Jums zvana policijas priekšnieks! Apriņķis.lv
- Autors: Dzintra Dzene
Ilustrācija - Valsts policija
Ja jums piezvana kāds svešinieks un uzdodas par Valsts policijas priekšnieku vai kādu no viņa vietniekiem un pat ja īsziņā atsūta foto ar it kā amatpersonas dienesta apliecības bildi, neticiet! Tie ir kārtējie krāpnieku izdomājumi, kā tikt pie svešas naudas. Diemžēl daudzos gadījumos tas viņiem arī izdodas.
Jau ziņots, ka, lai izkrāptu naudu, noziedznieki gan sūta vēstules uz e-pastu, gan zvana, uzdodoties par dažādām amatpersonām. Tā, piemēram, šomēnes Valsts policijā saņemts iesniegums no pensijas vecuma sievietes, kurai izkrāpti 57 000 eiro. Cietusī iesniegumā norāda, ka sākumā viņai piezvanījusi sieviete, kas apgalvojusi, ka ir bankas drošības daļas darbiniece. Zvanītāja stāstījusi, ka no sievietes konta kāds ir centies noņemt naudu un ka drīzumā viņai piezvanīs Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Jau pēc brīža sievietei zvanījis cits viltvārdis, kurš uzdevies par Valsts policijas priekšnieku. Viņš apgalvojis, ka drošības apsvērumu dēļ kundzei jāizņem visa nauda no bankas konta. Noziedznieki komunikācijā iesaistījuši arī sievietes vīru. Vadoties pēc krāpnieka norādījumiem, sieviete un viņas dzīvesbiedrs no saviem kontiem izņēmuši 57 000 eiro un nodevuši skaidro naudu nezināmai personai. Saistībā ar notikušo Valsts policijā ir uzsākts kriminālprocess un tiek skaidroti precīzi notikušā apstākļi.
Diemžēl šis nav vienīgais gadījums, kad līdzīgā veidā izkrāpta nauda. Policijai ir informācija arī par gadījumiem, kad krāpnieki, lai iegūtu iedzīvotāju uzticību, saziņas lietotnē “WhatsApp” sūtījuši foto ar viltus Valsts policijas priekšnieka dienesta apliecības attēlu, lai tādējādi it kā apliecinātu identitāti. Tostarp krāpnieki sūta arī viltus paziņojumus uz e-pasta adresēm, draudot ar nepatikšanām, aicinot nekavējoties sazināties un izpildīt tālākos rīkojumus. Likumsargi aicina nevērt vaļā aizdomīgas saites un neievadīt apšaubāmās vietnēs personas un bankas kontu datus!
Valsts policijas darbinieku novērojumi liecina, ka krāpnieku izmantoto metožu skaits aizvien pieaug. Šobrīd ļoti izplatīti ir arī tā sauktās smikšķerēšanas gadījumi, kad, piemēram, iedzīvotājiem tiek nosūtīta viltus īsziņa it kā no tiesas vai policijas ar pievienotu krāpniecisku saiti. Šī īsziņa var izskatīties kā uzaicinājums uz tiesas sēdi vai paziņojums par policijas lēmumu. Policijā ļoti daudz iesniegumu par apkrāpšanu tiek saņemti arī no iedzīvotājiem, kuri meklē darbu un ar kuriem ir sazinājušies krāpnieki, uzdodoties par kāda uzņēmuma personāla daļas darbiniekiem, un tādējādi izvilinājuši bankas kontu datus.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Pierīgas Austrumu iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas priekšnieks Valdis Gržibovskis stāsta, ka, piemēram, 18. oktobrī kādai ogrēnietei piezvanījusi nepazīstama persona un paziņojusi, ka ir uzlauzts viņas “Google” konts un ir jāinstalē speciāla programma datu aizsardzībai, ko sieviete arī izdarījusi. Tūdaļ pēc tam no viņas konta uz kādas svešas personas kontu tika pārskaitīti 2940 eiro.
Sakarā ar notikušo krāpšanu ir uzsākts kriminālprocess, taču, kā norāda V.Gržibovskis, atklāt šādus noziegumus ir ļoti grūti un atgūt naudu gandrīz neiespējami, jo lielākoties šos noziegumus izdara starptautiskas noziedzīgas grupas, kas noziegumus plāno un izdara no citas valsts teritorijas, kas visbiežāk ir ārpus Eiropas Savienības. Un šī problēma skar visu Eiropu.
Tādēļ policijas darbinieki atkārtoti aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un nedz telefona sarunas laikā, nedz arī rakstiski neatklāt svešām personām savus bankas konta datus un citu sensitīvu informāciju. Policijas darbinieki uzsver, ka nedz likumsargi, nedz citu valsts iestāžu un banku darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu šādu informāciju.
Kā jau iepriekš minēts, tamlīdzīgas krāpšanas visbiežāk tiek organizētas un izdarītas no ārvalstīm. Krāpnieki ļoti bieži ar numuru viltošanas tehnoloģijām atdarina Latvijas numurus, tāpēc ienākošais zvans no Latvijas numura nebūt nenozīmē, ka zvana no Latvijas. Saņemot šādu aizdomīgu zvanu, ieteicams sarunu neturpināt. Tāpat jāņem vērā, ka pēc nepazīstamas personas pieprasījuma nedrīkst savā datorā instalēt tādas programmatūras kā “AnyDesk” un “TeamViewer”, ar kuru palīdzību krāpnieki var attālināti pieslēgties bankas kontam un veikt naudas pārskaitījumus uz noziedzīgās grupas kontrolētiem banku kontiem.
Tāpat Valsts policijas darbinieki stingri piekodina neiesaistīties apšaubāmos darījumos kā “naudas mūļiem”. Iedzīvotāji, cerot uz vieglu peļņu, mēdz piekrist caur saviem kontiem izlaist vai pat skaidrā naudā saņemt sev nepiederošus naudas līdzekļus, tādā veidā kļūstot par daļu no noziedzīgās shēmas un riskējot tikt sauktiem pie kriminālatbildības.