Ekonomists: Patēriņa cenas Latvijā jūlijā pieaugušas elektroenerģijas sadales tarifu dēļ Apriņķis.lv
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, AS "Citadele banka" ekonomists
Foto - publicitātes
Inflācija Latvijā turpina strauji samazināties, un pirmo reizi kopš 2021.gada oktobra tā ir noslīdējusi zem 7%. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada jūlijā patēriņa cenas Latvijā bija par 6,4% augstākas nekā pirms gada. Tomēr pārsvarā elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu pieauguma dēļ kopējais patēriņa cenu līmenis Latvijā jūlijā pieauga par 0,7%. Lai arī “Nord Pool” sistēmā elektrības cena Latvijā jūnijā samazinājās par 15%, elektroenerģijas cena kopumā pieauga par 17,6% salīdzinājumā ar jūniju. Bez sadales tīklu tarifu kāpuma patēriņa cenas Latvijā jūlijā būtu palikušas jūnija līmenī, un gada inflācija būtu jau noslīdējusi zem 6%.
Inflācija Latvijā noteikti turpinās samazināties, un, piemērām, pārtikas cenas Latvijā jūlijā saruka par 1,2%. Mēneša laikā dažādu eļļu, augļu un dārzeņu cenas Latvijā samazinājās par 2–5%, un pārtikas cenu kritums Latvijā, visticamāk, turpināsies arī augustā. Latvijā jūlijā par nedaudz vairāk nekā 2% samazinājās arī siltumenerģijas un cietā kurināmā cenas, un arī šim cenām ir potenciāls turpināt krist. Pašreizējās siltumenerģijas cenas, kas pārsvarā ir 80–130 eiro par megavatu, ir ievērojami zemākas nekā pērn, taču tās nevaram uzskatīt par zemām. Dabasgāzes cenas Eiropas biržās šobrīd ir zem 30 eiro, un, ja Eiropā līdz ziemai saglabātos pašreizējās gāzes cenas, tad, piemēram, Rīgā siltumenerģijas cenām būtu jāmazinās vēl par 20–25%. Tomēr nākotnes gāzes darījumu cenas uz šo ziemu ir ievērojami augstākas nekā šībrīža cenas, tādēļ šoziem šādu cenu kritumu, visticamāk, neredzēsim.
Pēc manām prognozēm, inflācija Latvijā turpinās samazināties un augustā tā varētu noslīdēt jau zem 5%. Savukārt gada nogalē tā varētu pietuvoties pat 0% un šogad kopumā vidējā inflācija Latvijā varētu būt ap 9%. Inflācijas kritums ir laba ziņa, tomēr pagaidām tas nav devis pozitīvu impulsu ekonomikai. Piemēram, Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu darījumu dati liecina, ka maksājumu karšu apgrozījums Latvijā jūlijā pieauga par tikai par 5,9% salīdzinājumā ar 2022.gada jūliju, un arī uzņēmēju noskaņojums pēdējos mēnešos ir pasliktinājies.
Vienlaikus ar inflāciju saistītie izaicinājumi, visticamāk, vēl nav beigušies. Pakalpojumu cenu inflācija Latvijā joprojām ir tuvu 10%, un pakalpojumu cenas Latvijā jūlijā pieauga par 1,1%. Tāpat pēdējo divu mēnešu laikā naftas cenas pasaulē – OPEC valstu naftas ieguves ierobežojumu un augošā naftas pieprasījuma dēļ – ir pieaugušas no aptuveni 70 ASV dolāriem par barelu līdz 80–85 dolāriem. Tā rezultātā degvielas cenas Latvijā atkal ir sākušas augt. Papildus tam arī citu dabas resursu cenas pasaulē kopš jūnijā ir pieaugušas un, piemēram, neapstrādātas pārtikas cenas pasaulē jūlijā palielinājās par 1,5%. Ja šīs tendence turpināsies, tad tas var dot jaunu impulsu cenu kāpumam arī Latvijā.