Kalniņa-Lukaševica: Mākslīgā intelekta radītās viltus ziņas rada nopietnus riskus demokrātijai un drošībai
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - Reinis Inkēns, Saeima
“Krievija izmēģina dažādas pieejas, lai vājinātu pastāvošo starptautisko kārtību, un cenšas piedāvāt alternatīvas, kas ieinteresētu autoritāros režīmus visā pasaulē. Tas ir bīstami demokrātijām un apdraud vērtības, kurām mēs visi ticam. Mums ir stingri jāaizstāv starptautiskos noteikumos balstīta kārtība,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Politisko lietu un demokrātijas attīstības komitejas sanāksmē Seviļā, Spānijā.
Kā informēja Saeimas preses dienests, parlamentārieši sanāksmē vienojās izstrādāt un virzīt apstiprināšanai ziņojumu par Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu politiskajām sekām. Z.Kalniņa-Lukaševica diskusijā atzīmēja, ka Krievijas agresijas radītās globālās sekas kavē arī ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.
“Ukraina un tās iedzīvotāji cieš no tiešiem un nežēlīgiem uzbrukumiem. Vienlaikus šim Krievijas izvērstajam brutālajam karam ir arī milzīga ietekme globālā mērogā – izraisot badu, nepietiekamu pārtikas nodrošinājumu, postījumus videi, tādējādi, provocējot konfliktus visā pasaulē. Par to ir atbildīga agresorvalsts Krievija,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja biedre.
Tāpat Z.Kalniņa-Lukaševica komitejas sanāksmē uzsvēra, ka “daudzus gadus Krievija ir ieguldījusi lielus finanšu līdzekļus, lai ietekmētu sabiedrības, vēlēšanas un notikumus visā pasaulē, izmantojot dezinformāciju, melus un to izplatīšanu caur Kremļa finansētiem kanāliem. Šajā ziņā mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, īpaši ņemot vērā mākslīgā intelekta attīstību”.
Mākslīgā intelekta radītās viltus ziņas, kā arī tā sniegto iespēju izmantošana dezinformācijas izplatīšanai rada nopietnus riskus un izaicinājumus cilvēktiesībām, demokrātijai un drošībai. Ir ārkārtīgi būtiski rast pareizo līdzsvaru starp šo risku mazināšanu un mākslīgā intelekta sniegto iespēju pilnīgu izmantošanu, par Saeimas priekšsēdētāja biedres teikto vēsta Saeimas preses dienests.
Eiropas Padomē ir 46 dalībvalstis un sešas novērotājvalstis. Parlamentārā asambleja ir viena no tās lielākajām un redzamākajām institūcijām. Tās aktivitātes ir vērstas uz Eiropas Padomes pamatvērtību un standartu saglabāšanu, galvenais mērķis ir stiprināt asamblejas dalībvalstu parlamentus, veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātisku pārvaldību visās Eiropas valstīs.