Veselības indekss: Katrs septītais Latvijas iedzīvotājs miegā krāc
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - publicitātes
Teju katrs septītais (15%) Latvijas iedzīvotājs – 21% vīriešu un 10% sieviešu – miegā krāc, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Miega apnojas speciālists Jānis Labucis apstiprina, ka krākšana vīriešiem raksturīga divtik biežāk nekā sievietēm.
Ārsts skaidro, ka krākšana pati par sevi cilvēkam ļaunumu nenodara, ja vien tās iemesls nav elpošanas traucējumi miegā jeb miega apnoja (pēkšņa elpošanas apstāšanās miega laikā), kas var radīt dzīvībai bīstamas veselības problēmas – sirds un asinsvadu slimības, var veidoties asins trombi, palielinot miokarda infarkta risku.
Eksperts skaidro, ka izteikta pazīme, kas var palīdzēt atšķirt miega apnoju no nekaitīgas iekrākšanās, ir elpošanas pauzes miegā, to dēļ slimnieki nereti nemierīgi guļ un miegā daudz grozās. Nereti pacienti paši nejūt un neapzinās, ka cieš no miega apnojas, visbiežāk šīs veselības problēmas novēro līdzcilvēki.
J.Labucis stāsta, ka cilvēki iedalāmi trijās grupās – tādi, kas guļ mierīgi un nekrāc; tādi, kuri miega laikā mēdz skaļāk elpot vai iekrākties, taču bez elpošanas traucējumiem; un tādi, kas krāc tieši elpošanas traucējumu dēļ: “Elpošanas traucējumus miegā var veicināt anatomiskas īpatnības, proti, šauri augšējie elpceļi, nozīme ir arī ģenētiskai nosliecei – kaulu un audu īpatnībām, bet visbiežākais cēlonis miega apnojai ir liekais svars, kas rada papildu spiedienu uz augšējiem elpceļiem, tos sašaurinot. 80–90 % gadījumu, ja cilvēkam ir liels liekais svars, visticamāk, būs arī elpošanas traucējumi miegā.”
Indekss rāda, ka teju divreiz biežāk krākšana raksturīga personām ar neveselīgu dzīvesveidu – šajā grupā miega laikā krāc 21 %, kamēr cilvēku ar veselīgu dzīvesveidu vidū – 13 %. Ļoti skaļa krākšana lielākajā daļā gadījumu liecina par elpošanas traucējumiem miegā, īpaši, ja cilvēkam ir arī liekais svars.
Veselības indeksa dati liecina, ka, jo vecāks cilvēks, jo biežāk šāda problēma raksturīga, tomēr krākt miega laikā mēdz arī katrs desmitais (10 %) 18 – 24 gadu vecumā. Krākšana raksturīga arī katram piektajam (19 %) iedzīvotājam 45 – 75 gadu vecumā. J. Labucis skaidro, ka no elpošanas traucējumiem miegā un to izraisītas krākšanas cieš visas vecuma grupas. “Ļoti būtiski ir miega apnoju ārstēt 25–50 gadus veciem pacientiem, jo tas ir produktīvais vecums, kad cilvēki ikdienā strādā, ap 25 gadu vecumā parasti sāk domāt par ģimenes veidošanu, un neārstēti elpošanas traucējumi var ievērojami samazināt dzīves kvalitāti, mazināt darba spējas – ar to nevajag sadzīvot un samierināties.”
Speciālists stāsta, ka terapijas metodes ir dažādas un ļoti individuālas –piemēram, pieejamas dažādas palīgierīces, kas notur elpceļus vaļā, bet dažkārt nepieciešama var būt arī ķirurģiska iejaukšanās.