Bankas eksperiments: Kas slēpjas aiz viltus Īlona Maska aicinājuma investēt?

Krāpnieka zvanu saņēma kolēģis no Drošības pārvaldes, kurš uzdevās par Aleksandru, un sarunas laikā atklājās vairākas tipiskas situācijas, kas liecina par to, ka zvanītāja nolūki nav godprātīgi. Visbiežāk šādi zvanītāji komunicē krievu valodā, kā arī uzstāj, lai arī jūs ar viņiem runātu viņiem ērtā valodā. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk zvanītāji mēdz runāt arī latviski, tāpēc valoda nebūtu vienīgā pazīme, kā atpazīt krāpnieku.

Sajust naudas garšu

Sākotnēji krāpnieks centās iegūt pēc iespējas detalizētāku informāciju par Aleksandru, tostarp, ar ko viņš nodarbojas, lai labāk izprastu, cik lielas naudas summas viņu varētu piesaistīt. Vienlaikus krāpnieks mudināja Aleksandru iztēloties savu iespējamo peļņu, stāstot par citu cilvēku veiksmīgo darbošanos konkrētajā platformā, kā arī ieskicējot ainu, kas būtu iespējami tuva Aleksandra ikdienas realitātei.

Krāpnieks: “Attiecībā uz peļņu mūsu projektā – mani partneri mēnesī saņem no 17 līdz 45% tīrās peļņas. Proti, peļņa ir vismaz 1500-2000 eiro, maksimālā realitātē tas ir pusotrs līdz divi mēneši darba. Tas ir, ņemot vērā to, ka jūs investējat nelielu summu, lai saprastu visu, un pēc tam jau investēsiet vēl. Respektīvi, jo vairāk investējat, jo vairāk nopelnāt.”

Bankas vai citas finanšu institūcijas pārstāvji parasti nejautā personīgu informāciju, piemēram, nodarbošanos un ģimenes stāvokli, jo šāda informācija viņiem nav nepieciešama. Un cilvēkiem arī nevajadzētu dalīties ar privātu informāciju ar svešiniekiem – ne runājot pa telefonu, nedz arī citos apstākļos, jo vēlāk visa šī informācija var tikt apkopota un izmantota citu personu labā. Arī solījumi par peļņu ir krāpnieku triks. Runājot par investīcijām, gan bankas, gan citi uzticami uzņēmumi, pirmkārt, izstāstīs par riskiem. Turklāt garantēt peļņu var tikai, piemēram, runājot par termiņnoguldījumiem, kur ir skaidri zināma procentu likme.

Drošība “pirmajā vietā”

Krāpnieks ļoti detalizēti izskaidroja, kā darbojas investīciju platforma, salīdzinot to ar bankas mājaslapu, tādējādi cenšoties radīt drošības sajūtu. Viņš vairākkārt uzsvēra, ka tikai pats lietotājs var piekļūt savam kontam un ka platformas darbinieki to neredz.

Krāpnieks: “Skatieties, jūs naudu nesūtat uz uzņēmuma kontu, uzņēmumam. Jūs nosūtāt savu naudu uz savu privāto investīciju kontu, kas ir analogs bankas kontam. Jūs taču lietojat banku, jums būs līdzīgs konts, tikai investīcijām, kas ir reģistrēts uz jūsu vārda. Rīkoties ar to varat tikai jūs. Jūs tajā rīkojaties patstāvīgi vienkārši pēc eksperta norādījumiem. Mēs jūsu vārdā netirgosimies, darījumus jūsu vārdā neveiksim, jūs visu darīsiet pats, vienkārši pēc biržas eksperta ieteikumiem.”

Aleksandrs: “Vai neviens nevar tikt klāt manam kontam? Vai tikai es pats varu redzēt? Vai Jūs arī varat redzēt, ko es tur daru?”

Krāpnieks: “Nē, diemžēl mums nav pieejas jūsu kontam. Es jums jau skaidroju, ka mēneša beigās jums pašam jānosūta mums komisija. Tas ir tāpēc, lai mums nebūtu pieeja jūsu kontam. Mēs nevaram, diemžēl, redzēt, cik jums tur ir naudas, cik jūs naudas izņemat utt.”

Lai uzturētu drošības sajūtu, krāpnieks lūdza Aleksandram neizpaust skaļi savus norēķinu kartes datus, bet gan ievadīt tos platformā pašam.

Krāpnieks: “Pēc tam jūs attiecīgi ievadāt publisko informāciju no jūsu bankas kartes, tas ir jūsu bankas kartes numurs. Jūs ievadāt kartes datus patstāvīgi, lai es nedzirdu, vienkārši man šī informācija nav nepieciešama. Es jums vienkārši palīdzu.”

Aleksandrs: “Vai tas ir droši?”

Krāpnieks: “Nu jā! Droši vienkārši tāpēc, ka jūs man nesakāt skaļi savus datus.”

Sarunas gaitā Aleksandrs tika aicināts ievadīt savas norēķinu kartes datus, bet krāpnieks uzreiz pamanīja, ka dati ir ievadīti nepareizi. Viņš sāka pārmest Aleksandram, ka viņš ir maldinājis investīciju platformas darbinieku, apšaubot viņa godaprātu. Mēģinot izraisīt Aleksandrā vainas sajūtu, krāpnieks pat nepamanīja, ka runā pretī tam, ko iepriekš teicis. It kā dati, ko vada Aleksandrs nevienam nav redzami, bet tomēr izrādījās, tie bija redzami. Šis brīdis bija svarīgs arī tāpēc, ka sarunas tonis mainījās no draudzīga un izpalīdzīga uz nepacietīgu un pārmetošu, kas arī ir viens no sarkanajiem karogiem, kas liecina, ka sarunu biedrs visticamāk nav tas, par ko uzdodas.

Steiga un apelēšana pie ego

Aleksandrs centās vienoties ar sarunu biedru par sazvanīšanos vēlāk, kad viņš būtu mājās kopā ar sievu, kura viņam varēšot palīdzēt ar datu ievadi, jo Aleksandram pašam tas nekādi neizdodas. Bet krāpnieks uzstāja uz reģistrācijas pabeigšanu un konta atvēršanu nekavējoties.

Aleksandrs: “Es būšu vakarā, plkst. 17.00, mājās un tad izdarīsim visu līdz galam.”

Krāpnieks: “Nē, Aleksandr, nē! Es jums skaidroju, mēs ar jums sarunājamies jau vairāk nekā stundu. Jums aktivizēt kontu aizņems 5 minūtes. Jūs tagad gribat vilkt laiku garumā vēl 5-6 stundas, kamēr aktivizēsiet savu kontu, ja tas aizņem tikai 5 minūtes laika? 5 minūtes! Mēs jau tā ar jums esam pavadījuši patiesībā daudz laika. Tāpēc mēs ar jums aktivizēsim kontu tieši tagad, lai jūs varētu pelnīt!”

Klienta steidzināšana ir viens no krāpnieku paņēmieniem, kā neļaut apdomāties un vēsu prātu izsvērt dzirdēto informāciju un pieņemt saprātīgu lēmumu par tālāko rīcību. Turklāt, ja tas nelīdz, krāpnieki ķeras pie mazāk formālām metodēm. Kā šajā gadījumā – sākās personīgi aizvainojumi un apelēšana pie vīrieša ego, kas pilnīgi noteikti nav raksturīgi bankas vai kādas citas oficiālās institūcijas pārstāvjiem.

Krāpnieks: “Kur ir jūsu vīrieša ego? Nu nopietni, jūs bez sievas neko nevarat izdarīt? Attīstiet savu vīrieša ego! […] Jūs pelnīsiet naudu, pirmkārt, jau savai ģimenei! Un ticiet man, Aleksandr, kad jūs nopelnīsiet kaut vai divus tūkstošus eiro, atnesīsiet tos mājās, noliksiet uz galda un teiksiet savai sievai “Ņem un tērē, kā vēlies!” viņa neprasīs, kur jūs to ņēmāt, viņa tikai pateiks “Paldies!”.”

Moderno tehnoloģiju izmantošana

Kad sarunas gaitā Aleksandrs nevarēja ievadīt krāpnieka prasīto informāciju, aizbildinoties ar slikto  tehnoloģiju pārzināšanu, krāpnieks ātri vien piedāvāja alternatīvu risinājumu – balss pieprasījumu. Šajā gadījumā Aleksandram būtu skaļi jānosauc savi norēķinu kartes dati.

Krāpnieks: “Nu tad noformēsim balss pieprasījumu konta aktivizēšanai! Es tagad pieslēgšu robotizēto bankas sistēmu, jūs sarunas ieraksta laikā ar robotizētās sistēmas palīdzību aktivizēsiet savu kontu. Tad darīsim tā! Ņemiet rokās karti, bez problēmām!”

Noteikti nevajag ļaut sarunas biedram pārliecināt jūs ar dažādu moderno tehnoloģiju izmantošanu, piemēram, kā šajā gadījumā, skaļi nosaukt kartes datus vai arī pieslēgties jūsu ierīcēm attālināti, izmantojot dažādas programmas. Šādā gadījumā krāpnieki var iegūt pilnīgu kontroli pār jūsu viedtālruni vai datoru, un tātad arī – piekļuvi jūsu finansēm.

Lai uzlabotu sabiedrības zināšanas par to, kā atpazīt krāpniekus un kā sevi pasargāt, “SEB banka” sadarbībā ar Valsts policiju ir izstrādājusi drošas rīcības kodeksu “Septiņi NĒ”. Tas apkopo būtiskākās rīcības, kas palīdzēs cilvēkiem izvairīties no zvanu, tirgotāju un viltus finanšu platformu krāpniekiem.