Seši iemesli, kāpēc ceļot vienam?

Ikdienas darbā redzam, ka procentuāli liels skaits pusmūža un vecāka gadu gājuma ceļotāju ir zaudējuši savu dzīvesbiedru – bijusi laulības, ilgstošas kopdzīves šķiršana, vai arī nāve viņus šķīrusi. Pozitīvās psiholoģijas pārstāvji uzskata, ka labākais veids, kā izvairīties no pēc šķiršanās gūtajām skumjām vai pat depresijas, pārdzīvot dzīvesbiedra aiziešanu aizsaulē, ir nevis noslēgšanās no pasaules, bet tieši otrādi – vajag doties tai pretī. Vēlas cilvēks to vai nē, ir sācies jauns dzīves posms.

Ceļojot ir iespēja uz laiku aizbraukt no vietām, lietām un cilvēkiem, kas regulāri atgādina par piedzīvoto zaudējumu. Ceļojumā dod iespēju atgūties, satikt jaunus cilvēkus, un, kas zina, varbūt tajā gaida arī jauna liktenīgā tikšanās! Tie, kuri ir šādā dzīves punktā, pēc atgriešanās saka paldies ceļojumu gidiem, jo dažu dienu, nedēļas vai ilgāks ceļojums ir viņus uzmundrinājis, devis jaunas idejas tālākajai rīcībai, motivējis sākt kaut ko jaunu.

Citi tāpat ceļo vienatnē

Ceļot bez ģimenes, dzīvesbiedra, draugiem mūsdienās ir viegli īstenojams, jo ceļotāju grupas ir ļoti demokrātiskas, un ceļojums drīzāk jāuztver kā iespēja iepazīties ar jauniem cilvēkiem, laiku aizraujošām sarunām vai sevis izziņu vienatnē, nevis jāskumst par mājās palicējiem. Viņiem atsūtīsiet Horvātijas, Šveices vai Islandes brīnišķīgās dabas fotogrāfijas vai atvedīsiet kolorītus suvenīrus no Itālijas vai pat Urugvajas. Bieži vien, ja viesnīcas istabas ir divvietīgas, tiek piemeklēts biedrs, kurš arī ceļojumā dodas viens.

Visu varu pats – arī izvēlēties ceļojumu

Ceļošana vienatnē noteikti ceļ pašapziņu, jo šādi var pārliecināties par saviem spēkiem tikt galā vienam ar esamību svešā valstī, apzināties, ka spējat sazināties kādā no iemācītajām svešvalodām, būt atvērtam jaunām iepazīšanām. Tiek pieņemts ne viens vien lēmums vienatnē, sākot jau ar ceļojuma izvēli, laiku un dažādām situācijām ceļojumā – vairāk jāpaļaujas uz sevi. Arī tas ceļ pašapziņu, īpaši tiem, kuriem ikdienas dzīvē bieži vien daudzus sadzīves jautājumus atrisina vecāki, dzīvesbiedri, kolēģi utt. Tagad nevienam nekas nav jāprasa!

Nedalīta uzmanība savām vajadzībām

Ja ceļojat viens, tad varat pilnībā pievērsties tam, ko redzat, izbaudīt ekskursijas vai garām slīdošo skatu pa autobusa logu. Nav neviens, kuram nepārtraukti vajadzīga dalīta jūsu uzmanība vai praktiska palīdzība, īpaši bērniem. Reizēm ir labi arī paklusēt un nesarunāties ne ar vienu... Savukārt, tad, kad tiešām vēlēsieties runāt, var sākt sarunu ar vēl nepazīstamo blakussēdētāju lidmašīnā vai autobusā.

Tiekas arī pēc ceļojuma

Tie, kuri dodas ceļojumos, bieži vien izjūt vēlmi ar jauniepazītajiem ceļojuma biedriem tikties vēl, doties atkal jaunā ceļojumā. Līdzīga domāšana un dzīves uztvere satuvina, jā, reizēm izveidojas arī romantiskas attiecības. Mūsdienās, kad iepazīšanās tik lielā mērā notiek virtuālajā vidē, iepazīšanās stāstam ar realitātes klātbūtnes sajūtu ir pavisam cita noskaņa...

Rodas jaunas idejas

Esot vienatnē ceļojumā, var izdoties izdomāt svarīgas domas, kurām ikdienā neatliek laika, bet, ceļojot kopā ar tuvu cilvēku, situācija maz atšķiras no ikdienas – otrs nepārtraukti ir blakus, sarunas vairāk būs sadzīviskas, vairāk laika jāpatērē, lai fotografētos utt. Atbraucot mājās, var atlikt secināt, ka no ieceres izdomāt jauno biznesu vai mājas interjeru, atkal nekas nav sanācis.

Ja ir sapnis – jāceļo kaut vienam!

Ja ir sapnis doties ceļojumā uz Franciju, Filipīnām vai Austrāliju, tad nevajag atlikt to tikai tāpēc, ka dzīvesbiedrs labākajā sezonā nevar paņemt atvaļinājumu, vai draugiem vispirms jānopērk jauns dīvāns. Mazāk domājiet, ko par jūsu izvēli, ceļot vienatnē, teiks citi, bet vairāk, cik daudz redzēsiet, piedzīvosiet un iepazīsiet! Ja pat sākumā tuvākajiem būs noliedzoša attieksme, gan jau redzot, ka neatkāpsieties no sava mērķa, viņi atbalstīs izvēli doties ceļojumā vienatnē, un jebkurā brīdī pa telefonu vai internetā varēsiet ar viņiem sazināties un dalīties iespaidos vai gūt uzmundrinājumu, ja kādā brīdī sailgosieties.