Aptauja. Kā pavadīsiet Jāņus? Apriņķis.lv
- Autors: Liene Ozola
Karikatūra - Agris Liepiņš, foto - Liene Ozola
Jāņu svinēšanas tradīciju apraksti atrodami jau no viduslaikiem, un tie ir saistīti ar Rīgas alus un vīna nesēju amata biedrību. Šī ģilde, saukta par Jāņa ģildi, pastāvēja no 1396. gada līdz pat 19. gadsimta 70. gadiem. Tajā lielākoties bija latvieši. Jāņa ģildei Jēkaba baznīcā bija pat savs altāris par godu tās aizbildnim Jānim Kristītājam. Būtiska vieta šīs ģildes tradīcijās bija kopīgai svētku svinēšanai, īpašu godu izrādot Jānim Kristītājam, par kura dzimšanas dienu kristīgā baznīca pieņēmusi 24. jūniju.
|
Zane no Ogres Kā katru gadu, būsim savās lauku mājās Latgalē. Līgo vakaru pavadīsim kopā ar draugiem, kurināsim ugunskuru. Par tradīciju mums jau ir kļuvusi saulrieta vērošana, un, kurš vēl būs dikti stiprs, tas varēs sagaidīt arī saules lēktu. |
 |
|
Oskars no Salaspils Parasti dodamies līgot pie radiniekiem laukos. Jāņi mums vairāk ir ģimenisks pasākums. Ne tik daudz vērienīga svinēšana, bet vairāk satikšanās, atkalredzēšanās un kopā pavadīts laiks. |
 |
|
Ausma no Lielvārdes Kā parasti, svinēšu Daugavmalā. Pārsvarā es apmeklēju pašvaldības rīkotos pasākumus. Šogad pie mums – ne gluži Jāņos, bet Jāņu priekšvakarā – uzstāsies raidījuma “Latvijas sirdsdziesma” finālisti, un es ar lielu prieku klausīšos dziedātājus, jo īpaši dziedošo aktieru uzstāšanos. |
 |
|
Lidija no Lielvārdes Kā kuro gadu. Citreiz braucu pie radiem uz Pļaviņu pusi, kur Jāņus svin, ievērojot senās tradīcijas. Tiek kurināts ugunskurs, kas ir spējīgs, tas lec tam pāri. Galdā ir siers, alus, pīrādziņi. Un galvenais – tiek dziedātas dziesmas. Jaunieši tās zina mazāk, bet mana paaudze ir dūšīgi dziedātāji. |
 |