Pētījums: Latvijā ir augstākais tiešsaistes pirātisms un viltojumu iegādes īpatsvars Baltijas valstīs
- Autors: Apriņķis.lv
Ilustrācija - pixabay.com
Latvijā viltotas preces pēdējā gada laikā apzināti iegādājušies 16 % iedzīvotāju, bet Igaunijā un Lietuvā tikai 10 % iedzīvotāju. Savukārt nelikumīgi saturam internetā piekļuvuši 17 % Latvijas iedzīvotāju, Lietuvā – 15 % un Igaunijā – 13 %, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījuma “Eiropas pilsoņi un intelektuālais īpašums: Uztvere, informētība un rīcība”.
Eiropā vidēji viltojumus apzināti iegādājas 13 % iedzīvotāju, bet pirātisku saturu patērē 14 % iedzīvotāju. Vislielākais pieprasījums pēc viltotām precēm ir bijis Bulgārijā (24 %), Spānijā (20 %) un Īrijā (19 %). Savukārt viszemākais viltojumu patēriņš ir Somijā (8 %) un Horvātijā (9 %).
Tiešsaistes pirātisms visizplatītākais ir Maltā, kur to patērē 22 % iedzīvotāju. Tāpat pirātisku saturu salīdzinoši daudz izmanto Luksemburgā un Spānijā – abās valstī to skatās 21 % iedzīvotāju. Vismazākā piekrišana pirātiskam tiešsaistes saturam ir Somijā (9 %) un Vācijā (9 %), vēsta pētījuma autori.
Eiropas iedzīvotāju vidū pastāv salīdzinoši augsts šaubu līmenis par to, vai viņu iegādātā prece ir autentiska. Vidēji 39 % eiropiešu ir domājuši par to, vai viņi nav iegādājušies viltojumu, tostarp Latvijā 44 % patērētāju nebija pārliecināti, vai iegādātā prece ir oriģināla. Rumānijā par iegādāto preču autentiskumu šaubas ir izrādījuši pat 72 % iedzīvotāju.
Eiropieši kopumā iebilst pret pirātiska satura izmantošanu: 80 % apgalvo, ka viņi dod priekšroku likumīgiem avotiem, lai piekļūtu tiešsaistes saturam, ja ir pieejama iespēja par pieņemamu cenu. Tomēr divas trešdaļas cilvēku (65 %) uzskata pirātismu par pieņemamu, ja saturs nav pieejams viņu abonementā. Labāka pieejamība cenas ziņā un plašāka satura izvēle no likumīgiem avotiem ir visbiežāk minētie iemesli, lai atteiktos no pirātiska satura.