Kur jūtama pagātnes elpa: Jūrmala ^{Apriņķis.lv}

“Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar Jūrmalas pilsētas domes vecāko sabiedrisko attiecību speciālisti Inesi Krieviņu, lai vairāk uzzinātu par pilsētas nozīmīgākajām piemiņas un kultūras vietām.  

Piemiņas vietas karavīriem

Viena no pirmajām vietām, kuru apmeklējam, ir Kapteiņa Zolta piemineklis Kauguros, tā autors – akmeņkalis Paegle. Tas atklāts 1934. gada 25. novembrī. Akmenī iekalta plāksne ar tekstu: “Šeit krita par Latviju 1919. gada 18. maijā L.O.K. kapteinis Zolts Paulis.” “1945. gadā piemineklis tika nopostīts. 1989. gada 18. maijā atklāts pēc restaurācijas, projekta autors – arhitekts J. Alberts. 2000. gadā veikta piemiņas vietas labiekārtošana,” stāsta Inese.

Tālāk dodamies pie pieminekļa ar nosaukumu “Tilts un mūžība” pie Lielupes tilta, tā autors – Gļebs Panteļejevs. “Brīvības cīņu laikā Jūrmalas teritorijas atbrīvošanā no Bermonta–Avalova armijas svarīga nozīme bija cīņām par Bulduru (Lielupes dzelzceļa) tiltu, kas norisinājās 1919. gadā no 3. līdz 8. novembrim,” – tā I. Krieviņa.

Parkā pie pamatskolas, kas atrodas Slokā, Skolas ielā 3, uzstādīts piemineklis padomju represijās cietušajiem jūrmalniekiem, autors – Jānis Zirnītis. Sieviete stāsta, ka agrākos laikos šeit viss izskatījies pavisam citādāk: “Pie Slokas pamatskolas savulaik atradies Ugunsdzēsēju parks ar estrādi saviesīgiem pasākumiem. 1949. gadā estrādē ieslodzīja slociniekus, kurus vēlāk izsūtīja. 1990. gada 25. martā šajā vietā atklāja pieminekli. Teksts uz pieminekļa: “Nolieksim galvas, sarkanā terora upurus pieminot.""

Kultūras pieminekļi Rainim un Aspazijai

Apskatot katru no šiem pieminekļiem, rodas tik daudz jautājumu, tik daudz lietu, kuras vēlos izzināt vairāk, tomēr Inese mudina doties tālāk, lai aplūkotu tās vietas, kuras ienes dzīvēs vairāk gaišuma, melanholijas un dvēseliskuma. Proti, sieviete manu skatu vērš uz vairākiem kultūras pieminekļiem pilsētā, kuri veltīti Rainim un Aspazijai. Tai skaitā arī ēkas, kurās dzejnieki savulaik dzīvojuši. Šobrīd tie pārtapuši par muzejiem, kuros norisinās dažādi kultūras pasākumi, – Aspazijas māja Z. Meierovica prospektā 18/20, Raiņa un Aspazijas vasarnīca J. Pliekšāna ielā 5/7.

Aspazijas mājā rakstniece ir pavadījusi sava mūža pēdējos 10 gadus. Šī ēka ir kļuvusi par valsts nozīmes koka arhitektūras un vēstures pieminekli. “Ēka celta 1903. gadā, un tā piesaista uzmanību ar daudzveidīgu fasādes apdari. 1996. gadā Aspazijas māja tika atvērta apmeklētājiem kā dzejnieces piemiņas vieta un pilsētas muzeja filiāle. Mūža nogalē dzejniece izteica vēlējumu, lai māja Dubultos kļūtu par radošu personību satikšanās vietu,” vēsta mājaslapā www.muzeji.lv pieejamā informācija.

Savukārt abu dzejnieku kopīgā vasarnīcā iespējams iepazīt to vidi, kādā viņi dzīvoja 20. gadsimta 20. gados. “Rainis (1865–1929) un Aspazija (1865–1943) vasarnīcu Jūrmalā, Majoros, iegādājās 1926. gada rudenī. Rainis šeit pavadīja savas dzīves pēdējās vasaras no 1927. līdz 1929. gadam,” vēsta mājaslapā www.asapzijarainis.lv pieejamā informācija.

Tāpat tradicionāls ir ikgadējo Dzejas dienu pasākums pie Raiņa priedēm Pumpuros, Amatas ielā. Objekta “Raiņa priedes” autors ir tēlnieks Kristaps Gulbis. “Tas uzstādīts dzejnieka Raiņa iecienītā atpūtas vietā, kurai viņš veltīja dzejoli “Lauztās priedes” un kas simboliski iemūžina atmiņas un liecību par laiku, vietu un notikumiem, kas te kādreiz risinājušies. Skulptūra uzstādīta kāpu zonā Pumpuros, Amatas ielas galā, kur atrodas pēdējā no trim leģendārajām Raiņa priedēm,” stāsta Inese.

Neaizmirstas kultūrvietas

Aplūkojot dzejnieku mājas un izzinot viņu dzīves līkločus, Inese pastāsta arī par dažādiem atpūtas, izklaides un kultūras pasākumiem, kuri norisinās vēsturiskās kultūrvietās. Pirmā no tām ir Mellužu estrāde. “Estrāde celta 1930. gadā vēsturiskajā Mellužu parkā, kur jau 19. gadsimtā notika koncerti. Mellužu estrāde ir viena no pēdējām divām akustiskajām koka gliemežnīcām visā Baltijas reģionā, kas saglabājusies un funkcionē kopš 20. gadsimta. Vasaras sezonā Mellužu estrādē notiek koncerti, balles, tiek izrādītas teātra izrādes, kā arī katru svētdienu notiek bezmaksas pasākumi bērniem. Aktīvā pasākumu sezona tiek noslēgta ar Mellužu gadatirgu septembrī,” stāsta sabiedrisko attiecību speciāliste.

Otra kultūrvēsturiskā vieta ir Horna dārzs. “1870. gadā šī zemesgabala pirmais rentnieks Horns uzcēla viesnīcu, restorānu, kinematogrāfu, koncertzāli un koncertdārzu, kurā koncertēja slaveni simfoniskie orķestri. 1896. gadā šeit notika pirmais kinoseanss Jūrmalā, bet 1905. gadā – pirmais latviešu mūzikas koncerts, kurā tika atskaņota vēlākā Latvijas himna “Dievs, svētī Latviju”. 1913. gadā Horna dārzs ar visām ēkām nodega lielajā ugunsgrēkā. 1970. gadā tika uzcelts kinoteātris “Jūrmala”, tagadējais Jūrmalas Kultūras centrs,” – tā I. Krieviņa. Tāpat tradīciju norises – gadskārtu svētki, amatnieku svētki, ražas svētki, u.c. – notiek Jūrmalas Brīvdabas muzejā.

Jūrmalas pilsēta ir piepildīta ar pagātnes liecībām, nozīmīgiem vēstures notikumiem, kurus ikvienam no mums ir iespēja apskatīt arī šodien. Vēsturei nav jābūt rakstītai tikai biezās grāmatās, tā var būt ierakstīta arī vietās, kuras redzam ik dienu, vietās, kuras saucam par savām mājām.