Ceļojums. Viļānu klosteris un ziedus mīlošais priesteris Apriņķis.lv
- Autors: Antra Gabre
Foto – Antra Gabre, rezeknesnovads.lv
Iespējams, būs cilvēki, kas apgalvos, ka ir redzējuši visus Latvijas nostūrus. Ja jūs starp tiem neesat, tad Viļāni ir apmeklēšanas vērti. Ir cilvēki, kuri grib zināt, kur lētāk paēst, izdevīgāk atpūsties, bet nevēlas atcerēties vēsturiskus faktus. Ir cilvēki, kuriem ir patikšana iedziļināties tās apdzīvotās vietas, kuru viņi apmeklē, vēsturē. Viņi var doties uz Viļāniem, kur var apvienot patīkamo ar lietderīgo.
Eiropas nozīmes piemineklis
Viļānu dibināšanas gads nav īsti zināms. Pirmo reizi Viļāni ar nosaukumu Wielona minēti kādā nomas līgumā 15. gadsimta izskaņā. Zināms arī tas, ka nākamā gadsimta sākumā muiža, kas bija viena no lielākajām Latgalē, ceļojusi no viena īpašnieka pie nākamā. Kad Viļānu muiža nonāca muižnieka Miķeļa Rika rokās, tika uzcelts klosteris un Svētā Erceņģeļa Miķeļa baznīca. Tā aizvien ir Viļānu apmeklētāju iecienīts apskates objekts, un Viļānu baznīca un klosteris ir atzīti par Eiropas nozīmes kultūras pieminekli.
Tikai četri mūki
Pirmoreiz ieraugot Viļānu dievnamu, daudzi teiks, ka tas līdzinās Aglonas bazilikai. Aiz balti krāsotas sētas ir spoži balta baznīca, tālāk teritorijā noslēpies klosteris un skaists dārzs. Rožu dārzs, ja trāpāties šo puķu karalieņu ziedēšanas laikā, bet ne mazāk krāšņs arī tad, kad karaliskās puķes ziedi savu mūžu nodzīvojuši.
Klosterim ir senas tradīcijas, un tieši no šejienes aizsākusies mariāņu kongregācijas darbība visā Latvijā. Te pagājušā gadsimta 20. gados pirmie ieradās mariāņu mūki – priesteri Benedikts Skrinda un Broņislavs Valpitrs. Pirms tam – 18. gadsimta vidū – pēc Rika ielūguma Viļānos saimniekoja bernardīņu mūki. Tolaik klostera bibliotēkā bija 463 garīga satura grāmatas latīņu, poļu un latviešu valodā.
Mūsdienās vairs nepateiksi, ka 1944. gadā vācu karaspēks uzspridzināja lielāko daļu klostera. Toties nevajadzētu justies pārsteigtiem par to, ka padomju laikā klosterī bija iekārtots skolas internāts un mācību kabineti, dzīvokļi un šautuve. Kopš 80. gadu beigām klosterī mīt mariāņi, un tas ir lielākais vīriešu klosteris Latvijā. Lai gan lielākais, pašlaik tajā dzīvo vien četri mūki. Kādreiz bija desmit reižu vairāk. Tomēr, pateicoties Viļānu mariāņu klostera priekšniekam tēvam Benediktam, klostera rožu dārzs ir izslavēts tuvu un tālu. Pats tēvs Benedikts jeb prāvests Rinalds Stankēvičs apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Klīdzējs, Streičs un “Cilvēka bērns”
Literatūras zelta fonda pārzinātājiem Viļāni varētu šķist apmeklēšanas vērti tāpēc, ka baznīcu apmeklējusi rakstnieka Jāņa Klīdzēja ģimene. Ja gribas redzēt, kur uzņemti režisora Jāņa Streiča filmas “Cilvēka bērns” kadri, tad jāizskrien neliels riksis ārpus Viļāniem līdz Rikavas pagastam, kur šogad 6. maijā, Jāņa Klīdzēja dzimšanas dienā, tika atklāts atjaunotais Kurpinīku krucifikss, kas kādreiz atradies rakstnieka dzimtas māju pagalmā. Krucifiksu dēvē arī par “Boņuka krustu”, jo pie tā filmēta Boņuka lūgšana Dievmātei filmā “Cilvēka bērns”, kas uzņemta pēc Jāņa Klīdzēja romāna. Arī Jānis Streičs bērnībā esot lūdzies pie Kurpinīku krucifiksa.
Kurpinīku krucifikss ir nezināma autora darbs, piemineklis tautas amatnieka prasmēm. Tiek uzskatīts, ka tas, tāpat kā kokā grieztā Kristus figūra, darināts 19. gadsimta beigās. Savulaik krucifiksu atjaunojuši vietējie iedzīvotāji, bet pēc vētras 2021. gadā nācās remontēt krucifiksa nojumi un visbeizot atjaunot arī Kristus figūru. Krucifikss ir iekļauts Rēzeknes novada tūrisma objektu sarakstā, un varam gaidīt, kad krucifikss nonāks arī valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā.
Savs brīnumainais krusts
Viļānu baznīcā atrodas par brīnumaino dēvēts krusts. Tas izglābies dievnama ugunsgrēkā, kurā sadedzis gandrīz viss, kas gatavots no koka. Tagad pie krusta cilvēki novieto pateicības zīmes jeb votas – par to, ka viņu dzīvē noticis brīnums, piemēram, cilvēki neticamā veidā tapuši dziedināti. Pateicoties šim krustam, Viļānu baznīcu apmeklē daudz svētceļotāju.
Viļānu baznīcā ir arī Svētā Krusta relikvija – skaida no krusta, pie kura pienaglots nomira Jēzus. Jāteic, ka Svētā Krusta relikvijas – skaida no krusta un Jēzus asins lāse – atrodamas daudzos klosteros un dievnamos arī ārpus Latvijas, un varbūt var ticēt, ka tās tiešām ir skaidas no gadu tūkstošiem sena koka krusta. Tomēr svētceļotājiem šīs relikvijas ir nozīmīgas, un arī Viļānu dievnams ir unikāls, jo Latvijā ir tikai divas baznīcas, kurās uzglabā Svētā Krusta relikvijas – Viļānos un Grebenščikova vecticībnieku draudzes Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcā Rīgā.
Acīm redzamais un neredzamais
Tūristiem un vienkārši Viļānu klsotera rožu dārza apmeklētājiem visas telpas netiks atvērtas. Toties drīkstēs ielūkoties Sveču kapelā, Svētās Terēzes no Bērna Jēzus kapelās, bet kapelā, kas veltīta dvēselēm šķīstītavā, varēs nolikt sveci. Baznīcas pagrabos ir kapela, kas veltīta nedzimušajiem bērniem. Varēs iziet Krusta ceļu, piestāt Fatimas Dievmātes godam veltītajā grotā...
Ja tūristiem laimējas nonākt kādā no klostera pagalmiem un viņi ierauga runātīgu vīru, kurš piedāvā saldējumu, tad tas ir tēvs Benedikts. Viņš pats to gan neteiks...
