Narkomānija – milzīga problēma, kas jārisina visiem kopā ^{Apriņķis.lv}

Jau vairāk nekā desmit gadus ikšķilietis Mārtiņš (vārds mainīts) savu dzīvi vada ratiņkrēslā. Kad tas notika, arī viņam bija sešpadsmit. Ballītē draugi piedāvāja uzpīpēt marihuānu. Sportiskais puisis lāgā nebija lietojis pat alkoholu, tomēr vēlējās sevi apliecināt citu acīs. Jau pēc pirmajiem ievilktajiem dūmiem viņam sāka reibt galva un kļuva slikti. Draugi viņu pameta. Puisi atrada garāmgājēji, kad viņš jau bija komā. Mārtiņu steigšus nogādāja slimnīcā. Par laimi, viņš no komas atmodās, bet inde bija darījusi savu – puisis ir piekalts ratiņkrēslam.

Ogrēnietei Lienei (vārds mainīts), kurai tagad ir trīsdemit, nekad nebūs ģimenes un bērnu. Viņa bija ļoti talantīga – apmeklēja gan mūzikas, gan mākslas skolu. Vecāki meiteni audzināja stingri, un Liene gaidīja, kad beidzot būs astoņpadsmit. Šis brīdis pienāca. Meitene iemīlējās pāris gadu vecākā puisī un aizgāja no mājām. Kādu vakaru viņš piedāvāja uzpīlēt zālīti, lai, tā teikt, nedaudz atslābtu. Ar to arī viss sākās. Liene jau daudzus gadus ir atkarīga no heroīna. Viņas aknas ir sabrukuma stadijā, turklāt jaunā sieviete ir HIV pozitīva. Infekciju ieguva no drauga, lietojot kopēju šļirci.

Iemesli, kāpēc cilvēki sāk lietot narkotikas, ir visdažādākie. Kāds pamēģina aiz ziņkārības vai garlaicības. Dažs lieto, lai iegūtu jaunas sajūtas, citi domā, ka tas ir mūsdienīgi un jautri, vēl kāds negrib atpalikt no vienaudžiem. Vēlāk jau tas kļūst par kaitīgu ieradumu, no kura nav iespējams atbrīvoties.

Ogrē nav narkologa

Ogres novada mērs Egils Helmanis atzīst, ka problēma saistībā ar narkotiku lietošanu jauniešu vidū ir aktuāla: “Tuvākajā laikā plānojam tikšanos ar policijas vadību, lai pārrunātu šos jautājumus. Esam sākuši dzīvot pārlieku liberālā sabiedrībā. Kad, piemēram, skolās ierodas policijas darbinieki ar suņiem, lai meklētu narkotiskās vielas, vecāki raksta sūdzības, ka bērni tiek traumēti. Bet mums ir jāizvēlas, pa kuru ceļu doties.”

Ogres novada domes deputāts, SIA “Ogres rajona slimnīca” valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs piebilst, ka Ogrē diemžēl nav pieejams narkologs. Taču viens pats viņš, protams, narkomānijas problēmu neatrisinās. To var izdarīt tikai kopējiem spēkiem – sadarbojoties vecākiem, skolām. “Narkotikas tik ātri no organisma neizvadās, un urīnā to klātbūtni var noteikt pat pēc divām nedēļām, bet ir nepieciešama arī vecāku iesaiste,” skaidro Dainis Širovs, piebilstot, ka attiecībā uz narkologu vislielākā problēma ir tas, ka jaunie ārsti šo specialitāti neizvēlas.

“Mums bija ārste, kura nebija sertificēta, bet strādāja citu ārstu uzraudzībā. Viņa rakstīja narkomāniem receptes, bet iesaistījās policija, kuras darbiniekiem šķita, ka ārste izsniedz par daudz šādu recepšu. Daktere uzrakstīja atlūgumu. Mūsu skatījums bija tāds, ka, ja narkomāni šīs zāles saņem sankcionēti, viņi nedodas ielās un neapdraud sabiedrību. Tad slimnīcā sāka strādāt narkologs no Rīgas, kuru narkomāni vaktēja jau pie vilciena. Nācās pat lūgt policijas palīdzību. Arī šis dakteris aizgāja. Vakance ir, bet speciālistu nav. Uzrunāsim jaunos dakterus. Ja kāds šo specialitāti izvēlētos, mēs pat būtu gatavi rezidentūrā maksāt stipendiju.”

Lai palīdzību saņemtu laikus

Ogres novada domes deputāte, Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētāja, Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta direktore Dace Kļaviņa aktualizē vēl kādu aspektu. Proti, citās valstīs, ja cilvēks izsauc palīdzību, lai glābtu kādu, kurš ir pārdozējis apreibinošas vielas, viņu nesauc pie atbildības, pat ja viņš pats tās ir lietojis. Tieši bailes no atbildības ir tas, kas nereti attur laikus meklēt palīdzību, kā tas bija ar Ogrē bojāgājušo sešpadsmit gadus veco jaunieti, kurš, iespējams, bija lietojis narkotiskās vielas un laikus nesaņēma palīdzību. Šis jautājums ir jāaktualizē likumdošanas līmenī.

Diennaktī ar bērnu runā septiņas minūtes...

Ogres novada Sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ozoliņa teic, ka Sociālais dienests var sniegt informāciju par atkarību izraisošām vielām, bet nevar izārstēt. Turklāt nereti gan skolas, gan vecāki slēpj gadījumus, kad jaunietis ir lietojis narkotikas, lai “nesmukums” neizietu ārpus skolas sienām vai ģimenes. “Mūsu rīcībā nav nekādu mehānismu, kā vecākus vai jauniešus piespiest iesaistīties kādās programmās, ja viņi to nevēlas,” atzīst Sarmīte Ozoliņa.

Lai risinātu starpinstitucionālus jautājumus saistībā ar nepilngadīgajiem, pirms pusgada Ogres novada pašvaldībā izveidota Bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupa. Tās vadītāja Mirdza Streļča stāsta, ka jautājums par traģisko pusaudža nāvi pārrunāts arī sadarbības grupā un tiekoties ar policijas darbiniekiem.

“Jāgaida ekspertīžu slēdzieni. Tagad tiek meklēti vainīgie – skola, draugi. Mēs esam gatavi notiesāt jebkuru. Nav tā, ka jaunieši nezinātu par narkotisko vielu kaitīgumu. Skolās par šiem jautājumiem regulāri notiek lekcijas, bet ne mazāk svarīgi ir vecākiem zināt, kur un ar ko bērns pavada brīvo laiku. Lieto vai nelieto – tas primāri ir jāpamana un jāzina vecākiem,” pārliecināta ir Mirdza Streļča.

Lietuvā ir veikts pētījums, cik laika vidēji dienā vecāki velta sarunām ar saviem bērniem, un konstatēts, ka diennaktī tās ir septiņas minūtes! Covid-19 laikā vienpadsmit…

Visi visu zina

“Nereti vecāki pat nespēj nosaukt sava bērna mīļāko krāsu vai ēdienu, nemaz nerunājot par ko citu. Viņi par saviem bērniem vispār neko nezina, un tur arī rodas šī plaisa – ja kaut kas notiek ar bērnu, tad vainīgi ir visi citi, tikai ne viņi. Nereti izskan, ka visi visu zina, tikai policija neko nezina. Bet policijai ir vajadzīgs kāds pamats, lai uzsāktu procesuālās darbības. Kad saku, lai raksta iesniegumu, cilvēki to nedara. Pedagogi ir saskārušies ar situācijām, ka vecāki pat draud, ja viņi ziņos par bērnu,” stāsta Mirdza Streļča, piebilstot, ka sadarbības grupā ir izstrādāts buklets, ko izplata visās mācību iestādēs. Tajā ir sniegta informācija, kur pedagogiem vērsties, ja ir aizdomas, ka ar bērnu kaut kas nav kārībā. Atgriezeniskā saikne jau jūtama.

Narkotikas izmēģina vidēji divpadsmit gadu vecumā

Ogrē, Mālkalnes prospektā, jau deviņus gadus darbojas Ogres novada Sociālā dienesta profilakses punkts, kur anonīmi var saņemt dažādus pakalpojumus, tostarp veikt eksprestestus uz B un C hepatītu, HIV, sifilisu, samainīt izlietotās šļirces, piedalīties atbalsta grupās personām ar atkarībām, saņemt individuālas konsultācijas un daudz ko citu.

Profilakses punkta sociālā rehabilitoloģe Mirdza Vaivare, kurai ir pediatra un arī augstākā izglītība sociālajā darbā, veic nozīmīgu profilaktisku darbu. Mācību iestādēs Ogres novadā viņa pērn nolasījusi 45 lekcijas par narkotiku kaitīgumu un vēl 10 lekcijas kā Sociālā dienesta pārstāve.

“Ir kohortas pētījums, un atbildes uz jautājumu, kad pirmo reizi ir pamēģinātas narkotikas, liecina, ka vidēji divpadsmit gadu vecumā. Tiem, kas nāk uz profilakses punktu, ir piecpadsmit sešpadsmit gadu, bet viņi sākuši lietot krietni agrāk. Jaunieši lieto dažādas tabletes, smēķē un ir pat pamēģinājuši špricēšanos. Viņus šurp nosūta Sociālais dienests, Probācijas dienests. Ļoti daudzus atved mammas, un šogad ir tendence, ka atved arī klases audzinātāji no skolām, kur esmu bijusi ar lekcijām,” stāsta Mirdza Vaivare. Turklāt, ja kādreiz jaunieši narkotiku lietošanu nolieguši, tagad par to stāstot jau visnotaļ atklāti.

Grams marihuānas – 15 eiro

“Kad lasu lekcijas, jaunieši reizēm mani pārtrauc un sāk stāstīt, kur narkotikas var iegādāties un cik maksā. Tas liecina, ka tās ir pieejamas. Viens grams marihuānas šobrīd maksā 15 eiro. To sadala desmit daļās, sajauc ar tabaku un tirgo jauniešiem par pusotru līdz diviem eiro par kāsīti. Tirgoņi visbiežāk ir injicējamo narkotiku lietotāji. Nereti marihuānu tabakā iejauc, samaisot ar sērkociņu, un rezultātā narkotikas sadalās ļoti neviendabīgi. Viens izpīpē un saka, ka tur nekā nav, citam kļūst slikti, un ir jāsauc neatliekamā palīdzība,” situāciju raksturo Mirdza Vaivare.

Pirmām kārtām atbildīgi ir vecāki

Lielākā kļūda, ko pieļauj vecāki, kad pamana, ka bērns aizraujas ar kādām vielām, ir uzbrukums, kas viņam liek kļūt uzmanīgākam.

“Narkomānija ir milzīga problēma, kas jārisina visiem kopā, bet vispirms ir jāsāk ar vecākiem. Vecākus interesē, kā narkotikas atpazīt, uz kurieni bērnu var nosūtīt, un pēdējā vietā paliek tas, ko darīs pati ģimene, lai gan tam vajadzētu būt pirmajā vietā. Tas ir mīts, ka narkotikas lieto tikai alkoholiķu bērni. Diemžēl arī materiāli labi nodrošinātu vecāku bērni var sākt lietot narkotikas,” saka Mirdza Vaivare.

“Pirms pieciem gadiem katrā klasē, arī Ogres tehnikumā, bija bravūrīgi jaunieši, kuri ar tādu kā ņirgšanos komentēja stāstīto, tagad viņi ir samērā piezemēti. Attieksme ir ļoti mainījusies. Gandrīz visās skolās ir viesojušies suņi, kas atrod narkotiskās vielas. Jauniešus vairāk uztrauc tiesiskie, nevis medicīniskie aspekti. Lekcijās minu konkrētus piemērus un rādu vizuālos materiālus, jo jaunieši tāpat zina, ka lietot narkotikas ir slikti. Nedomāju, ka narkomānu kļūst vairāk, bet ir smagākas sekas, jo arī narkotikas mainās, un dažreiz pat mediķi nespēj saprast, ko tieši jaunietis lietojis,” stāsta Mirdza Vaivare.

Apritē jaunas vielas

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna atzīst, ka apritē parādas aizvien jaunas narkotiskās vielas, kas ir laboratorijās nelegāli ķīmiski sintezēti nitazēna atvasinājumi, un zināmākais no tiem ir izotonitazēns. Šīs narkotiskās vielas iedarbība uz cilvēka organismu ir īpaši spēcīga. Atkarības veidošanās potenciāls ir tāds pats kā morfīna gadījumā, bet viela ir simtreiz spēcīgāka nekā morfīns. Tā kā viela ir tik stipra, ir ļoti liels risks to pārdozēt, īpaši jau tādēļ, ka ne vienmēr atkarīgais zina, ko tieši viņš lieto un kas ir nelegāli iegādātās vielas sastāvā.

Šo narkotisko vielu lietošanai var būt ļoti smagas sekas – elpošanas nomākums, kas pārdozēšanas gadījumā var izraisīt elpošanas apstāšanos un nāvi. Un bīstama tendence ir tas, ka nereti dažādi narkotiskie nitazēna savienojumi tiek pievienoti jauniešu vidū iecienītajiem veipu šķidrumiem.

Nomesta šļirce ir drauds

Profilakses punktā pērn apmainīts vairāk nekā 30 tūkstoši šļirču. “Pagājušā gada novembra sākumā policijas darbinieki arestēja ļoti daudzus mūsu klientus, šobrīd viņi ir cietumā. Seši no tiem, kas apmeklēja profilakses punktu un lietoja injicējamas narkotikas, nomira. Piemēram, viens nesen nomira tirdzniecības centra “Top” tualetē, kur, iespējams, pārdozēja. Viņi visi bija arī izplatītāji. Vienu brīdi gandrīz neviens nenāca pēc šļircēm. Acīmredzot nebija “mantas”. Pēdējā laikā atkal nāk pēc šļircēm, tas nozīmē, ka atkal ir parādījusies “manta”. Mēs ļoti labi redzam šo vielu apriti.

80 procentiem injicējamo narkotiku lietotāju ir C hepatīts. Ja kāds bērns sadursies ar zemē nomestu šļirci, viņš var inficēties,” saka Mirdza Vaivare, piebilstot, ka cietums atkarības neārstē. Atkarīgajiem vajag naudu, tāpēc viņi meklē jauniešus, ko iesaistīt. Noteikti nevajag gaidīt – problēma pati no sevis neizzudīs, ir jāmeklē palīdzība. Kā atzīst Mirdza Vaivare, darbs, lai atturētu jauniešus no narkotisko vielu lietošanas, nav akcija, bet process – katru dienu.