Pēteris Strautiņš: Pircēju nepacietības vilnis palīdz veikaliem
- Autors: Pēteris Strautiņš, “Luminor”
Foto - arhīvs
Mazumtirdzniecības apgrozījums martā sasniedza vienu no visu laiku lielākajiem kāpumiem mēneša griezumā – salīdzinājumā ar februāri tas pieauga par 6,9%. Panākts arī diezgan cienījams gada kāpums 3,2% apmērā. Aprīlī tas būs vēl ievērojami lielāks, visdrīzāk padsmitos procentu mērāms, jo tieši šajā mēnesī pērn pandēmijas pirmais vilnis ekonomikā izpaudās visskarbāk. Taču jau maijā gada pieaugums tirdzniecībā būs daudz mazāks, jo pērn krīze tirdzniecībā bija skaudra, bet īsa.
Savukārt šogad vēl ir iespējama ierobežojumu atkārtota pastiprināšana līdz brīdim, kad vakcinācijas aptvere kļūs pietiekama. Par to atgādina jauno inficēšanās gadījumu skaits šodien, kas ir lielākais vairāk nekā divu mēnešu laikā, kā arī jau vairākas nedēļas ilgušais saslimstības pieaugums Lietuvā.
Tātad bažas par nākotni nezūd, taču priecāsimies par marta rezultātiem, kas ir lielisks sasniegums brīdī, kad lielā daļā tirdzniecības platību darbība joprojām bija liegta. Marta apgrozījums sezonāli izlīdzinātajos datos un salīdzinošajās cenās ir virs 2019.gada līmeņa, tas arī ir lielāks nekā jebkurā mēnesī līdz 2020.gada februārim, kad ļaudis, kā nelaimi nojauzdami, devās "ķemmēt" veikalus ar pārsteidzošu entuziasmu.
Aprīlī veikalu apgrozījums turpināja kāpt, taču turpmākajos pāris mēnešos to vēl vairāk palielināt nebūs viegli. Pandēmija vēl nav beigusies. Tirdzniecības apjomi preču kategorijās, kuras varētu stimulēt izaugušie uzkrājumi, jau ir ļoti iespaidīgi. Gada pieauguma temps mājsaimniecības elektropreču kategorijā, kas jau tā plauka un zēla, ir sasniedzis 37,4%. Informācijas un sakaru iekārtu tirdzniecība augusi vēl straujāk – par 41,2%.
Ir jomas, kuras vēl nav pilnībā atguvušās, taču tajās izaugsmi var kavēt dažādas "tehniskas" ķibeles. Piemēram, apģērbu tirdzniecība martā bija par 16% mazāka nekā pirms gada un vien apmēram puse no pirms-pandēmijas līmeņa. Taču arī to veikalu īpašnieki, kuri neatrodas lielajos tirdzniecības centros, nevar būt pārliecināti, cik ilgi viņiem ļaus darboties, līdz ar to ir riskanti pasūtīt jaunas preces. Vai arī – darbības pārtraukšana ir noēdusi apgrozāmos līdzekļus un vienkārši nav, par ko nopirkt.
Ja vasarā ierobežojumu atcelšana turpināsies, tā daļai preču tirgotāju būs laba ziņa, piemēram, apģērbu tirgotājiem – tad cilvēki atsāks vairāk rūpēties par savu izskatu, šai apakšnozarei arī jo īpaši svarīga ir lielo tirdzniecības centru darba atsākšana. Taču tas, kas vieniem var būt krīzes beigas, citiem var izrādīties zelta laiku beigas. Ja cilvēkiem būs vairāk iespēju tērēt naudu pakalpojumiem, tad dažas preču kategorijas no tā var ciest.
Visu pandēmijas laiku elektropreču tirdzniecība ir apmēram par piektdaļu pārsniegusi "normālo" pirms-pandēmijas līmeni, bet martā jau par 59%, iespējams, ka šajā jomā var iestāties patēriņa piesātinājums. Apgrozījums veikalos, kas tirgo galvenokārt pārtiku, bet arī citas preces, varētu ciest no pircēju atgriešanās specializētajos veikalos.
Šajā laikā ir ievērojami kāpuši uzkrājumi, taču tie Latvijā ir ļoti koncentrēti turīgākajā sabiedrības daļā. Šie cilvēki jau ir diezgan labi nodrošināti ar ilglietošanas precēm, un viņiem var šķist svarīgāka drošība, ko sniedz papildus uzkrājumi. Iespējas vairāk ceļot uz ārzemēm var mazināt ceļošanu ar auto pa Latviju, tātad degvielas pieprasījumu, arī tas kopš pērnā pavasara bijis ļoti augsts.
Vieglu skepsi par nozares rādītājiem turpmākajos mēnešos rada arī noskaņojuma indeksi. Kopējais mazumtirdzniecības garastāvokļa rādītājs martā bija 18,3 punktus zem vēsturiski vidējā, tā ir liela starpība. Vēl pesimistiskāks ir vērtējums par darbību tuvākajā nākotnē, kā arī nodomi veikt jaunus pasūtījumus, kas gandrīz nav uzlabojušies no pandēmijas otrā viļņa zemākā punkta janvārī. Tirgotāji puslīdz optimistiski ir tikai par iespēju celt cenas.