Mārtiņš Āboliņš: Latvijas ekonomikas izaugsme šobrīd ir apstājusies
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, AS “Citadele banka” ekonomists
Foto - arhīvs
Latvijai ir veiksmīgi izdevies izvairīties no enerģētiskās krīzes un ir redzams, ka energoresursu cenas kopš pērnā gada vasaras ir būtiski sarukušas un reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā pirmo reizi ir noslīdējis zem 50 tūkstošiem. Neskatoties uz to, mūsu ekonomikas izaugsme šobrīd ir apstājusies un pēc neliela pieauguma gada pirmajos trīs mēnešos, Latvijas ekonomika atkal ir ieslīdējusi nelielos mīnusos.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās saruka par 0,9 % salīdzinājumā ar 2023. gada 2. ceturksni, savukārt, salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, Latvijas IKP ir samazinājies par 0,6 %. Tiesa IKP datos šobrīd ir liels kontrasts starp ražojošajām nozarēm, kuru izlaide saruka par 4 % un pakalpojumu nozarēm, kur izlaide pieauga par 0,6%. IKP kritums, protams, nav patīkams, tomēr situācija līdzīga kā citās valstīs mūsu reģionā. Otrajā ceturksnī IKP mīnusos bija arī Vācijā un Zviedrijā, savukārt Lietuvā un Igaunijā ekonomikas kritums bija vērojams jau šī gada pirmajā ceturksnī.
Visticamāk, ka šogad Latvijas ekonomikā kopumā, izaugsme nav gaidāma. Lai arī inflācija strauji mazinās un energoresursu cenas ir atgriezušās normālākos līmeņos, tomēr īstermiņa ekonomikas rādītājos uzlabojumi nav redzami. Uzņēmēju noskaņojums kopš aprīļa ir atkal pasliktinājies - rūpniecībā jauno pasūtījumu ir maz un eksporta apjomi samazinās. Pēc manām prognozēm, kritums rūpniecībā turpināsies, visticamāk, līdz gada beigām, bet sajūtas par gada otro pusi un it īpaši nākamo gadu, ir pozitīvākas. Inflācija strauji mazinās, bezdarbs ir rekordzems un iedzīvotāju pirktspēja šobrīd atkal sāk paaugstināties. Jaunajā gadā arī rūpniecībā pieprasījums varētu sāk atkopties, jo no valsts puses Latvijas ekonomikā turpina ieplūst apjomīgas ES fondu investīcijas. Šo faktoru dēļ nākamgad Latvijas ekonomika varētu augt par 2,5-3%.
Arī pasaules ekonomikā situācija kopumā ir pietiekami laba – inflācija krīt Eiropā un ASV, procentu likmju celšana tuvojas noslēgumam, ekonomisti vairs negaida recesiju ASV un pasaules IKP izaugsme prognozes nedaudz uzlabojas. Tomēr riski ekonomikā joprojām pastāv. Piemēram, Eiropā, neskatoties uz enerģijas cenu lielo kritumu, kopš aprīļa nedaudz atkal ir pasliktinājies uzņēmēju noskaņojums - recesija rūpniecībā padziļinās un arī ekonomikas atkopšanās Ķīnā norit lēnākā kā gaidīts. Straujais procentu likmju kāpums ir atvēsinājis mājokļu tirgus, kā arī būtiski samazinājis pieprasījumus pēc kredītiem eirozonā. Procentu likmju celšanas pilno ietekmi mēs pašlaik vēl neredzam, jo monetārās politikas lēmumi ekonomiku ietekmē ar gada vai divu nobīdi. Tādēļ finanšu tirgos joprojām ir redzami recesijas signāli un pilnībā tos ignorēt nevaram.