Kāpēc vajag "Progresīvos"? Apriņķis.lv
- Autors: Liene Ozola
Autors - Agris Liepiņš
Šonedēļ sāksies valdības veidošanas otrais raunds, un aktuālākais jautājums ir, vai "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" sadarbosies ar partiju "Progresīvie" valdības darbā. "Jaunā Vienotība" sarunās vairāk aizstāv plašākas koalīcijas veidošanu, savukārt Nacionālajai apvienībai un "Apvienotajam sarakstam" ir visai noraidoša attieksme pret "Progresīvajiem", atzīstot ideoloģiskās pretrunas ar kreisi liberālo politisko spēku.
Pēc Kariņa vārdiem, pašlaik ir agrīnā valdības veidošanas stadija, kad "uz galda" tiek likti iecerētie darbi un redzējums, kā tos paveikt. Jau pirmajās pēcvēlēšanu dienās, uzstājot uz četrām darbu prioritātēm, pašreizējais valdības vadītājs ļāva nojaust, ka vēlēsies veidot valdību no četriem politiskajiem spēkiem, taču publiskā retorika neļauj saprast šīs vēlmes dziļākos iemeslus. Kariņam noteikti ir zināma Nacionālās apvienības uzskatu atšķirība no kreisi liberālā "Progresīvo" politiskā kursa, tāpēc viņa un arī Valsts prezidenta Egila Levita uzstājība veidot kopīgu valdību ar "Progresīvajiem" var būt skaidrojama vienīgi ar sabiedrībai nezināmas informācijas esību. Kariņa izteikumi medijos par to, ka viņam ir svarīgi, lai tiek izveidota spēcīga valdība, un ka šim mērķim valdības koalīcijā vajag iesaistīt visus valstiski domājošos spēkus, maz ko pasaka par dziļākajiem iemesliem valdības darbā iesaistīt bez šāda darba pieredzes esošos "Progresīvo" pārstāvjus.
Mājieni par to, ka ideoloģiskās atšķirības starp konservatīvajiem spēkiem – Nacionālo apvienību un "Apvienoto sarakstu" – un "Progresīvajiem" būtu pārvaramas, īsti neiztur kritiku, vēl jo vairāk, ņemot vērā uzskatāmo piemēru 14. Saeimas vēlēšanās, kurās viens no lielākajiem zaudētājiem – partija "Konservatīvie" – var "pateikties" vēlētājiem par novēršanos no šī politiskā spēka lielā mērā tieši idejiskās nodevības dēļ. Šīs partijas vēlētājs nebija aizmirsis Civilās savienības likuma projekta iniciatīvu, kuru aktīvi virzīja "Konservatīvo" tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Tāpēc ne Nacionālā apvienība, ne "Apvienotais saraksts" nevar riskēt ar savu vēlētāju, tik klaji brāļojoties ar kreisi liberālo politisko spēku, turklāt premjers nevar to nezināt. Un šajā valdības veidošanas stadijā Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" pozīcijas ir daudz skaidrākas un izprotamākas nekā premjera Kariņa un Valsts prezidenta Levita uzstājīgā vēlme aicināt "Progresīvos" pilnvērtīgā valdības darbā.
Iespējams, šīs nedēļas valdības veidošanas sarunas un pēc tām sekojošie publiskie izteikumi viesīs lielāku skaidrību, kāpēc premjers un Valsts prezidents tik uzstājīgi vēlas iebīdīt "Progresīvos" valdībā, taču pagaidām ierindas pilsoņiem nākas apmierināties tikai ar vispārīgām frāzēm un runu fragmentiem.
Atgādinām, ka 14. Saeimas vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza "Jaunā Vienotība", kas ieguva 26 mandātus, Zaļo un Zemnieku savienība ieguva 16, "Apvienotais saraksts" – 15, Nacionālā apvienība – 13, "Stabilitātei!" – 11, "Progresīvie" – 10 un "Latvija pirmajā vietā" 9 mandātus.