Skolu tīkla reformā aicina neizmantot skolēnu skaitu kā universālu mērvienību

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā optimāla klases lieluma kritērijs pieminēts gan saistībā ar skolu tīkla reformu, gan jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu.

Kalvāns ir pārliecināts, ka šiem jautājumiem "nevar pieiet tik vienkāršoti", jo būtu jāņem vērā, piemēram, arī iekļauto bērnu īpatsvars, kā arī kvalitatīvie kritēriji, par kuru neiekļaušanu neizpratni paudusi arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Neesot ņemti vērā arī skolu akreditācijas ziņojumi.

"Jautājums ir, ko darīt ar mazām skolām, kuras uzrādījušas labus rezultātus - vai tām nav tiesību būt pašām par sevi?" vaicāja Kalvāns.

Tāpat viņš "kategoriski nepiekrīt" tam, ka no skolēnu skaita būs atkarīgs arī skolu administrāciju lielums, jo direktoriem būtu pašiem jāizlemj, kādus un cik vietniekus pieņemt, balstoties uz konkrētās skolas nepieciešamībām.

Iesaistītās puses, tai skaitā LIVA, LIZDA, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība, trešdien tikās ar IZM pārstāvjiem, lai pārrunātu ministrijas vīziju par skolu tīkla optimizāciju.

Kalvāns atzīmēja, ka ziņojuma projektu tās saņēma nedēļas sākumā, tāpēc bija iespējams tikai "pārlaist acis". Tāpat vairums izglītības iestāžu direktoru šobrīd atrodoties atvaļinājumā un nav varējuši pilnvērtīgi iepazīties ar informatīvā ziņojuma saturu.

Lai arī kopumā izglītības iestāžu vadītāju pārstāvis saprot un respektē ministrijas virzību uz savu strukturālo redzējumu par skolu tīklu, būtu nepieciešams pārskatīt noteikto skolēnu skaitu, pašvaldībās ārpus administratīviem centriem 7.-9. un 10.-12.klašu grupā nosakot 45 skolēnus klašu grupā pretēji IZM piedāvātajiem 60 skolēniem vienā klašu grupā jeb vidēji 20 skolēniem klasē.

Kalvāns arī aicinājis pārskatīt noteikto skolēnu skaitu klašu grupās pierobežā, jo šobrīd piedāvātais 7.-12.klašu grupā, viņa ieskatā, "ir nereāls un neadekvāts". IZM piedāvājums paredz, ka pierobežas un reti apdzīvotās pašvaldības vismaz 30 skolēni jeb vidēji desmit bērni klasē būs jānodrošina trīs klašu grupās līdz 9.klasei, bet vidusskolās būs jānodrošina vismaz 60 skolēni jeb vidēji 20 skolēni klasē.

Informatīvais ziņojums, atšķirībā no ministrijas iepriekš piedāvātā, vairs nesatur skolu tīkla karti pēc reformas, ko Kalvāns vērtē pozitīvi, jo tas neradīs "liekas diskusijas". Šāda skolu tīkla karte varētu būt zināma pēc tam, kad ministrija līdz janvāra beigām tiksies ar pašvaldībām, lai turpinātu sarunas par to, kuras skolas būtu nepieciešams reorganizēt.

Vienlaikus Kalvāns aicinājis ministriju no ziņojuma izņemt arī jauno finansēšanas modeli, jo ir pārliecināts - lai arī šāda iecere vērtējama kā laba, "tā vēl vairāk jauks galvu iesaistītajām pusēm".

"Nauda nav vienīgais un absolūtais rīks, kā piesaistīt skolotājus, jo, kamēr skolotāja profesijai nebūs autoritātes un prestiža, jaunie cilvēki izvairīsies no izglītības nozares," pārliecināts Kalvāns. Viņš aicināja IZM kopā ar Tieslietu un Labklājības ministrijām rast risinājumu skolotāja un skolas prestiža celšanai, samazinot ģimeņu ietekmi jaukties mācību procesā.

IZM piedāvājums par skolu tīkla optimizāciju varētu tikt publiskots nedēļas beigās. Savukārt 8.augustā to paredzēts skatīt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.

Kalvāns sacīja, ka ministrija ir solījusi veikt precizējumus, bet nav zināms, ko no partneru ieteiktā tā ņems vērā. Vienlaikus viņš prognozē, ka diskusijas nerims, jo vēl būšot daudz jautājumu.

Galvenie jautājumi, ko ministrija iecerējusi risināt ar plānoto reformu, ir vāji eksāmenu rezultāti un zema lasītprasme, atšķirīgais sniegums skolu griezumā, kā arī hronisks pedagogu trūkums un pedagogu pārslodze. IZM cer, ka ar plānoto reformu tiks risināts jautājums saistībā ar "sarežģīto un sadrumstaloto" pedagogu darba samaksas aprēķināšanas mehānismu, kā arī "ļoti izteiktām disproporcijām" pedagogu darba slodzēs.

Vienlaikus, kā liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija, vairs neparādās iecere valstij pārņemt no pašvaldībām skolu tīklu no 7.klases. Tā vietā piedāvāts noteikt, ka kvantitatīvie skolēnu skaita kritēriji 7.- 12.klašu grupā ir saistoši visām pašvaldībām, bet lēmumu par skolu tīkla reorganizāciju pieņem pašvaldība, to saskaņojot ar ministriju, līdzīgi kā tas notiek pašlaik.

IZM jau ilgstoši cenšas panākt skolu ar mazāku skolēnu skaitu reorganizāciju, jo saskata iespējas šādi ietaupīt budžeta līdzekļus, kurus varētu novirzīt skolotāju algu celšanai. Šādi plāni allaž ir sastapušies ar pašvaldību pretestību, kas savukārt argumentē, ka skolu slēgšana nozīmējot apdzīvoto vietu izmiršanu reģionos.