Menu
 

Vai burgers ir kaitīgāks par karbonādi? Atklāj uztura speciāliste

  • Autors:  Guna Rijkure, uztura speciāliste
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Ja vēl pirms pāris gadiem burgers tika uzskatīts par vienu no neveselīgākajiem produktiem, kuru iekļaujam uzturā, tad šobrīd par godu šim ēdienam tiek rīkoti festivāli, restorāni savā ēdienkartē iekļauj burgerus no pašceptas maizes, pašu gatavotām mērcēm un Latvijā audzētu liellopu gaļas. Kas patiesībā slēpjas burgera sastāvā un vai patiešām burgers ir tik melns kā viņu mālē?

Sabiedrībā valdošie mīti, kas ir saisti ar burgeriem, nereti tiek asociēti ar liekā svara problēmām, neveselīgu uzturu un tā pagatavošanas kvalitāti. Tomēr uztura speciālisti šiem apgalvojumiem nepiekrīt, ja burgeru ēšana ikdienā ir sabalansēta un tie tiek pagatavoti no svaigām sastāvdaļām. Mainoties pasaules uztverei un domāšanai, mainās arī mūsu ēšanas paradumi un maltīšu sastāvs.

Burgeri tiek gatavoti no mehāniski atdalītas gaļas

Mīts par mehāniski atdalītu gaļu burgeros ir izplatītākais sabiedrībā. Protams, to nevar 100% noliegt un noteikti plašajā pasaulē kaut kur tas vēl joprojām ir lētas gaļas ieguves veids. Tomēr pētot vairāk, atklājas, ka Baltijas reģionā ir burgeru restorāni, kas ir ieinteresēti izvēlēties vietējo ražotāju piedāvātās izejvielas, lai veidotu augstāku produkta kvalitāti, atbalstītu vietējos uzņēmējus un vienlaikus veidotu pozitīvāku uzņēmuma tēlu sabiedrības acīs. Tā kā šodien, piemēram, apmeklējot ātrās ēdināšanas restorānu "Hesburger" vai iebraucot degvielas uzpildes stacijā "KOOL Latvija", zinām, ka burgers būs pagatavots no Latvijā audzētas gaļas.

Burgeri ir balto miltu bumba!

Klasiski burgermaize tiek gatavota no kviešu miltiem. Katra ēdāja ziņā paliek izvēle pieturēties pie klasikas vai tomēr izvēlēties veselīgāku alternatīvu, piemēram, rudzu vai dārzeņu maizi. Turklāt cilvēki, kuri atsakās no kviešu maizes burgera, diezin vai atsakās arī no bulciņas launagā vai baltmaizes šķēles brokastīs. Tāpēc katrs pats var izdarīt savus secinājumus.

Burgeri ir slēpto tauku un cukuru perēklis

Mērces burgeram sniedz papildu sulīgumu, taču tās satur papildu kalorijas. Protams, mēs jebkurā brīdī, pasūtot savu maltīti, varam palūgt, lai majonēzes bāzes mērces vai kāds cits no aizdariem netiktu pievienots, tādējādi veiksmīgi izbēgt no liekajām kalorijām. Lai cik pārsteidzoši tas neskanētu – vismazākais kaloriju apjoms no visām mērcēm ir tieši kečupam (23kcal/100g) un barbekjū mērcei (38kcal/100g). Tās var būt alternatīvas, ja tomēr burgeru bez mērces nespējam iedomāties.

Burgeri ir sāls lamatas

Viens no strīdīgākajiem mītiem ir saistīts ar uzņemtā sāls daudzumu burgerā – apēdot vienu burgeru tiek uzņemta viena trešdaļa no dienā vēlamā vārāmā sāls jeb nātrija hlorīda apjoma, kā rezultātā ķermenī var rasties tūska un uzpūsta balona sajūta, turklāt ar gadiem kauli var kļūt trausli un piemeklēt osteoporoze. Patiesībā vienā klasiskā siera burgerā ir ap 1,2 – 1,3 gramiem sāls. Vēlamais dienā uzņemamais vārāmā sāls daudzums pieaugušam cilvēkam ir 5 grami, kas nozīmē, ka, apēdot vienu burgeru, viena trešdaļa no dienas normas nekādā gadījumā netiks sasniegta. Ja mēnesī tiks notiesāts kaut viens burgers, kaitējums veselībai netiks nodarīts.

Kas kopīgs un atšķirīgs mūsu iemīļotajai karbonādei un burgeram?

Pirms neilga laika veiktajā aptaujā sociālajos tīklos par Latvijas iedzīvotāju ēdienu izvēli pusdienās un vakariņās, tika noskaidrots, kādu maltīti cilvēki labprātāk izvēlas. Rezultāti neapšaubāmi parādīja, ka līdera pozīcijās joprojām ierindojas karbonāde, šašliks un kartupeļi dažādos izpildījumos. Vai burgeri tika norādīti? Nē, jo domājams, ka tie satur pārāk daudz kaloriju.

Patiesībā, salīdzinot kaloriju daudzumu, klasiskā ātrās ēdināšanas siera burgerā tās būs aptuveni 250 kalorijas, bet nieka 200 gramos kartupeļu pankūku 362 kalorijas. Tradicionālas karbonādes porcija (aptuveni 200 grami) sevī slēpj 460 kalorijas, šoreiz pat nepieminot holesterīna un piesātināto tauku apjomu, kas tikai apstiprina, cik maldinoša patiesībā ir mūsu ierastā maltīte.

Nobeigumā vērts ņemt vērā senu tautas atziņu – visam ir jābūt ar mēru, bez mēra kaitīgs ir viss. Visas mums pieejamās uzturvielas ir derīgas un nav radītas tikai tāpēc, lai ātrāk novestu pie liekā svara problēmām un diskomforta. Aplami ir domāt, ka ir produkti, kas ir panaceja un dziedina no visām kaitēm, tāpat kā nav produktu, kas būtu galēji slikti un nelietojami.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.