Ekrāns bērnam – mācību rīks, nevis aukle Apriņķis.lv
- Autors: Anete Andersena, Norvēģijas pirmsskolas “Læringsverkstedet Bjørnsrud Skog” pedagoģiskā vadītāja
Foto - publicitātes
Mūsdienās plaši tiek diskutēts par tehnoloģiju integrēšanu mācību procesā un to, kā veicināt bērnu un jauniešu izpratni par jēgpilnu tehnoloģiju lietošanu. Vienlaikus ir skaidrs – tehnoloģijas mūsu dzīvēs ir uz palikšanu, tostarp mācību procesā, sākot no pirmsskolas līdz pat augstākajiem izglītības līmeņiem, bet no mums pašiem ir atkarīgs, kā tās pielietosim – vai tehnoloģijas būs veids, kā panākt, lai bērns ir kluss un netraucē pieaugušos, vai arī instruments, lai mācītos, izzinātu pasauli un interesanta piedzīvojuma veidā iegūtu jaunas zināšanas un prasmes?
Balanss starp tehnoloģijām un grāmatām
Nav noslēpums, ka laikmetā pirms tehnoloģijām, kurā uzaugusi liela daļa no mums, bija daudz vieglāk likt lietā iztēli – rotaļlietas bija vienkāršas un, lai tās “atdzīvotos” un “sarunātos ar mums” bija jāļauj vaļa savai fantāzijai. Šobrīd, kad liela daļa rotaļlietu balstās tehnoloģijās un pat mākslīgajā intelektā, tās jau realizē lielu daļu bērnu iztēles un nemudina bērnus “ieslēgt” savu iztēli.
Starp lellēm, kas ir teju kā dzīvi cilvēki, suņiem – robotiem un citiem tehnoloģiju brīnumiem, grāmata bērnam var šķist garlaicīga. Īpaši, ņemot vērā, ka bērni, kuri šobrīd mācās pirmsskolā un jaunākajās klasēs skolā, nav pieredzējuši pakāpenisku tehnoloģiju attīstību, bet gan piedzimuši laikmetā, kurā teju ikvienā dzīves jomā pieaug tehnoloģiju loma. Ideālā variantā bērna dzīvē jābūt gan tehnoloģijām, pie nosacījuma, ka tās tiek lietotas jēgpilni, gan grāmatām, ļaujot izbaudīt pieredzi, ko rada jaunas grāmatas paņemšana rokās, lapu šķirstīšana, krāsainas ilustrācijas, kas palīdz iztēlē vizualizēt izlasīto.
Tehnoloģijas mācībās nenozīmē datoru katram bērnam
Tehnoloģijas sniedz virkni priekšrocību un, pareizi pielietotas, tās radošā veidā var veicināt zināšanu un prasmju apgūšanu. Tas gan nenozīmē, ka jau pirmsskolā katram bērnam jāiedod planšete un jāļauj brīvi darboties. Ja vienā pirmsskolas grupā ir dators un projektors kā palīgrīks, un skolotājiem ir idejas, kā to likt lietā - bērniem būs interesanti mācīties, savukārt skolotāji varēs ietaupīt laiku mācību materiālu sagatavošanai par attiecīgo tēmu. Ar dažādiem radošiem uzdevumiem, video un attēliem var apgūt teju ikvienu tēmu – dabu, mākslu, mūzikas instrumentus, apģērbu, skaitļus, burtus un daudz ko citu.
Paradumu maiņa un izpratne par dabu
Norvēģijā pirmsskolās šobrīd tiek izmantoti Latvijā radīti mācību materiāli, kas izstrādāti privātajā pirmsskolā “CreaKids” un pieejami inovatīvu resursu vietnē www.hapykids.lv. Vietnē pieejamas 9 mācību kopas ar 10 uzdevumiem katrai un pieredze liecina, ka bērni ar prieku un aizrautību iesaistās digitāla satura uzdevumu veikšanā. Digitālie mācību materiāli palīdz arī paradumu maiņas veidošanai, izpratnes veicināšanai par dabas aizsardzību, kā arī bērna emocionālās labklājības veidošanai. Tas palīdz veicināt arī bērnu izpratni par digitālo higiēnu un kiberdrošību.
Laiks ekrāniem un pastaigām svaigā gaisā
Protams, svarīgi atcerēties, ka visas dienas garumā nevar būt tikai nodarbības pie ekrāniem – svarīgi plānā iekļaut arī spēles svaigā gaisā, pastaigas, kurās var integrēt dažādus uzdevumus, dziesmas, dejas, dažādas fiziskās aktivitātes un arī laiku, kad bērni var brīvi izvēlēties spēles un rotaļas. Katrai minūtei bērna dienaskārtībā nav jābūt izplānotai, jo tieši brīžos, kad mums šķietami ir garlaicīgi, mēs ļaujam vaļu iztēlei un radošumam.