmaiņām pieaug. Piemēram, biedrības «Baltijas vides forums» vides eksperte Daina Indriksone teic, ka pirms gadiem desmit klimata pārmaiņas Latvijas cilvēkiem nešķita aktuāla tēma, bet tagad situācija ir mainījusies – cilvēki tiek gan informēti, gan arī paši sāk pievērst uzmanību neparastākiem laikapstākļiem. 2016. gadā pētījumu centrs "SKDS" pēc Baltijas vides foruma pasūtījuma veica sabiedriskās domas aptauju. Galvenie secinājumi, kas tika gūti: visbiežāk ar jēdzienu "klimata pārmaiņas" atbildētāji saprot gaisa vidējās temperatūras celšanos, tad seko ekstremālu laikapstākļu biežuma palielināšanās. Visvairāk – 48 procenti – aptaujāto uzskatīja ka klimata pārmaiņu cēlonis ir gan dabas procesi, gan cilvēka rīcība, bet trešdaļa aptaujāto bija pārliecināti, ka pie vainas ir tikai cilvēka rīcība. Tādu, kas domā, ka pārmaiņām nav nekādas saistības ar cilvēka rīcību, ir 13 procenti. Svarīgs ir arī jautājums, vai nepieciešams kaut ko darīt, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi, un, atbildot uz to, 68 procenti aptaujāto atzina, ka kaut kas ir jādara, turklāt 44 procenti no tiem uzskata, ka nepieciešama pat ātra darbība. Daina Indriksone gan komentē, ka uzskatam par rīcības nepieciešamību ir ļoti būtisks nosacījums, vai ir jārīkojas kādam abstraktam «citam», vai arī rīcība tiek prasīta no aptaujātā personiski. Zināms, ka vieglāk atbalstīt rīcību, kas jāīsteno kādam citam, bet pavisam cita aina paveras tad, ja cilvēks saprot, ka nepieciešams rīkoties arī pašam. Kopš pētījuma veikšanas pagājuši gandrīz divi gadi, un ticams, ka situācija ir mainījusies labākas informētības virzienā.

Savukārt uzņēmējiem klimata pārmaiņu problemātika jau ir ne tikai interesanta, bet arī nepieciešama biznesa sastāvdaļa, uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.

Pārmaiņu pietiks visiem

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) klimatologs Edgars Maļinovskis stāsta, ka klimata pārmaiņas ietekmēs it visas nozares, bet cilvēks ikdienā vispirms izjutīs tās, kas izpaudīsies vistiešāk. Var prognozēt, ka gaidāmi izteiktāki karstuma viļņi, kopumā paaugstināta gaisa temperatūra, sevišķi ziemā, izmainīts nokrišņu daudzums un to režīms, kopumā neierasti laikapstākļi un izmainīti sezonu garumi. Kā vienkāršu piemēru laikapstākļu izmaiņu sekām Edgars Maļinovskis min, ka ziemā, temperatūrai ilgstoši turoties ap nulli, radīsies papildu problēmas ar grantētajiem ceļiem. Stipra ietekme būs uz civilo aizsardzību, arī uz lauksaimniecību, būvniecību un citām nozarēm.

Pēc LVĢMC mājaslapā pieejamās informācijas, 1960.–2010. gadā vidējā gaisa temperatūra Latvijā augusi par 0,7 grādiem (visvairāk ziemā). Līdz 2100. gadam tā varētu paaugstināties par 3,4–5,5 grādiem. Līdz gadsimta beigām dienu bez atkušņiem skaits ziemā samazināsies līdz 40–50 dienām 2011.–2040. gadā.

Kopš 1961. gada Latvijā nokrišņu daudzums ir palielinājies vidēji par 39 milimetriem. Līdz gadsimta beigām tas pieaugs par 10–15 procentiem. Vislielākais pieaugums gaidāms ziemā – nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārijā pat par 35–51 procentu, savukārt vasarā dažviet būs novērojama nokrišņu daudzuma samazināšanās.

Līdzšinējais veģetācijas sezonas ilgums Latvijā bijis 170–240 dienas. Vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās ietekmē tas pagarināsies vidēji par 1–2 mēnešiem!


Koksnes pieaugums Latvijas mežos klimata pārmaiņu dēļ būs ātrāks.

Stratēģijai būt

Latvijai top nacionāla līmeņa ilgtermiņa plānošanas dokuments "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģija līdz 2030. gadam". Stratēģija ir izstrādes stadijā, un tā pieejama Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļvietnē www.varam.gov.lv. Stratēģijas virsmērķis ir "mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību klimata pārmaiņu ietekmē un izmantot klimata pārmaiņu piedāvātos ieguvumus". Tās aprakstošā daļa vien ir ļoti interesants dokuments ar datu apkopojumu un scenārijiem, ko ieteicams izlasīt katram interesentam. Stratēģijā analizēti iespējamie klimata pārmaiņu riski, apkopoti dati par gaidāmajiem zaudējumiem, prognozēts, kas būs lielākie cietēji un ko varam darīt. Daži interesanti aprēķini no stratēģijas: visās jūras piekrastes pilsētās Latvijā uzplūdu radīto bojājumu ēkām ikgadējais zaudējumu pieaugums laika periodā no 2040. līdz 2070. gadam varētu būt aptuveni 1,5 miljoni eiro gadā, bet gadsimta beigās (2070.–2100. gadā) varētu sasniegt vidēji 3 miljonus eiro gadā. Mežu un kūdras ugunsgrēku risks klimata pārmaiņu kontekstā tiek prognozēts kā risks ar vidējām sekām, bet ar ļoti augstu varbūtību (atcerēsimies šā gada meža ugunsgrēkus), savukārt vētru un vējgāžu risks tiek prognozēts ar smagām sekām un vidēju varbūtību. Interesanti, ka zaudējumus jau tagad rada tāds it kā eksotisks iemesls kā karstuma ietekmē radies dzelzceļa sliežu izliekums, kura dēļ jāsamazina vilcienu kustības ātrums.

Pamatā – finanses

Nopietnas izmaiņas visās nozarēs nevarēs panākt bez izmaiņām vispirms jau finanšu sektorā. Ilze Prūse stāsta, ka vairāki Eiropas Savienības regulu projekti paredz prasības investīciju portfeļiem ilgtspējas nodrošināšanai un finansēšanai, arī apdrošināšanas jomai noteikti būs jāņem vērā klimata pārmaiņu radītie riski. Klimata politikas finansēšanai ar grantiem būs par maz. Gaidāms, ka būs jāievieš izmaiņas normās, standartos, nodokļu politikā un citur, lai sasniegtu mērķi – siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu – un veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tomēr arī ar to visu būs par maz. Eiropas Komisijas viceprezidents, Eiropas Savienības komisārs ar atbildību par eiro un sociālo dialogu, vēlāk arī Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Žana Kloda Junkera vadītajā komisijā Valdis Dombrovskis ir paziņojis, ka ar publisko finansējumu nepietiks, būs nepieciešama privātā kapitāla piesaiste.


Viena no redzamākajām klimata pārmaiņu izpausmēm ir un būs krastu erozija. Attēlā – jūras krasts netālu no Jūrkalnes.

Klimata politiku – dzīvē

Pielāgošanās klimata pārmaiņām prasīs rīcību visos līmeņos – gan starptautiskā, gan Eiropas Savienības valstu, gan reģionālā. Pārmaiņu efekti ir mainīgi laikā un vietā, tāpēc tie visvairāk izpaudīsies vietējā līmenī. Ilze Prūse stāsta, ka ES politika, kas nosaka klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos, tiek integrēta visās jomās. Praksē tas nozīmē, ka klimata politikas prasības būs uz palikšanu un rīcība ikdienā var izpausties dažkārt neierastā veidā. Karstuma viļņi arī Latvijā liks domāt par dzeramā ūdens pieejamību sabiedriskās vietās, par zaļajām zonām un iespēju atvēsināties karstā laikā – šajā ziņā jutīgākā sabiedrības daļa ir vecie cilvēki un bērni. Palielināts nokrišņu daudzums radīs nepieciešamību pēc atbilstošas jaudas ūdens novadīšanas sistēmām. Joma, kas tieši saistīta ar klimata pārmaiņām, ir teritoriālā plānošana. Tajā daudz kas atkarīgs no vietējiem apstākļiem – reljefa, augsnes, atrašanās vietas pie ūdenskrātuvēm un citiem. Jūras krastu noskalošana un plūdu riski jau tagad Latvijā ir aktuāli – šogad, piemēram, nobruka Baltā kāpa Saulkrastos, jūra vai ik gadu paņem daļu Latvijas sauszemes rietumu piekrastē, bet klimata pārmaiņas šīs parādības padarīs ātrākas un bīstamākas. Krastu eroziju novērst nevaram, bet to nobrukumi gar jūru apdraud gan īpašumus, gan arī cilvēku dzīvību, un tas ir jāņem vērā, plānojot attīstību. Karstuma viļņi liek domāt arī par māju kvalitatīvu siltināšanu – lai tā ne tikai nelaistu iekšā aukstumu ziemā, bet arī pasargātu no karstuma vasarā. Jāatceras, ka pasaulē vairāk enerģijas tiek patērēts mājokļu dzesēšanai nekā apkurei. Kopumā klimata pārmaiņas ir iemesls pārskatīt būvniecības normatīvus, jo daudzi pamatojas uz pagājušajā gadsimtā, līdz 1960. gadam, iegūtiem meteoroloģiskajiem datiem.

Viena no nozarēm, ko visvairāk ietekmēs klimata pārmaiņas, ir lauksaimniecība. Tai ir gan izteikti apdraudējumi, piemēram, ekstremālāku laikapstākļu biežuma pieaugums, siltāka laika piemērotība kaitēkļiem un citi faktori, gan iespējas, piemēram, veģetācijas perioda pagarināšanās, iespējas audzēt jaunas šķirnes un kultūras, palielināt ražību. Jāatzīmē, ka jau iepriekšējos gados lauksaimniecībā piedzīvoti iespaidīgi laikapstākļu radīti zaudējumi. Pēdējo 16 gadu laikā (2016. gada aprēķini) Latvijas lauksaimnieki ir saņēmuši valsts atbalstu gandrīz 60 miljonu eiro apmērā sakarā ar nelabvēlīgu klimata apstākļu radītajiem zaudējumiem. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes locekle Agita Hauka teic, ka laikapstākļi skaidri parāda nepieciešamību ņemt vērā klimata pārmaiņas lauksaimnieciskās darbības plānošanā. Nepieciešamību būt gataviem ļoti nopietni uztver arī ES un vietējās institūcijas, pie tā nopietni strādā gan Zemkopības ministrija, gan lauksaimnieku organizācijas. Diezgan pamācoša bija šā gada vasara ar lielo karstumu un sausumu, kas lika saimniecību īpašniekiem pārdomāt specializēšanās virzienus. Grūtāk šādos laikapstākļos klājas graudu audzētājiem, labāk tiem, kam ir dažādota lauksaimnieciskā ražošana. Temats par saimniecību saimniekošanas virziena izvēli sevišķi skatīts lauksaimnieku mācībās. Klimata politikas nostādnes ir iekļautas lauksaimniecības zaļināšanas pasākumos. Agita Hauka uzskata, ka ES institūcijas uzmanīgi seko līdzi tam, kā šī politika tiek īstenota Latvijā un lai tā netiktu izmantota tikai kādas šaurākas lauksaimnieku grupas interesēs.

Vai zināšanas par prognozētām klimata pārmaiņām noderēs arī nespeciālistiem – ikvienam Latvijas iedzīvotājam? Noteikti vērts apsvērt sava īpašuma, dzīvesvietas atrašanās risku piekrastes vai plūdu zonā. Jāņem vērā, ka tiek prognozēta lielāka Laimas slimības izplatība, tādēļ, ejot mežā, vērts padomāt par aizsardzības līdzekļiem pret ērcēm. Siltāki laikapstākļi var izraisīt arī citus, jaunus veselības riskus, tas var būt saistīts ar karstuma viļņiem un infekcijas slimībām. Ēku siltināšana un ūdeņu novadīšanas sistēmu atbilstība laikapstākļiem ir vienlīdz svarīgas gan publiskām, gan privātām celtnēm. Katru iedzīvotāju atkarībā no dzīvesvietas, vecuma, dzīves stila un citiem faktoriem klimata pārmaiņas var skart atšķirīgi, tāpēc vērts sekot līdzi sev sevišķi aktuālai informācijai.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.