Sarunās iesaistot Ķekavas, Ādažu, Saulkrastu un Mārupes pašvaldības, turpinās darbs pie jaunā pedagogu finansēšanas modeļa ieviešanas

Kā informēja IZM Komunikācijas nodaļā, sarunas jau tuvojas noslēgumam – pagājušā nedēļā ministrijas eksperti tikās ar Ķekavas, Liepājas, Preiļu, Ādažu, Saulkrastu, Rēzeknes un Talsu pašvaldībām. Šonedēļ plānotas sarunas ar Augšdaugavas, Valkas, Ventspils un Aizkraukles pašvaldību, bet sarunu raunds noslēgsies jūlija pēdējā nedēļā ar Krāslavas un Mārupes pašvaldībām. 27. jūlijā plānots atsevišķs informatīvs pasākums sadarbībā ar privāto izglītības iestāžu asociācijām, lai izrunātu visus neskaidros jautājumus saistībā ar jaunā finansēšanas modeļa ieviešanu privātajās izglītības iestādēs. Savukārt augustā ministrija plāno noslēdzošās tikšanās ar visu plānošanas reģionu pašvaldībām.

Šobrīd pašvaldības veic savus “mājasdarbus” – precizē izglītības attīstības stratēģiju un mērķdotācijas sadales kārtību, kurai jābūt apstiprinātai līdz jaunā mācību gada sākumam. Prasība pedagogiem garantēt zemāko mēneša darba algas likmi ir noteikta kā obligāts nosacījums pašvaldībai mērķdotācijas sadalē izglītības iestādēm. Mērķdotācijas sadali pašvaldība veiks atbilstoši pašvaldībā izstrādātai un apstiprinātai mērķdotācijas sadales kārtībai, kas pamatota pašvaldības izglītības attīstības stratēģijā. 

“Pašvaldība kā vienu no principiem mērķdotācijas sadales procesā var izmantot līdzšinējo kārtību, ņemot vērā izglītības programmas, kādas skola īsteno, un skolēnu skaitu šajās programmās. Vienlaikus pašvaldībai, veicot mērķdotācijas sadali, ir noteiktas tiesības atbilstoši savas pašvaldības izstrādātajai izglītības attīstības stratēģijai, kas ir publiski pieejama, noteikt kvalitātes kritērijus un piešķirt lielāku mērķdotāciju tām izglītības iestādēm, kas nodrošina kvalitatīvu izglītības procesu. Šeit kā atskaites dokumentu pašvaldība var izmantot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteikto,” norāda IZM.

Ministrijas sagatavotos noteikumus par valsts budžeta mērķdotācijas pedagogu darba samaksai aprēķinu un sadali valdība pieņēma 21.jūnijā. Jaunā kārtība paredz, ka no 2022.gada 1.septembra valsts finansējumu pedagogu darba samaksai aprēķinās un pārskaitīs pašvaldībām, kuras to tālāk sadalīs savām izglītības iestādēm. Izglītības un zinātnes ministrija nodod skolu dibinātāju – pašvaldību – rokās privilēģiju un atbildību izlemt savas teritorijas, savu attīstības stratēģiju un līdzekļu ietvaros: kādas, cik lielas un cik noslogotas skolas sava novada bērniem spējam attīstīt un kā veidot optimālu, cilvēka cienīgu skolotāja atalgojumu. Virkne pašvaldību jau ir pierādījušas, ka spēj būt sociāli atbildīgi partneri, bet jaunais finansēšanas modelis sniegs šādu iespēju visām vietvarām.

Savukārt 5.jūlijā valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus Pedagogu darba samaksas noteikumos. Tie paredz, ka  no 2022.gada 1.septembra pedagoga zemākā mēneša darba algas likme tiek palielināta par 8,4% – no 830 eiro līdz 900 eiro. Savukārt pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes paaugstinājums ir 11,2% apmērā – no 872 eiro līdz 970 eiro. Arī turpmākajos gados plānots pedagogu darba samaksas pieaugums, 2027.gada 1.septembrī sasniedzot 1347 eiro. Zemākā darba algas likme nozīmē, ka par 30 stundu (kas ir viena likme) darbu darba devējs nevar maksāt mazāk, bet algu “griesti” nav noteikti.

Būtiska ietekme uz mērķdotācijas pedagogu darba samaksai efektīvu izlietojumu ir vispārizglītojošo skolu tīklam – skolās ar optimālu skolēnu skaitu un skolēnu skaita attiecību pret skolotāju skaitu pedagogi var saņemt lielāku darba samaksu. Ministrijas apkopotie dati liecina, ka pašvaldībās ar sakārtotu skolu tīklu un optimālu skolēnu-skolotāju skaita proporciju pedagogu darba samaksa par slodzi jau šobrīd var būt ievērojami lielāka par normatīvajos aktos noteikto samaksu par zemāko darba algas likmi.