Agris Liepiņš: Viļa Zītara iela Apriņķis.lv
- Autors: Agris Liepiņš
Foto - Saulkrasti.lv
Interneta tīmeklī uzdūros ziņai, ka Saulkrastu novada dome aicina iedzīvotājus izteikt viedokli par iespējamiem ielas nosaukuma maiņas variantiem Viļa Lāča ielai Saulkrastos. Piedāvātie varianti ir Vanadziņa iela, Vecās Jūrnieku ligzdas iela, Zītaru dzimtas iela un tamlīdzīgi.
Ielas kāda cilvēka vārdā nosauc, izsakot pateicību par viņa paveikto un godinot darītāja piemiņu. Dažbrīd arī lepojoties, ka labo darbu darītājs ir novadnieks. Ielas to cilvēku vārdā, kuri savai tautai un valstij vēlējuši ļaunu, no brīvas gribas neviens nenosauc. Tāpat literāro varoņu vārdā nodēvē reti, jo godina cilvēka, ne literārā varoņa piemiņu.
Saulkrastu domes piedāvājumā jaušama vēlme, lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva. Lai tiktu cildināts rakstnieks, neminot viņu vārdā. Lai tiktu godināts tautā lasītais Vilis Lācis un piemirsts, ka Vilis Lācis bija Maskavas savervēts aģents, izteikts kolaborants un padomju okupācijas iestāžu iecelts vietvaldis padomju Latvijā.
Nav viegli nosēdēt uz diviem krēsliem, bet varbūt, lavierējot starp ielu nosaukumiem, Saulkrastu domei tas izdosies. Skāde vien, ka pieminot literāros varoņus, neizbēgami nāk prātā arī to autors.
Vilis Lācis ir līdzinieks Oskara Vailda stāsta “Doriana Greja portrets” varonim. Ja atceramies, tad Vailda varonis pārdeva savu dvēseli velnam ar norunu, ka novecos un izvirtīs viņa portrets, bet viņš pats paliks jauns un skaists. Tāpat Vilis Lācis lasītājiem rādījās veikls stāstnieks, bet dvēselē morāli degradējās dienu no dienas. Rakstnieks, kurš, savu stāvokli sargādams, nebaidījās nedz apmelot, nedz iznīcināt citus, nosūtot viņus uz Staļina lēģeriem. Krievijas specdienesti viņu savervēja jau 1928. gadā, un kopš tā laika Vilis Lācis audzēja savu Doriana Greja masku ar katru gadu biezāku.
Daži piemēri. Neilgi pēc Latvijas valsts okupācijas, 1940. gada 26. augustā, Lācis izdod rīkojumu desmit dienu laikā izņemt no visām grāmatnīcām, kioskiem, bibliotēkām un antikvariātiem visas grāmatas, kas kaitīgas padomju iekārtai un neatbilst marksistiskajam pasaules uzskatam. (Interesanti, kā šajā kontekstā vērtējama iecere ielu Saulkrastos pārdēvēt kādā Viļa Lāča romāna vārdā?)
- gada 20. jūlijā LPSR Augstākās padomes svinīgajā sēdē Ministru Padomes priekšsēdētājs Vilis Lācis nolasīja referātu, kurā paziņoja – 15. maija apvērsumu Kārlis Ulmanis esot veicis pēc tikšanās ar Hitleru un ar Hitlera svētību. Tie bija klaji meli, kas pat Maskavas režisoriem likās par traku, tāpēc turpmākajās runās šāda interpretācija vairs neparādās.
Viļa Lāča paraksts atrodams uz 1949. gada 25. marta deportāciju pavēles. Par savu centīgo kalpošanu okupācijas varai Lācis tika apbalvots ar septiņiem Ļeņina ordeņiem un divām Staļina prēmijām.
Piemērus var minēt bez sava gala. Izvērtējot priekšlikumu Viļa Lāča ielu pārdēvēt, piemēram, par Zītaru dzimtas ielu, citēšu paša rakstnieka attieksmi pret savu daiļradi. Tā lieliski atspoguļo vārda mākslinieka spēju rakstīt tā, kā vara prasa. Lūk, ievadvārdi no 1954. gada romāna “Zītaru dzimta” izdevuma:
“Romāna sākotnējais teksts ir pārskatīts.(..) “Zītaru dzimtā” esmu izdarījis diezgan daudz būtisku labojumu, svītrojis un pārstrādājis vairākas epizodes un atsevišķas vietas, kas bija nepieciešami, lai izskaustu sacerējumā objektīvisma pēdas un pastiprinātu romāna reālistisko pamattoni. Man jāatzīstas, ka tolaik atrados diezgan stiprā objektīvisma ietekmē, neizpratu tā reakcionāro, šķirisko būtību, un šis apstāklis nevarēja neuzspiest savu negatīvo zīmogu “Zītaru dzimtai”. No šī objektīvisma nenovēršami izauga arī dažas citas kļūdas: zināma nacionāla aprobežotība, šur un tur naturālisma ieskaņas un konsekvences trūkums dažu centrālo tēlu veidojumā. Sagatavojot romānu jaunam izdevumam, esmu centies šīs kļūdas un trūkumus novērst.”
Ja reiz tik grūti atteikties no Viļa Lāča, tad prātīgāk šo ielu Saulkrastos būtu nodēvēt par Kolaboracionista ielu. Bet lai jau Saulkrastu iedzīvotāji paši lemj, kā viņiem tīkamāk.