Informatīvais ziņojums par skolu tīkla optimizāciju publiskā apspriešanā nonāks jūlija vidū

IZM Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Ance Jaka norādīja, ka sabiedrību tuvākajā laikā plānots informēt par to, kā līdz 15.augustam norisināsies informatīvā ziņojuma pilnveide un izstrāde.

Šonedēļ, no 12. līdz 14.jūnijam, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti viesojās IZM, lai pilnveidotu izglītības kvalitātes monitoringu un nostiprinātu datos balstītu pieeju, veidojot efektīvu ilgtspējīgu skolu tīklu vispārējā izglītībā.

Darba semināros OECD eksperti demonstrēja labās prakses piemērus datos balstītai izglītības rīcībpolitikai no OECD dalībvalstīm, lai kopā ar IZM pārstāvjiem padziļināti apzinātu Latvijas situāciju virzībā uz skolu tīkla reorganizāciju.

Ņemot vērā OECD ekspertu ieteikumus, IZM plāno mainīt pieeju tam, kā tiks kategorizētas pašvaldības - ja iepriekš bija iecerēts to veikt pēc skolēnu blīvuma, tad tagad pašvaldības kategorizēs pēc urbanizācijas, atklāja Jaka, piebilstot, ka skolu tīkla reformas pieeja un ministrijas piedāvājums pašvaldībām pēc būtības nemainīsies.

IZM pārstāve atzīmēja, ka šobrīd tiekot apkopoti OECD ieteikumi, paredzot, ka tas aizņems ilgāku laiku, jo saistās ar milzīgu apjoma datu apstrādi.

Jau ziņots, ka valdība uzdeva IZM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm līdz 15.augustam izstrādāt informatīvo ziņojumu par skolu tīklu optimizāciju.

IZM rosina valstij pārņemt skolu kartēšanas funkcijas, lai centralizēti pieņemtu lēmumus par skolu izvietojumu 7.- 12.klašu posmā pašvaldībās. Pašlaik pašvaldības ir atbildīgas par visu skolu tīklu, savukārt pedagogu atalgojumu pamatā piešķir valsts.

Galvenie rādītāji, kas raksturo efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu, IZM ieskatā, ir sasniedzamība atkarībā no izglītības posma, skolēnu skaits klašu grupās atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā un pedagoģiskā personāla kapacitāte.

IZM lēš, ka, optimizējot skolu tīklu, līdzšinējo izglītības pakāpi 7.- 12.klašu izglītības posmā varētu zaudēt ap simts skolas.

Savukārt uz 20 izglītības iestādēm attāluma vai iedzīvotāju blīvuma dēļ izstrādātie kritēriji neattiektos.

Uz IZM izstrādātajiem kritērijiem tikšot balstīts finansēšanas modelis, kas saistīts ar programmu finansējumu, pie kura izstrādes šobrīd strādā ministrija.

IZM piedāvātajiem kritērijiem valdības sēdē kritiku izteica Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komisijas priekšsēdētāja, Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnece sociālo lietu, veselības aizsardzības, kultūras, izglītības un sporta jautājumos Rita Vectirāne (ZZS), atzīmējot, ka neesot saprotams, ko nozīmē IZM uzstādītais mērķis "kvalitatīva izglītība par saprātīgu samaksu". IZM vīzijā iztrūkstot arī izglītības iestāžu kapacitātes vērtējums.

Tāpat neesot skaidrs, kāpēc tiek sadalīts pamatskolas posms, jo Latvijā esot noteikta obligāta pamatizglītība jeb 1.-9.klašu posms.

IZM jau ilgstoši cenšas panākt skolu ar mazāku skolēnu skaitu reorganizāciju, jo saskata iespējas šādi ietaupīt budžeta līdzekļus, kurus varētu novirzīt skolotāju algu celšanai. Šādi plāni allaž ir sastapušies ar pašvaldību pretestību, kas savukārt argumentē, ka skolu slēgšana nozīmējot apdzīvoto vietu izmiršanu reģionos.