Nieru veselība – kāpēc par to rūpēties jau profilaktiski Apriņķis.lv
- Autors: Dr. Anda Grigāne, Latvijas Nieru un Multiorgānu aizstājterapijas asociācijas biedre, nefroloģe un interniste
Ilustrācija - pixabay.com
Šogad Pasaules nieru diena tiek atzīmēta 9.martā ar mērķi vērst sabiedrības uzmanību uz nieru veselību, veicināt izpratni, kā arī mazināt nieru slimību un ar tām saistīto veselības problēmu risku biežumu un ietekmi visā pasaulē. Latvijas Nieru un Multiorgānu aizstājterapijas asociācija (LNMAA) kopā ar “Olybet” basketbola līgas komandu "LNMAA" aicina Latvijas iedzīvotājus jau preventīvi rūpēties par savām nierēm, lai samazinātu hronisku slimību attīstības risku nākotnē.
Šī gada Pasaules Nieru dienas sauklis ir "Nieru veselība ikvienam! Gatavojoties negaidītajam, atbalstīt neaizsargātos!" ar mērķi vērst sabiedrības uzmanību un izglītot par nieru veselības saglabāšanu. Ir svarīgi zināt, kas nāk par labu nierēm, bet vēl nozīmīgāk – veselīgos ieradumus ieviest savā dzīvesveidā. Ieguldījums preventīvajā medicīnā ir atslēga sabiedrības veselībai nākotnē. Jau savlaicīgi rūpējoties par nierēm un sekojot līdzi to rādītājiem, ievērojami mazinās risks saslimt ar kādu hronisku nieru kaiti.
Nieru galvenās funkcijas ir:
- veidot urīnu;
- izdalīt no organisma šlakvielas;
- izdalīt no asinīm lieko šķidrumu;
- regulēt asinsspiedienu;
- saglabāt kaulu veselību;
- iesaistīties sarkano asinsķermenīšu veidošanā.
Lai arī nieres ir dzīvībai svarīgs orgāns, nereti to slimības norit nemanāmi, tādēļ mēdz teikt, ka "nieres cieš klusumā". Nieru veselību ietekmē dažādi faktori un viens no tiem – mūsu dzīvesveids. Mazkustīgums, neveselīgs uzturs, augsts asinsspiediens, cukura diabēts un smēķēšana atstāj negatīvu ietekmi uz nierēm. Nereti cilvēki nemaz nezina, ka tikpat kaitīgu ietekmi rada arī ilgstoša un neapdomīga pretsāpju un pretiekaisuma medikamentu lietošana, kas var veicināt pat nieru mazspēju. Aicinu būt lietas kursā par nieru veselību un zināt savu nieru skaitli*.
Regulāri nieru darbība ir jāpārbauda gadījumā, ja jums ir viens vai vairāki riska faktori:
- cukura diabēts (bojā nieru asinsvadus, palielina urīnceļu infekcijas risku)
- arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens
- liekais svars
- kādam no ģimenes jau ir nieru slimība.
*Nieru skaitlis (glomerulārās filtrācijas ātrums jeb GFĀ) tiek aprēķināts pēc formulas, ņemot vērā kreatinīna līmeni asinīs un pacienta vecumu. Ja (GFĀ) ir 90 un vairāk ml/minūtē – nieru darbība ir laba. Savukārt, ja GFĀ ir 60 un mazāk ml/minūtē - nieru funkcija jau ir samazināta.
Jāņem vērā, ka jau 40-50 gadu vecumā GFĀ mazinās, un tas ir normāli. Taču, ja, veicot asins analīzes, GFĀ rezultāts ir 45 ml/minūtē – rūpīgi jāseko līdzi un jāārstē citas hroniskās slimības, kas ietekmē nieru darbību, piemēram, cukura diabēts.