Dzintars: Izmaiņas 2022.gada valsts budžeta projektā ir iespējamas tikai pēc koalīcijas partiju vienprātības principa
- Autors: LETA
Foto - Saeimas administrācija
Izmaiņas nākamā gada valsts budžeta projektā ir iespējamas tikai pēc koalīcijas partiju vienprātības principa, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Nacionālās apvienības līderis, Saeimas deputāts Raivis Dzintars.
Vaicāts, vai NA 2022.gada valsts budžeta projektā un ar to saistītajos likumprojektos plāno piedāvāt kādas izmaiņas, Dzintars skaidroja, ka partiju apvienība budžeta sarunās ļoti aktīvi piedalījās jau kopš augusta un komisijām nodotais budžeta projekts esot labākais, par ko bija iespējams panākt visu pušu vienošanos.
"Mēs komisijās un frakcijās vēl diskutēsim par atsevišķām budžeta sadaļām, bet izmaiņas ir iespējamas tikai pēc koalīcijas partiju vienprātības principa," norādīja Dzintars.
Pēc viņa vārdiem, diemžēl nav cita ceļa, kā nodrošināt budžeta pieņemšanu, kas šoreiz nāks ar daudziem sabiedrībai ļoti nepieciešamiem lēmumiem.
Savukārt lūgts sniegt komentāru saistībā ar Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Latvijas Māsu asociācijas nosūtīto vēstuli Saeimas deputātiem, aicinot nākamā gada budžetā vēl vairāk palielināt mediķu algu pieaugumam paredzētos līdzekļus, politiķis akcentēja, ka daudzas nozares vēlētos straujāku algu pieaugumu un gribētos tās visas atbalstīt, tomēr budžetam jābūt līdzsvarotam.
NA līderis skaidroja, ka katrai izdevumu pozīcijai pretī jābūt precīziem ienākumu avotiem un par to jāpanāk vienprātības princips. "Budžeta pieņemšana ir viens no mokošākajiem un sarežģītākajiem poliskajiem notikumiem, jo prasa ļoti plašu kompromisa panākšanu stipri ierobežotu iespēju apstākļos," uzsvēra Dzintars.
Kā ziņots, Latvijas Jauno ārstu asociācija un Latvijas Māsu asociācija ir nosūtījušas vēstuli Saeimas deputātiem, aicinot nākamā gada budžetā vairāk palielināt mediķu algu pieaugumam paredzētos līdzekļus.
Vēstulē organizācijas rosina 2022.gadā palielināt veselības aprūpē strādājošo algas par 10%, iztrūkstošo finansējumu - aptuveni 40 miljonus eiro no nepieciešamajiem 80 miljoniem eiro - piešķirot uz valsts parāda rēķina. Cīnoties ar Covid-19 pandēmijas sekām, valsts parāds gan jau ir sasniedzis aptuveni pusi no iekšzemes kopprodukta, un fiskālās disciplīnas uzraugi iesaka to vēl vairāk neaudzēt.
LETA jau vēstīja, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā. 2022.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Salīdzinājumā ar 2021.gada plānu likumprojektā par valsts budžetu 2022.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,078 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,642 miljardu eiro apmērā.