Ilmārs Tolstovs: Baznīcas zvanu nozīme kristietībā un sabiedrībā ^{Apriņķis.lv}

Vēsturiski senākie zvani atrasti 3.g.t. p.m.ē. Ķīnā. Rietumu Baznīcā zvani parādījās un izplatījās 4.-9.gs., savukārt Austrumu Baznīcā 9.-12.gs. Sākotnēji zvani tika uzskatīti tikai par līdzekli informācijas nodošanai, tādēļ kristietībā netika izmantoti. Sākotnēji zvaniem (tostarp dievnamos) bija signalizācijas funkcija, ar tiem izsludināja darba uzsākšanu un beigšanu, trauksmi, ja tuvojās kāda dabas stihija, ugunsnelaimi, sveša karaspēka uzbrukumu. Pēc tam jau baznīcu zvaniem sāka piedēvēt svinīgi ceremoniālu lomu — iezvanīja dievkalpojuma sākumu, atzīmēja reliģiskus svētkus, svarīgus notikumus draudzes locekļu dzīvē, piemēram, kāzas, kā arī izvadīja aizgājējus.

Vēlāk, attīstoties zvanu lējēju meistarībai, zvani kļuva par mūzikas instrumentiem. Ar laiku ir mainījušās arī zvanu formas: tie bija apaļi, biķera vai kausaveida, cauruļveida, bet populārākie ir tulpjveida formas. Latvijā pirmoreiz zvani tiek minēti Indriķa hronikā, vēstot par Jersiku 1209. gadā. Arī Livonijas hronikā minēts, ka 1209. gadā, kuršiem uzbrūkot Rīgai zvanīts ar lielo zvanu. Indriķa hronikā visbiežāk minētais skaņu rīks ir – campanas, saukti arī par kara zvaniem (izmantoti, lai signalizētu par ienaidnieka uzbrukumu, savukārt lielais zvans bija karaspēka pulcēšanās signāls). Vislielākais (13 128 kg smags) zvans Latvijā atrodas Kristus Piedzimšanas Pareizticīgo katedrālē bet senākais zvans Latvijā ir Sabilē, luterāņu baznīcas tornī — tas liets 1450. gadā.

Kad tiek iesvētīti baznīcas zvani un novietoti zvanu tornī, un kad iesvētītais zvans sāk skanēt, baznīca iegūst ne tikai savu ārējo, bet arī iekšējo balsi. Šī baznīcas balss tagad dzirdama visiem apkārtējiem iedzīvotājiem. Salaspils katoļu baznīcas zvans ir liets Vācijā, un tas sver 360 kg, tas ir no bronzas un uz šī zvana, latīņu valodā ir uzrakstīts: “Instaurare Omnia in Christo” (“visu atjaunot Kristū”, apustuļa Pāvila vēstule Efeziešiem, 1,10). Šis zvans ir veltīts kādreizējam pāvestam Pijam X.

Kādēļ zvans neatrodas Salaspils katoļu baznīcas torņa augšdaļā? Jāsaka, ka katoļu baznīca Salaspilī netika pilnībā uzcelta pēc projektēšanas biroja “Graf X” un arhitektes Rūtas Krūzkopas ieceres. Dievnama projekta pasūtītājs bija Salaspils novada dome, tomēr vēlākā tā projekta realizācija nenotika atbilstoši projektam. Katoļu baznīcas tornis ir tikai pagaidu variants, pēc kura vajadzēja būvēt īsto torni, tādēļ arī zvans netika pilnībā  uzcelts līdz torņa augšdaļai, un šobrīd draudze neredz nepieciešamību šo zvanu pārvietot.

Vēl izskan jautājums, kādēļ ir jāzvana tik bieži? Baznīcas zvani netiek zvanīti nakts laikā, kad cilveki guļ, bet dienas laikā zvani iezvana svarīgākos dievkalpojumus un dienas stundas, kurās ir paredzētas lūgšanas. Regulāri no LR Aizsardzības ministrijas un citām valsts iestādēm un sabiedriskām organizācijām saņemam lūgumus zvanīt baznīcu zvanus, Latvijai svarīgos notikumos, piemēram 11 un 18.novembrī u.c pasākumos.

Katru dienu, pēc senas tradīcijas, kuras pirmsākumus var atrast jau agrīnajos Viduslaikos, baznīcās tiek iezvanīti lūgšanu laiki 12.00 un 18.00, kā arī tiek zvanīts pirms katra dievkalpojuma. Katoļu Baznīcā dievkalpojumi notiek katru dienu, bet lielos svētkos, ja tie iekrīt darbadienās, pat divi un vairāk dievkalpojumi dienā. Svētdienās katoļu baznīcā Salaspilī tiek svinēti trīs dievkalpojumi: 9.00 krievu valodā, 11.00 un 14.00 latviešu valodā un pirms katra no šiem dievkalpojumiem tiek zvanīti baznīcu zvani.

Daudziem radās jautājums par Lieldienām, jeb Kristus Augšāmcelšanās svētkiem, kādēļ tik agri ir jāzvana zvani? Katoļu Baznīcā jau vairāk nekā 1000 gadu Lieldienu rītā notiek svinīgā Augšāmcelšanās procesija, kuras laikā kristieši iet apkārt dievnamam trīs reizes un visa šī gājiena laikā tiek dziedātas dziesmas un zvanīti zvani. Šim dievkalpojumam ir jānotiek pēc iespējas agrākā laikā, jo Jēzus augšāmcēlās agrā Lieldienu rītā, gaismai austot. Līdz ar to, ir jārēķinās, ka dzīvojot dievnama tuvumā, zvani skanēs Lieldienu brīvdienā un arī svētdienas rītos. Pareizticīgo Baznīcā zvani tiek zvanīti pusnaktī, pirms Lieldienu dienas, tādējādi iezvanot pašu Lieldienu dienu un svinīgi iesākot Jēzus Augšāmcelšanās svētkus.

Ja aplūkojam islāmticīgo pasauli, dodoties ekskursijā uz jebkuru valsti, kurā vairākums ir musulmaņi, ir jārēķinās, ka tiksim modināti ļoti agros rītos, kad aust saule, jo tad no minaretiem, jeb lieliem augstiem torņiem blakus mošejām atskanēs īpaši musulmaņu dziedājumi, jeb Korāna recitācija arābu valodā. Un nevienam nav tiesību šos dziedājumus apturēt vai kā citādi ierobežot, jo to Allāhs jau tālajā 610 gadā noteica pravietim Muhamedam.

Noslēgumā vēlos teikt, ka mūsu Salaspils katoļu draudze ar katru gadu kļūst aizvien lielāka. Adventa un Gavēņa laikā visos trīs dievkalpojumos svētdienās mūsu dievnamā pulcējas pat 400 cilvēku. Draudzē darbojas divi lielie kori un bērnu ansamblis un notiek dažādas aktivitātes, kursi bērniem, pusaudžiem, pieaugšajiem un ģimenēm. Par mūsu draudzes aktivitātēm var izlasīt draudzes mājaslapā www.salaspilsdraudze.lv.

Dievnama zvana zvanīšana nav vienkārša “trokšņošana” Salapsilī, bet gan integrāla mūsu kristīgās un katoliskās ticības sastāvdaļa un mēs nevaram atteikties no zvanu lietošanas, jo tas pieder pie mūsu dziļākās ticības būtības. Lai mūsu trīs vadošo konfesiju dievnamu zvanu skaņas atgādina mums visiem par Dieva klātbūtni un palīdz mūsu skaisto pilsētu un novada padarīt vēl īpašāku un pievilcīgāku.

* Rakstā izmantoti vikipēdijas, www.pareizticiba.lv un Katoļu enciklopēdijas avoti.