Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga būvnieki palikuši parādā viesu namiem un strādniekiem
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga būvnieki - vairāki Lietuvas uzņēmumi - jau vismaz pusgadu ir parādā strādniekiem un pierobežas viesu namiem, kuros tie gulējuši un ēduši, savukārt ģenerāluzņēmējs "Citrus Solutions" apgalvo, ka ar apakšuzņēmējiem norēķinājies, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Kādā viesu mājā pie Drīdža ezera pagājušajā rudenī apmetās 20 viesstrādnieki. Viņi ne tikai nakšņoja, bet arī kurināja kamīnu, pirti, kubulu, svētdienā ar laivām vizinājās pa ezeru. Saimniece viņiem gatavoja pusdienas. Pārvaldniece Svetlana Grigorjeva stāstīja, ka šie cilvēki apmaksāja tikai avansu un teica, ka vairāk naudas neesot. Atpūtas kompleksam "Dridži" uzņēmums "Rangos projektai" palicis parādā 8000 eiro.
Citā Baltkrievijas pierobežas pusē četru zvaigžņu viesnīcai "Silene Resort SPA" žoga būvētāji palikuši parādā 4000 eiro. Tur nakšņojuši strādnieki no uzņēmumiem "Statoforma" un "Brosta". "Silene Resort & SPA" vadītāja, SIA "Antaris" valdes locekle Evita Miglāne sacīja - zinot, ka valsts mēroga projektā iesaistītas nopietnas firmas, neesot paredzējuši, ka "šitāds uzmetiens būs". "Tad, kad bija prasīts lietuviešu uzņēmumiem maksāt rēķinus, mūsu pusē pat tika izteikti draudi, lai mēs liekam viņus mierā," LTV stāstīja Miglāne.
Uzņēmums ar lūgumu pēc palīdzības vērsies pie žoga būvniecībā iesaistītajām valsts iestādēm un ministrijām. Vēl valsts iestādei - Valsts darba inspekcijai (VDI) - zvanījis Krāslavas novada iedzīvotājs Aleksejs Smironovs, kurš pagājušā gada ziemā būvēja žogu, bet solīto atalgojumu nesaņēma. "Kamēr viņi tur bija, viss kārtībā, maksāja. Kā aizbrauca uz Lietuvu, atkal pazuda. Ne sazvanīt, neko. Kaut ko samaksāja, labi ja pusi, bet pārējo neko. Mēs tā ar viņiem 5-6 cilvēki strādājām, visiem tā," raidījumam pastāstīja Smironovs.
Viens no diviem uzņēmumiem Smirnovam nemaz neesot iedevis darba līgumu. Viņš strādājis no decembra līdz februārim, dažviet stāvot ūdenī, kas sniedzies līdz padusēm. "Viņi tur daudz ko sačakarēja. Kaut kur 500 metrus viņi sagrozīja otrādāk, to žogu nepareizi sastādīja un beigu beigās, pēc pāris mēnešiem pateica, ka netaisīs vairāk. Sataisīja bankrotu vai ko tur un aizbrauca projām," klāstīja Smirnovs.
Aptuveni 52 kilometru būvniecībai žoga ģenerālbūvnieks "Citrus Solutions" noslēdza līgumu ar Lietuvas uzņēmumu "Brosta". SIA "Citrus Solutions" valdes priekšsēdētājs Kārlis Kostjukovs LTV norādīja, ka tur, kur darbi ir padarīti un pieņemti, ģenerāluzņēmējs ar visiem apakšuzņēmējiem ir norēķinājies. "Mums nav nekādu instrumentu vai ietekmes, kā viņi norēķinās ar saviem apakšuzņēmējiem," atzina Kostjukovs.
LTV sazinājās ar Lietuvas uzņēmumu "Brosta" un citiem iepriekš minētajiem Lietuvas uzņēmumiem, bet neviens komentāram neatsaucās. Sazvanīts uzņēmuma "Brosta" advokāts ne noraidīja, ne apstiprināja, ka uzņēmums apsver tiesāties ar "Citrus Solutions".
Žoga izbūves projekta pasūtītājs - VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) - šovasar meklēja uzņēmumus Latvijā, kas iesaistītos būvniecībā. VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs norādīja: "Ja kādam nav samaksāts, tas nav pieņemami. Mums ir informācija bijusi, ka ar dažiem no apakšuzņēmējiem nav bijusi laicīga norēķināšanās, un mēs esam pieprasījuši, lai tas no "Citrus Solutions" puses tiktu izdarīts."
Savukārt VDI skaidroja, ka Smirnovam un citiem, kam Lietuvas uzņēmumi palikuši parādā, ar iesniegumu būtu jāvēršas VDI. Inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa pauda, ka darba līguma nenoslēgšanu, ir rupjš pārkāpums, kas varētu būt saistīts ar ēnu ekonomiku. Par to gan administratīvo atbildību var piemērot Latvijā, bet vispirms jāveic pārbaude.